Raksts

Rīta prieciņš no The Economist


Datums:
17. marts, 2008


Autori

Dace Akule


Šorīt papriecājos par jaunākā The Economist izdevuma komentāru par Lisabonas līguma dillemām, proti, jau daudz aprakstītajām jautājuma zīmēm par to, kādas būs pastāvīgā ES padomes prezidenta un ES ārlietu ministra (oficiāli, augstā pārstāvja) funkcijas, kā tās nepārklāsies un kā šie posteņi līdzdarbosies ar ES prezidentūrām, kas joprojām rotēs ik pa pusgadu.

Pamata jautājums ir ļoti praktisks: kas vadīs ES ministru un līderu tikšanās? Ja divās daļās tiek sadalīts vispārējo un ārlietu padomes veidojums GAERC (General Affairs and External Relations Council), izveidojot GAC (General Affairs Council), ko vada ES ārlietu ministrs, un FAC (Foreign Affairs Council), ko, savukārt, vada ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs, bet ES samitus vada pastāvīgais ES padomes prezidents, tad ko vadīs ES prezidējošās valsts premjerministri?! Citiem vārdiem, lokalizējot The Economist jautājumu – ja 2015.gadā, kad būs Latvijas prezidentūra ES padomē, Latvijas ārlietu ministrs vēl arvien būs Māris Riekstiņš un viņš pusgadu vadīs ārlietu padomes tikšanās (FAC), bet ES ārlietu ministrs (pagaidām nezināms) vadīs GAC un ES samitos galvenais būs pastāvīgais ES padomes prezidents (Blērs, Junkers, Aznars, Aherns?), tad ko darīs Latvijas premjerministrs Ivars Godmanis?

The Economist slejā tiek izvirzīts apgalvojums, ka premjeriem ir jāparedz kāda loma ES samitos, jo pretējā gadījumā – ja visas TV kameras ir uz Blēru/Junkeru/Aznaru/Ahernu – Godmanim nav motivācijas “investēt enerģiju” ES projektā, kur no Latvijas puses saules staros sildās Riekstiņš, kas vēl pie tam nav no Godmaņa partijas LPP/LC.

Šis apgalvojums, protams, ir balstīts uz ideju, ka premjerministriem vispār rūp ES projekts un no gozēšanās starptautiskajā TV saulē ir kāda praktiska jēga, nevis, ka problēmu gadījumā turpinās Briseles vainošana nacionālajām vajadzībām un sevis izcelšana, kad patiesībā panākumu pamatā ir ES sadarbība. Tāpat The Economist izlaida domu, ka tādējādi premjeri varētu vairāk nodarboties ar nacionālajiem mājas darbiem, bet pastāvīga prezidenta esamība – kā tiek cerēts – nodrošinātu lielāku efektivitāti, jo, piemēram, nevienam nebūtu jācieš no bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vadības spējām (ja vien, protams, viņu neieceltu pastāvīgā prezidenta amatā, kas gan visticamākais nenotiks, jo Berluskoni paspēja pats sevi diskvalificēt, parādot savas leadership kvalitātes 2003.gada decembra samitā, kurā netika panākta vienošanās par Konstitucionālo līgumu).

Jautājums ir visai steidzams, jo – ja Lisabonas līguma ratifikācija noritēs kā plānots – tas stāsies spēkā jau 2009.gada 1.janvārī.

Taču ne jau tikai šie ir neatbildētie jautājumi pēc Lisabonas līguma pieņemšanas. Citu starpā, nav skaidrs, kā darbosies ES ārējās darbības dienests, piemēram, kādu lomu tajā spēlēs ārvalstīs esošo ES dalībvalstu vēstniecības, kā tas tiks finansēts un kādas būs darbības jomas? Kādi būs noteikumi pilsoņu iniciatīvas darbībai, piemēram, vai pietiks ar viena Latvijas pilsoņa parakstu miljons pilsoņu no vēl 10 dalībvalstīm parakstu rindā, lai teiktu, ka iniciatīvai ir nepieciešamais dalībvalstu pilsoņu atbalsts? Cik tad galu galā būs “nozīmīgs dalībvalstu skaits”, kas nepieciešams pilsoņu iniciatīvai un par kādiem jautājumiem pilsoņiem būs ļauts iniciēties? Kā panākt, lai nepārklājas ES ārlietu ministra, pastāvīgā ES padomes prezidenta un Eiropas Komisijas prezidenta pienākumi? Cits jautājumu bloks ir saistīts ar nacionālo parlamentu tiesībām iesaistīties ES likumdošanas procesa sākotnējā stadijā – kā to varēs izmantot, piemēram, Latvijas Saeima, ja jau šobrīd Eiropas lietu komiteja ir pārslogota ar nacionālo pozīciju atbalstīšanu, bet daudzi no parlamentāriešiem nemaz nezina, kas ir Lisabonas līgums?

Par daļu no šiem jautājumiem ES līmenī lēmumi tiks pieņemti līdz 2009.gada 1.janvārim, daļu gaidīsim uzreiz pēc jaunā gada. Bet daļa atbilžu, piemēram, par nacionālo parlamenta lomu, ir meklējamas Latvijā. Meklēsim.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!