Providus 2021.gada 3.jūnijā nosūtītais atzinums

Par PROVIDUS priekšlikumiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmas projektam (VSS-406)

Labdien,

Ar šo vēstuli iesniedzam biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” priekšlikumus jaunajam Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmas projektam (izsludināts VSS, numurs VSS-406).

(1)
Lūdzam izteikt 87.punktu (22.lapā) šādā redakcijā: “(87) Latvijā sociālo partneru iesaiste reformu un politiku veidošanā ir labi nostādīta, tomēr plašākas pilsoniskās sabiedrības iesaiste reformu un politiku veidošanā vēl ir jāspēcina, tāpat kā sociālo partneru un pilsoniskā dialoga īstenotāju ierobežotā kapacitāte, kas neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti. Vienlaikus, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību, jārisina jautājumi, kas skar pašu sabiedrību, tā piemēram, Latvijas iedzīvotāji ir mazaktīvi pilsoniskajā līdzdalībā un sociālais, kā arī pilsoniskais dialogs ir vāji attīstīts. 2020.gada novembrī pētījumu centra SKDS veiktā sabiedriskās domas aptauja uzrādīja, ka tikai 14% no pilngadīgajiem Latvijas iedzīvotājiem iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kādā sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem . Būtisks šķērslis trešo valstu pilsoņu līdzdalībai aktīvai sabiedriskajai darbībai pastāvīgo iedzīvotāju veidotās organizācijās un aktivitātēs ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, kas primāri negatīvi ietekmē informācijas pieejamību par līdzdalības iespējām, kā arī iespējas jēgpilnai līdzdalībai.”
Pamatojums: lūdzam darbības programmas ietvaros ietvaros konsekventi ievērot paralēlismu starp sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. Līdzīgi kā sociālā dialoga pamatjautājums ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju (LDDK un LABS) spēcināšana, lai tās kvalitatīvāk varētu koordinēt savu biedru intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā, tā arī pilsoniskā dialoga pamatjautājums ir NVO interešu pārstāvju spēcināšana tam, lai NVO sektors varētu koordinēt savstarpējās intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā.

(2)
Lūdzam pirmajā tabulā (Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi) par SAM 4.3.4 uzdevumu izteikt pirmās rindkopas pēdējos divus teikumus šādā redakcijā (43.lpp.): Nepietiekama pilsoniskās sabiedrības sadarbība ar publiskās pārvaldes institūcijām, trūkst pilsoniskās sabiedrības interešu koordinēšanas, dažādu nozaru ekspertu piesaistes iespēju, trūkst konstruktīvas diskusijas un atgriezeniskās saites, attiecīgi zūd motivācija iesaistīties. Pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru ierobežotā kapacitāte neļauj jēgpilni un savlaicīgi nodrošināt nepieciešamo iesaisti reformu un politiku veidošanā.
Pamatojums: lūdzam darbības programmas ietvaros ietvaros konsekventi ievērot paralēlismu starp sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. Līdzīgi kā sociālā dialoga pamatjautājums ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju (LDDK un LABS) spēcināšana, lai tās kvalitatīvāk varētu koordinēt savu biedru intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā, tā arī pilsoniskā dialoga pamatjautājums ir NVO interešu pārstāvju spēcināšana tam, lai NVO sektors varētu koordinēt savstarpējās intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā.

(3)
Ierosinām papildināt pirmajā tabulā SAM 4.3.4 uzdevumu, izsakot pēdējo rindkopu šādā redakcijā (43.lpp.): “Plānoti pasākumi ģimenes un darba dzīves saskaņošanai, lai atbalstītu cilvēkkapitāla attīstību, sekmētu darbinieku spēju savienot darba pienākumus ar ģimenes dzīvi, kā arī atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām grupām vienlīdzīgu iespēju un tiesību realizēšanai dažādās dzīves jomās, lai mazinātu sociālus, ekonomiskus, kulturālus un politiskus šķēršļus un veicinātu vienlīdzīgu iespēju un tiesību nodrošināšanu un īstenošanu dažādās sabiedrības grupās, vēl tiks nodrošināti informatīvi, izglītojoši un metodiskā atbalsta pasākumi politikas veidotājiem, darba devējiem un sabiedrībai, veicinot, vienlīdzīgas iespējas un nediskrimināciju. Nediskriminācijas atbalsta pasākumi īpaši attieksies uz šādām iedzīvotāju grupām: musulmaņi, romi, cilvēki ar garīga rakstura invaliditāti, cilvēki ar atšķirīgu ādas krāsu, seksuālās minoritātes.”
Pamatojums: lūdzam darbības programmas ietvaros ietvaros skaidri minēt tās grupas, kuras ir īpaši pakļautas diskriminācijas riskiem, lai, piešķirot finansējumu, aizspriedumu mazināšana pret šīm iedzīvotāju grupām tiktu īpaši prioritizēta. 2020.gada novembrī pēc domnīcas Providus pasūtījuma pētījuma firma SKDS veica sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti liecina, ka 24% Latvijas iedzīvotāju nevēlētos strādāt vienā darba kolektīvā ar cilvēkiem no Dienvidāzijas valstīm, kā arī gejiem, lesbietēm, transpersonām. 29% cilvēku nevēlētos strādāt vienā darba kolektīvā ar cilvēkiem ar garīga rakstura invaliditāti, 30% – ar romiem, 33% – ar musulmaņiem .

(4)
Ierosinām izteikt 362.punktu (97.lpp.) šādā redakcijā: “Pilsoniskās līdzdalības un sociālā dialoga veicināšanai paredzēts stiprināt sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitāti, pilnveidojot pilsonisko un sociālo dialogu visos lēmumu pieņemšanas posmos – tādējādi stiprinot demokrātiju, palielinot iedzīvotāju savstarpējo uzticēšanos un uzticēšanos valstij. Sociālo partneru kapacitāte stiprināma, atbalstot sociālo partneru veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sekmēt kvalitatīvu nodarbinātību nozarēs, taisnīgus darba apstākļus un Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, veicināt sociālo partneru pārrunas par koplīgumu slēgšanu, kā arī izpratni par koplīgumiem nozarēs. Plānota ekspertu piesaiste, sociāli ekonomisko datu apkopošana un analīze pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pārstāvniecības sekmēšana nacionālā, reģionālā, uzņēmumu/organizāciju līmenī un medijos. Pilsonisko partneru kapacitāte stiprināma atbalstot NVO interešu koordināciju, veiktspēju piedalīties likumdošanas procesā un nacionālo reformu īstenošanā, sniedzot iespējas piesaistīt ekspertus, apkopot un analizēt sociāli ekonomiskos datus, kā arī sekmēt pilsonisko pārstāvniecību Eiropas, nacionālā, vietējā līmenī un medijos. Tāpat atbalstāma sadarbības veicināšana starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem, pašvaldībām, tiesībsargājošajām iestādēm un citām valsts pārvaldes iestādēm dažādos formātos, nolūkā stiprināt tiesiskumu un labu pārvaldību, nodrošināt mazāk aizsargāto grupu pārstāvniecību, mazināt korupciju un ēnu ekonomiku; realizēt informatīvas un izglītojošas kampaņas, lai paaugstinātu sabiedrības pilsonisko izglītību un uzticēšanos likuma varai, stiprinātu tiesiskumu, sekmēt tehnoloģiski digitālas un inovatīvas vides iespēju izmantošanu, nodrošinot informāciju par demokrātiskiem procesiem valstī, cilvēktiesībām, tiesībām iedzīvotājiem dzīvot brīvībā no vardarbības un citu brīvi pieejamu, uzticamu, kvalitatīvu un izglītojošu saturu.”
Pamatojums: lūdzam darbības programmas ietvaros ietvaros konsekventi ievērot paralēlismu starp sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. Līdzīgi kā sociālā dialoga pamatjautājums ir darba devēju un darba ņēmēju pārstāvju (LDDK un LABS) spēcināšana, lai tās kvalitatīvāk varētu koordinēt savu biedru intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā, tā arī pilsoniskā dialoga pamatjautājums ir NVO interešu pārstāvju spēcināšana tam, lai NVO sektors varētu koordinēt savstarpējās intereses un iesaistīties valstiski nozīmīgu reformu un politiku veidošanā.

(5)
Ierosinām izteikt 363.punkta (98.lpp.) pirmo teikumu šādā redakcijā:
“(363) Sabiedrības saliedēšanai plānots atbalsts sabiedrības pašorganizēšanās, sadarbības un līdzdarbības prasmju paplašināšanai un iespēju veicināšanai, īpaši sabiedrības grupām ar zemu līdzdalības īpatsvaru – cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nepilsoņiem un krieviski runājošiem Latvijas iedzīvotājiem.”
Pamatojums: lūdzam darbības programmas ietvaros ietvaros skaidri minēt tās sabiedrības grupas, kuras šobrīd ir pilsoniski pasīvas, tādēļ uz to aktivizēšanu būtu jāliek lielāks uzsvars. 2020.gada novembrī pēc domnīcas Providus pasūtījuma pētījuma firma SKDS veica sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti liecina, ka dažas Latvijas sabiedrības grupas jūtas aizvainotas uz Latviju, neuzticas demokrātiskajām institūcijām un nejūt, ka viņu balsij ir nozīme. No šīm grupām nozīmīgākās – cilvēki ar zemiem ienākumiem, nepilsoņi un krieviski runājošie Latvijas iedzīvotāji . Šīs ir arī tās iedzīvotāju grupas, kuras ievērojami biežāk nekā citi Latvijas iedzīvotāji pēdējo divu gadu laikā nebija piedalījušies nevienā pilsoniskā aktivitātē

(6)
Lai īpaši uzsvērtu tās Latvijas sabiedrības grupas, pret kurām diskriminācija ir īpaši liels risks un prasa īpašu valsts politiku, tai skaitā atbalsta pasākumus, kas finansēti no ES struktūrfondiem, 367.punktā lūdzam izteikt pirmo teikumu šādā redakcijā: “(367)Galvenās mērķgrupas: Diskriminācijas riskam pakļautās grupas (diskriminācijas risks pēc ādas krāsas, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības, seksuālās orientācijas, invaliditātes u.c. pazīmes), jaunieši, sabiedrība kopumā.”

(7)
Darbības programmas melnraksta 93.punkts (23.lpp.) paredz, ka “ATR rezultātā izveidoto pašvaldību atbalstam RPP ir ietverti atbalsta pasākumi […] sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos.” Arī 363.punkts (97.lpp.) paredz, ka “4.3.4.SAM īstenošanā kontekstā ar pilsoniskās līdzdalības veicināšanu pašvaldībās paredzēts ievērot RPP uzstādījumus publiskās pārvaldes un pilsoniskās sabiedrības kapacitātes celšanai, kā arī sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos, kas būs piemērojami pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas, tādējādi veicinot reģionālās politikas mērķu sasniegšanu.” Vienlaikus, vēršam uzmanību, ka šajā programmā nav iekļauti konkrēti pasākumi sabiedrības līdzdalības palielināšanai lēmumu pieņemšanas procesos pašvaldību līmenī. Šādu pasākumu īstenošanai būs nepieciešami līdzekļi. Tādēļ piedāvājām zem SAM 5.1.1. (sākas 113.lpp.) ““Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” paredzēt arī līdzekļus pašvaldībām un NVO plašai sabiedrības iesaistei lēmumu pieņemšanas procesos, it sevišķi jauno teritoriju stratēģiju izstrādē. Vēršam uzmanību, ka aizvien biežāk dažādu valstu pašvaldības tik nozīmīgu dokumentu izstrādē rīko īpašus deliberatīvos konsultāciju pasākumos, rūpējoties par to, lai konsultāciju dalībnieku sastāvs aptuveni atbilstu pašvaldības iedzīvotāju demogrāfiskajiem rādītājiem. Šādas konsultācijas parasti notiek klātienē un paņem vairākas dienas, tādēļ dalībnieku atlase, kā arī pasākumu atlase ir laikietilpīga un prasa resursus. 2020.gada novembra sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka aptuveni 42% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi pieņemt uzaicinājumu šādos pasākumos piedalīties, un puse no viņiem uzskata, ka šis laiks būtu kompensējams (par to būtu jāsaņem samaksa). “

(8)
4.1.3 SAM ir formulēts šādi: ”Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem veselības aprūpes pakalpojumiem, uzlabojot veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un izturētspēju.” Kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi nav iespējami bez spēcīgas pacientu organizāciju interešu pārstāvniecības – proti, organizācijām, kas spēj identificēt veselības aprūpes kvalitātes problēmas, izglītot pacientus par viņu tiesībām, veikt pacientu interešu pārstāvēšanu veselības aprūpē, valsts institūcijās un tiesās, kā arī sabiedrības interesēs lobēt pārmaiņas veselības aprūpē. Tāpēc ierosinām 283.punktu (85.lpp) papildināt ar atbalstu pacientu tiesību organizāciju veidošanai un darbības stiprināšanai.

(9)
Jau vairākos Eiropas Semestra ziņojumos par Latviju minēts, ka Latvijai nav ne datu, ne politikas bezpajumtniecības problēmas risināšanai . Šīs problēmas risināšana nav paredzēta ne ANM plānā, ne šī plāna melnrakstā. Tādēļ aicinām skaidri nosaukt bezpajumtniekus kā vienu no sociālo mājokļu prioritārajām mērķgrupām 330.punktā (91.lpp.)

(10)
SAM 4.3.3 plāna melnrakstā formulēts šādi: “Uzlabot visu darba meklētāju, jo īpaši jauniešu, ilgstošo bezdarbnieku un nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, kā arī neaktīvo personu piekļuvi nodarbinātībai, veicināt pašnodarbinātību un sociālo ekonomiku”. Par spīti tam, ka uzdevuma formulējumā pieminēti pašnodarbinātie, to pašreizējās nodarbinātības problēmas nav plānā tālāk risinātas. Starp būtiskākajām no šīm problēmām: sarežģītais pašnodarbinātības regulējums, kas prasa īpašus skaidrojumus un apmācības, kā arī atbalsta trūkums bezdarba gadījumā. Lūdzam 4.3.3. SAM (sākas 93.lpp.)paredzēt vismaz dažus pasākumus tam, lai palīdzētu veicināt pašnodarbinātību.

(11)
Ierosinām 6.sadaļu (Partnerība) papildināt ar jaunu punktu (pēc 451.punkta): šādā redakcijā: ”Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likumā un attiecīgi ikvienā specifiskā atbalsta mērķī (SAM) tiks piemēroti sociāli atbildīga publiskā iepirkuma kritēriji, izņemot gadījumus, kad ir pamatoti un nozīmīgi argumenti šādus kritērijus konkrētajā iepirkumā neiekļaut. Katrs izņēmums tiks īpaši argumentēts.”
Pamatojums: ar šo programmu būtu svarīgi nostiprināt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu kā principu programmas īstenošanā un sekmēt publiskā iepirkuma veicēju izpratni un spējas to īstenot. Publiskie iepirkumi veido vairāk nekā 14% no ES iekšzemes kopprodukta, Latvijā tie ir 11.1% no IKP. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma procesā tiek ne tikai iegādātas preces vai pakalpojumi, bet papildus risināti sabiedrībai nozīmīgi izaicinājumi. Piemēram, sociāli atbildīgs publiskais iepirkums var tikt īstenots tā, lai veicinātu nodarbinātības iespējas dažādām nelabvēlīgā situācijā nonākušām personu grupām, piemēram, cilvēkiem, kuri izkrituši no darba tirgus vai nevar iekļauties darba tirgū (ilgstoši nenodarbinātie cilvēki, personas ar invaliditāti, u.tml.)

Papildus iepriekš minētajam, vēlamies pievienoties tiem argumentiem un ieteikumiem, kuri minēti biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” sagatavotajā atzinumā par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmas projektu. Atzinums pieejams šeit : https://nvo.lv/uploads/atzinums_fm_es_programmas231.pdf

Atzinums sagatavots projekta Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.