Foto: A.Jansons, AFI
Latvijā par valsts iestāšanos ES nobalsoja 48,58% no visiem balsstiesīgajiem pilsoņiem un tas ir ceturtais labākais rādītājs visu kandidātvalstu vidū aiz Lietuvas, Slovēnijas un Maltas.
Beigas labas, viss labs – tā par nupat notikušo referendumu nodomās veselīgs eirooptimists, kas nevēlēsies skaldīt matus, teiksim, par reklāmas klipu kadrējumu vai informatīvo bukletu izmēriem. Turklāt pēc referenduma priekšvakarā uzputotā satraukuma arī balsojuma rezultāts izskatās pārliecinošs. Tostarp jau šobrīd pieejamie skaitļi vēstī vēl ko citu.
Bieži dzirdēts ir rezignējošs izteikums, ka Latvijas pilsoņi bijuši otri čaklākie uz referendumu gājēji (uzreiz aiz Maltas, kur referendumā piedalījās 91% pilsoņu), taču atbalsts valsts dalībai ES bijis trešais zemākais starp kandidātēm. Tā nu gan nebūs precīza informācija, jo Latvijā par valsts iestāšanos ES nobalsoja 48,58% no VISIEM balsstiesīgajiem pilsoņiem un tas ir ceturtais labākais rādītājs aiz Lietuvas (57,67%) Slovēnijas (54,02%) un Maltas (48,78%).
Par tik vērienīgu eirooptimistu skaitu daļēji varam pateikties igauņiem, reklāmas kampaņai, kā arī politiķu saceltajai kņadai. Sabiedrības atbalsta kritums Latvijas dalībai ES, ko uzrādīja sabiedriskās domas aptaujas augustā, lika krietni sarosīties kampaņas rīkotājiem, finiša taisnē pat nomainot televīzijas reklāmas veidotājus. Kopā ar dažu politiķu veikto biedēšanu (arī ar kaimiņvalstu tankiem Rīgas ielās) šie pūliņi itin strauji kāpināja ES atbalstītāju loku. Drošuma zīmogu Latvijas kampaņai uzlika Igaunijas skaidrais “jā” dalībai ES nepilnu nedēļu iepriekš.
Kamēr nav veikti dziļāki pēcreferenduma sabiedriskās domas pētījumi, ir grūti spriest par eiroskeptiķa portretu. Taču balsošanas rezultāti mudina secināt, ka slāvu minoritātes bijušas krietni rezervētākas pret Latvijas dalību ES nekā latvieši. Īpaši uzskatāmi tas vērojams Latgales lielākajās pilsētās – Daugavpilī un Rēzeknē – kur par iestāšanos nobalsoja attiecīgi 31% un 43,4% pilsoņu. Varētu teikt, ka smagā ekonomiskā situācija Latgalē mudinājusi uz protesta balsojumu. Tomēr ir grūti saprast, pret ko protestēja plaukstošās, taču slāvu minoritāšu bagātinātās Rīgas pilsoņi (59,1% balsoja par). Tas nozīmē, ka etniskā šķirtne, par kuras norietu pēc katrām vēlēšanām nerimst vēstīt daži preses izdevumi savos komentāros, joprojām ir spēcīga un politiski nozīmīga. Tas jāņem vērā, izvēloties Eiropas Parlamenta vēlēšanu kārtību.
Vienlaikus būtu īpaši muļķīgi izsludināt slāvu minoritātes par apkarojamām ES pretiniecēm un uzskatīt, ka visi latvieši atbalsta Latvijas dalību ES. Šāda nostāja ne vien neatbilst reālajai situācijai, bet arī ievestu politiskās diskusijas neceļos. Politiskajai elitei derētu apzināties, ka krietnai tiesai dažādu tautību pilsoņu bija pietiekami daudz racionālu argumentu kā “par”, tā ”pret” Latviju ES. Turklāt viņi sagaida ja ne strauju, tad noteikti taustāmu labklājības pieaugumu jau tuvā nākotnē. Tas savukārt liek domāt, ka ES atbalstītāju skaits samazināsies jau tuvāko 6-9 mēnešu laikā. Vispirms jau latviešu vidū.
Ar šo balsojumu sabiedrība ir uzkrāvusi ļoti smagu uzticības kredītu politiķu kamiešos. Par spīti politiķu savstarpējām ķildām un kliedzošajai neizdarībai (Latvijas attīstības plāns un to pavadošie dokumenti, kas nepieciešami leģendāro 1,6 miljardu saņemšanai no ES jau kopš nākamā gada 1.janvāra, vēl nav saskaņoti ar Briseli), tauta ir teikusi savu jāvārdu. Tagad pašmāju politiķiem būs jāpierāda sava prasme, varēšana un konkurētspēja starptautiskā līmenī. Lai mums visiem izdodas!
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.