Līdz šim publiskajā pārvaldē un arī politisko lēmumu pieņemšanā starpnozaru sadarbība ir bijusi viens no vājajiem punktiem. Paralēli koalīcijas padomes vai sadarbības padomes sanāksmēm ilgstoši eksistēja Ministru kabineta (MK) komitejas sēdes, bet tajās tika pārrunāti nesaskaņotie jautājumi pirms MK sēdes, to mērķis nebija starpnozaru sadarbība. Bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savā pirmajā valdībā izvēlējās šo mehānismu nedarbināt, bet cita vietā nebija. Lai situāciju uzlabotu, paralēli valdību veidojošo partiju sadarbības padomes sanāksmēm pirms aptuveni diviem gadiem tika ieviestas Ministru kabineta tematiskās komitejas, piedāvājot platformu, kas sekmē starpresoru sadarbību un stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Komitejas savu darbu uzsāka K. Kariņa pēdējā valdībā, praksi pārņēma arī pašreizējā Ministru prezidente Evika Siliņa, tematisko komiteju skaitu dubultojot. Šajā rakstā sniegts īss ieskats tajā, kas vispār ir Ministru kabineta tematiskās komitejas, cik aktīvi tās sanāk un vai šis formāts palīdz pašiem lēmumu pieņēmējiem.
Plašāk ar PROVIDUS vadošās pētnieces Līgas Stafeckas rakstu LV portālā var iepazīties šeit.
Raksts sagatavotas projekta “Risinājumi labākai Latvijas pārvaldībai” ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība“Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.
