Foto: B Givens
Eiropieši ir gatavi atbalstīt pat nepopulārus lēmumus ar nosacījumu, ka notiek kvalitatīva diskusija ar sabiedrību, nevis lēmumu pieņemšana aiz slēgtām durvīm.
Pēdējo gadu laikā daudzviet Eiropā ir spriedelēts par to, kā būtu, ja ES iedzīvotājiem būtu vairāk informācijas par Eiropas Savienības darīto un nedarīto, ja politiķi neizvairītos no atklātām diskusijām par sarežģītiem ES jautājumiem, un, ja iedzīvotāji par Eiropu varētu diskutēt nevis nacionālā, bet visas ES perspektīvā — cits ar citu un savās dzimtajās valodās.
Nesen šāds eksperiments tika veikts. Kopā tika sasaukta reprezentatīva ES iedzīvotāju izlase — 362 iedzīvotāji no visām ES dalībvalstīm, tai skaitā septiņi dalībnieki no Latvijas. Gan diskutējot savā starpā, gan uzdodot jautājumus ekspertiem un politiķiem, viņi pārrunāja divus nozīmīgus tematus:
- Ekonomiskā un sociālā labklājība pasaulē, kurā valda globāla konkurence, jeb kā nodrošināt pensijas un darba vietas Eiropā?
- ES loma pasaulē un starptautiskas ietekmes instrumenti jeb ko, pēc iedzīvotāju domām, ES un ES dalībvalstīm vajadzētu darīt ārpolitikā?
Pirms un pēc diskusijām dalībnieki tika anketēti, kā rezultātā nu ir iespējams redzēt, kādas domas par ES jautājumiem iedzīvotājiem varētu būt, ja viņiem būtu vairāk laika un informācijas par tiem padomāt, kā arī iespēja satikties un apmainīties viedokļiem ar citiem ES iedzīvotājiem un tiešā veidā saņemt atbildes no ekspertiem un politiķiem. Turpmāk ieskicēšu, manuprāt, nozīmīgākos secinājumus pēc pirmo reizi visās ES dalībvalstīs notikušās informētu viedokļu aptaujas jeb Deliberative Poll.[1]
Eiroskepse dilst
Pēc diskusijām strauji samazinājās eiroskeptiķu skaits. Ja pirms diskusijām 9.4% aptaujāto savas valsts dalību ES vērtēja skeptiski, tad pēc diskusijām šis skaitlis bija vairs tikai 2.8%. Vēl jo vairāk, ja pirms diskusijām 79% savas valsts dalību ES vērtēja atzinīgi, vai drīzāk atzinīgi nekā negatīvi, tad pēc diskusijām pozitīvi savas valsts dalību ES vērtēja jau 89.9%. Tas nozīmē, ka šis palielinājums ir radies ne tikai uz eiroskeptiķu samazinājuma rēķina, bet arī tāpēc, ka tā sauktie neizlēmušie (tie, kas savas valsts dalību ES vērtēja ne negatīvi, ne pozitīvi) pēc diskusijām tomēr vairāk nosliekušies uz pozitīvo pusi. Eiroskepses dilšana novērojama arī jauno ES dalībvalstu iedzīvotājos, jo diskusiju rezultātā atbalsts viedoklim, ka viņu valsts dalība ES ir “laba lieta”, palielinājās par 16.7%[2].
Tas liek domāt, ka diskusiju rezultātā iedzīvotāji ir vairāk sapratuši sarežģītās Eiropas sadarbības pievienoto vērtību; sapratuši, ka bez ES viņu valsts nevarētu daudz ko no sasniegtā nodrošināt, tādējādi radot lielāku sapratni ES nepieciešamību — gan šodien, gan nākotnē. Tas ir vēl viens iemesls kvalitatīvāku diskusiju veicināšanai visā ES, tai skaitā Latvijā, kas tiek uzskatīta par vienu no eiroskeptiskākajām ES dalībvalstīm. Ja Latvijā notiktu dziļākas diskusijas par eiroskeptisko paziņojumu pamatiem, piemēram, par ES saistību ar cenu kāpumu, cukura ražotāju iznīcināšanu un suverenitātes zaudējumu, tad, iespējams, sabiedriskās domas aptaujas atspoguļotu gluži citus viedokļus.[3]
ES-15 un ES-12
Aptauja atklāja divas interesantas atšķirības tā saukto jauno (ES-12) un veco (ES-15) ES dalībvalstu iedzīvotāju starpā. Pirmkārt, pirms diskusijām ES-12 un ES-15 viedokļi vairākumā gadījumu ļoti atšķīrās, taču diskusiju rezultātā tie satuvinājās, jo jauno dalībvalstu iedzīvotāju viedokļi visai radikāli mainījās. Piemēram, Ukrainas dalību ES pirms diskusijām atbalstīja 78% jauno dalībvalstu iedzīvotāju un 66.1% veco dalībvalstu iedzīvotāju, bet pēc diskusijām atbalsts Ukrainas dalībai ES jauno dalībvalstu iedzīvotāju vidū samazinājās par 28%, kamēr vecajās dalībvalstīs — tikai par 8.4%. Tāpat jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju vidū daudz lielāks pieaugums bija novērojams arī jautājumā par tālāku ES paplašināšanos un Turcijas dalību ES.[4]
Interesanti, ka jauno dalībvalstu iedzīvotāji diskusiju rezultātā sajuta lielāku piederību Eiropai. Pirms diskusijām 68.9% jauno ES dalībvalstu iedzīvotāju teica, ka jūtas kā eiropieši, pēc diskusijām tie bija jau 87.4% (18.4% pieaugums!) Jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji pēc diskusijām bija arī vairāk motivēti piedalīties EP vēlēšanās (pieaugums par 13.6%), bet veco dalībvalstu iedzīvotāju motivācija samazinājās par 8%.
Otrkārt, aptauja atklāja, ka jauno ES iedzīvotāju zināšanas par ES ir nedaudz zemākas par veco ES dalībvalstu iedzīvotāju zināšanām. Zināšanu pārbaudes jautājumos, piemēram, par ES budžetu vai Eiropas Parlamenta ievēlēšanas kārtību, pirms diskusijām pareizi atbildēja 37% jauno dalībvalstu iedzīvotāju un 40% veco dalībvalstu iedzīvotāju. Taču diskusijas bijušas vienlīdz vērtīgs zināšanu avots visiem, jo zināšanu pieaugums (pareizas atbildes uz zināšanu jautājumiem) gan ES-12, gan ES-15 bija vienāds — 16%.
Diskusiju spēks
Aptauju rezultāti liecina, ka eiropieši ir gatavi liberālākām reformām, piemēram — vēlāka pensionēšanās, brīvāka tirdzniecība un lielākas ārzemju investīcijas — ja viņiem ir iespēja tās kvalitatīvi izdiskutēt. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir gatavi atbalstīt pat nepopulārus lēmumus, no kuru pieņemšanas politiķi baidās sagaidāmās sabiedrības reakcijas dēļ — ar nosacījumu, ka notiek kvalitatīva diskusija ar sabiedrību, nevis informācijas slēpšana, lēmumu pieņemšana aiz aizvērtām durvīm, uzskatot, ka “mēs zinām labāk”, neiesaistot sabiedrību un iesaistītās puses un patiesi (nevis ķeksīša pēc) neieklausoties viņu viedokļos. Šis secinājums, manuprāt, ir noderīgs visiem lēmumu pieņēmējiem — vai tas būtu uzņēmumu vadītājs vai pašvaldībās, nacionālajās valdībās un valsts iestādēs, vai ES institūcijās strādājošais.
Bet ES kontekstā šis secinājums nozīmē sekojošo. Pirmkārt, pietiek ar mistiskās Briseles vainošanu, jo ES lēmumus — Briselē un ne tikai tur —pieņem visu ES dalībvalstu valdības, tai skaitā Latvijas premjerministrs Aigars Kalvītis, Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Tātad, otrkārt, iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām un medijiem ir jāprasa, lai viņi šos lēmumus skaidro, kas savukārt novedīs pie kvalitatīvākām diskusijām un lielāku iedzīvotāju iesaistīšanos politikas procesos. Pretējā gadījumā turpināsies negatīva nostāja gan pret nacionālās politikas, gan Eiropas jautājumiem, kas būtībā ir pretestība lēmumu pieņemšanai necaurspīdīgā veidā, proti, tam, ka gaidāmie lēmumi netiek skaidroti, netiek sagaidīta un veicināta iedzīvotāju iesaistīšanās un līdz ar to politiķi iedzīvotājiem atņem viņu balsi! Iedzīvotāji ir gatavi un vēlas iesaistīties ES procesos daudz vairāk nekā daudzi ES politiķi to gribētu atzīt, jo, protams, vieglāk ir darīt tā kā līdz šim un “projektu Eiropa” paturēt kā elites projektu, tāpat kā tas notika ar Reformu līgumu, kura teksts ir padarīts ES iedzīvotājiem neizlasāms.
_______________________
[1] Informētu viedokļu aptauju Deliberative Poll® projekta “Rītdienas Eiropa” (Tomorrow’s Europe) ietvaros organizēja pētniecības centrs Notre Europe sadarbībā ar TNS-Sofres. Projektu finansēja Eiropas Komisija, Allianz, kā arī 20 partneri dažādās ES dalībvalstīs. Projekta nacionālais partneris Latvijā ir Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Plašāk par metodi un projekta norisi, kā arī rezultātiem lasiet www.tomorrowseurope.eu vai http://www.providus.lv/public/27113.html
[2] Veco ES dalībvalstu vidū pozitīvs savas valsts dalības ES vērtējums pieauga par 9.3%.
[3] 2007.gada septembrī SKDS aptaujā Latvijas dalību ES pozitīvi vērtēja 26,6% aptaujāto (augustā – 29,6%), negatīvu attieksmi pauduši 21,5% (augustā – 23,1%), atbildi „ne laba, ne slikta lieta” izvēlējušies 44,5% aptaujas dalībnieku (augustā – 41,5%). http://www.esia.gov.lv/lat/informacija/sabiedriskas_domas_petijumi/
[4] Atbalsts paplašināšanās jauno ES dalībvalstu vidū samazinājās par 15% (vecajās dalībvalstīs samazinājums bija 2.1%), atbalsts Turcijas dalībai ES saruka par 15.8% (vecajās dalībvalstīs – samazinājums bija 7.4%).
Deliberative Polling: Risky but Inspiring