Raksts

Resursu centra “Marta” komentārs par operacionālo programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”


Datums:
06. jūnijs, 2006


Autori

Providus


Resursu cents sievietēm „Marta” sadarbībā ar Eiropas Kopienas Iniciatīvas programmas EQUAL projekta „Atvērtu darba tirgu sievietēm” politikas ekspertiem ir iepazinušies ar ES fondu mājas lapā publicēto operacionālo programmu projektiem 2007. – 2013. gada periodam un saskaņā ar sabiedriskās apspriedes norisi informē par saviem priekšlikumiem operacionālās programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” projekta papildināšanai un sagatavošanai.

Par Operacionālās programmas

„Cilvēkresursi un nodarbinātība” projektu

OP „Cilvēkresursi un nodarbinātība” izstrādē lūdzam ņemt vērā sekojošus priekšlikumus un komentārus:

  • Lūdzam 10. punktu pildināt ar informāciju dzimumu griezumā – izglītības rezultātu sniegums dzimtes griezumā. Šī informācija palīdzētu konstatēt sabiedrībā valdošos stereotipus par to kam ir „labāk” jāmācās. Stereotipu izskaušana savukārt sekmētu abu dzimumu izglītības, kā arī nodarbinātības līmeņa celšanos.
  • 27. punktā problēmas “nepietiekama jauniešu iesaistīšanās vidējā izglītība” redakciju papildināt ar zēnu īpatsvara apzināšanos šajā sadaļā, izskatot sekojoši „nepietiekama jauniešu, sevišķi zēnu, 59% atskaitīto no vispārizglītojošām dienas skolām, iesaistīšanās vidējā izglītībā”.
  • 29. punktā minētie cēloņi neatspoguļo sekas – 47% vīriešu un 31% sieviešu profesionālajās vidējās izglītības programmās. Punktā minētie cēloņi ir ‘dzimtes akli’, tie atspoguļo iemeslus abu dzimumu neiesaistei, nevis skaidro esošo disproporciju. Disproporcijas skaidrojumam ir jāizceļ minētā nepietiekamā orientācija uz praktisko darbu – stereotips par fizisko darbu kā vīriešu sfēru.
  • 31. punkta secinājumam, ka “profesionālajā izglītībā kopumā un vispārizglītojošās dienas skolās atskaitīto vidū vairākums ir zēni” nav sniegti ne cēloņi, ne arī situācijas iespējamo/ esošo seku izklāsts.
  • 33. punkts. Analīzei par atskaitīšanas iemeslu raksturojumu trūkst dzimtes perspektīvas. Iemeslu raksturojums nav skatīts dzimuma griezumā, kas būtu būtiski, jo lielākā daļa atskaitāmo ir zēni. Informācija par iemesliem, ļautu sekmīgi cīnīties ar sekām, piemēram, mazināt sabiedrībā valdošo stereotipu par vīriešiem kā ģimenes apgādniekiem. Iespējams, ka tieši šī iemesla dēļ vairākums zēnu pamet mācību iestādes, lai strādātu.
  • 36. punktā minēto statistiku lūdzam izteikt arī dzimumu griezumā.
  • 51. punktā veikta fakta konstatācija par šajā jomā strādājošo sieviešu īpatsvaru, taču nav sniegti problēmas cēloņi un sekas. Jāakcentē profesijas zemais prestižs, kas atbilstoši sabiedrībā valdošajiem dzimtes stereotipiem, nosaka lielāku sieviešu īpatsvaru šajā jomā.
  • 62. punktā nav veikta adekvāta analīze par dzimuma perspektīvu – analizēti iemesli tam, ka lielākā daļa no studējošo kopskaita ir sievietes.
  • 68. punkts. “No kopējā grādu vai kvalifikāciju ieguvušo studentu skaita 69% bija sievietes, kas liecina, ka vīrieši augstākās izglītības ieguvē ir pasīvāki nekā sievietes.” Minētais iemesls ir nepietiekošs/ neizsmeļošs un nesniedz informāciju iespējamajam situācijas risinājumam.
  • 74. punktā lūdzam sniegt plašāku informāciju par dzimtes perspektīvu par vīriešu un sieviešu skaitu pētnieku un vadošo pētnieku pozīcijās, kā arī doktorantūrā. Trūkst informācijas par iespējamo dzimuma segregāciju augstākajā izglītībā – „stikla griesti”, kas neļauj/ kavē sievietēm virzīties līdz vadošā pētnieka pozīcijas sasniegšanai.
  • 80 un 81 punktos lūdzam skatīt mūžizglītības apguvi dzimtes perspektīvā – vai nav kavēta iesaistīšanās tālākizglītības programmās dzimtes stereotipu dēļ, sevišķi tas attiecas uz sociālu un humanitāro zinātņu apguvi pret inženierzinātni un zināšanu ekonomiku. Vai tālākizglītībā apgūstamo zinātņu izvēle nav sabiedrībā valdošo stereotipu ietekmēta?
  • Punkts 84. punktā trūkst dzimtes dalījums šajā jomā
  • 85. punkta sadaļa “nepietiekamas mūžizglītibas iespējas iedzīvotājiem dažādās vecuma grupās un mūžizglītības instrumentu trūkums” būtu jāprecizē šādā redakcijā: “nepietiekamas mūžizglītibas iespējas iedzīvotājiem dažādās vecuma un dzimuma grupās un mūžizglītības instrumentu trūkums”.
  • 87. punkta analīzē nav minēts dzimtes griezums. Būtu nepieciešama analīze par to, kurš no dzimumiem sastopas ar lielākām grūtībām, pret kuru dzimumu sabiedrības attieksme ir labvēlīgāka.
  • 95. punkts. Nav analizēts fakts, ka profesijai ir zems prestižs un slikts atalgojums, līdz ar to tā ir profesija ar lielu sieviešu īpatsvaru – sieviešu darbības sfēra.
  • 97. punktu lūdzam papildināt ar sekojošu problēmu: „profesijas zemais prestižs”.
  • 101.punktu papildināt ar informāciju, ka „sievietes ir iesaistītas galvenokārt vidēja līmeņa lēmumu pieņemšanā. Tikko sievietes grib kandidēt uz augstākām amata vietām, viņām jāsaskaras ar diskrimināciju”.
  • 102.punktā kā vienu no iemesliem nepilna darba laika izmantošanā lūdzam minēt arī zemo atalgojumu. Ar nepilnas slodzes atalgojumu nav iespējams nodrošināt iztiku.
  • Nepiekrītam 104. punktā izteiktajam viedoklim, ka darbaspēka prasmes neatbilst pieprasījumam. Kā atzīst NVA speciālisti, bezdarbnieku profesiju un kvalifikāciju Top10 ir tāds pats kā darba tirgū pieprasītāko profesiju Top10.
  • 137.punktā akcents likts uz to, ka darbaspēkam trūkst prasmju un zināšanu. Nav minēta otra problēmas daļa – darba devēju attieksme pret darbiniekiem, kas izpaužas caur nelegālo nodarbinātību.
  • 327. punktā sasniegtie rezultātu rādītāji ir sniegti bez dzimuma radītājiem. Respektīvi, netiek sniegta informāciju par vienādo iespēju nodrošinājumu uzlabotajās jomās.
  • 332. punktā situācijas aprakstā nav minēts dzimtes griezums – dzimuma proporcijas nodarbināto zinātnieku skaitā, jauno zinātnieku īpatsvarā, doktorantūras studiju beidzēju skaitā. Minētās informācijas trūkums kavē vienādo iespēju nodrošinājuma realizāciju.
  • 344. punkta esošo redakciju: “Piemērotās aktivitātes vienādu iespēju nodrošināšanai tiks noteikta kā projektu atlases kritērijs”, papildināt ar “līdzsvarots pedagogu un zinātniskajā pētniecībā nodarbināto dzimuma sadalījums izglītības, zinātnes un pētniecības iestādēs.”
  • 352. punkta aktivitātes mērķi lūdzam izteikt sekojošā redakcijā: “Sekmēt zinātnes intelektuālā potenciāla attīstību, radot jaunas darba vietas zinātniekiem, veicinot jaunu zinātnieku gan vīriešu, gan sieviešu vienlīdzīgu iesaistīšanos projektos (..).”
  • 363. punkta secinājums: “Studējošie, kas paši finansē savas studijas, izvēlas studēt galvenokārt sociālās zinātnes, kas ir radījis tautsaimniecības attīstībai nelabvēlīgu studējošo attiecību dabas zinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās salīdzinot ar sociālajām zinātnēm”, nepilnīgi atspoguļo esošās situācijas cēloņus. Lūdzam papildināt ar atziņu, par sieviešu īpatsvaru studējošo kopskaitā, un sieviešu, stereotipos balstīto, izvēli par labu sociālo zinātņu apguvei.
  • 364. punktā kā attīstību kavējošo faktoru minēt sabiedrībā valdošos stereotipus par dzimtes lomām, kas nosaka to, ka sievietes labprātāk izvēlās sociālo zinātņu apguvi.
  • 378. punktu lūdzam papildināt ar: “Tiks veikti pasākumi, kas nodrošinātu gan sieviešu, gan vīriešu vienlīdzīgu iesaisti dabaszinātņu, inženierzinātņu, tehnoloģiju un vides zinātņu un medicīnas apguvē.”
  • 386. punkta aktivitātes mērķi lūdzam papildināt ar: “Nodrošināt gan sieviešu, gan vīriešu vienlīdzīgu iesaisti dabaszinātņu, inženierzinātņu, tehnoloģiju un vides zinātņu un medicīnas apguvē.”
  • 477. un 478. punkti. Ja tiek paaugstināta institūciju kapacitāte un informētība, tad ir jānodrošina atgriezeniskā saite – atskaites par savu darbību dzimumu līdztiesības jomā utml. Jānosaka konkrētu institūciju konkrēta atbildība.
  • Lūdzam skaidrot 497.punktā izmantotos jēdzienus „personas ar draudošu invaliditāti” un „jauniešiem, kam nav motivācijas mācīties un strādāt”. Kā arī papildināt pasākuma mērķa grupu ar:
    – sievietes pirmspensijas vecumā;
    – personas, kuras kopj bērnu invalīdu vai pieaugušo invalīdu.

  • Resursu centrs sievietēm "Marta"


    Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

    Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!