Raksts

Providus priekšlikumi plāna projektam Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021. – 2023.gadam


Datums:
08. jūnija, 2021


Autori

Providus


Providus 2021.gada 9.jūnijā aizsūtītie priekšlikumi Kultūras ministrijai

Kultūras ministrijai

2021.gada 9.jūnijā
Nr.2021/011-IK

Providus priekšlikumi plāna projektam Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāns 2021. – 2023.gadam (VSS-483)

Domnīca Providus ir iepazinusies ar VSS izsludināto plāna projektu, kopumā to atbalsta, bet mums ir papildus priekšlikumi:
1. Plāna projekta 7.lapā teikts, ka “Pēc Eirobarometra datiem, 2019.gada rudenī valsts pārvaldei Latvijā uzticējās vien 32% aptaujas respondentu. Vienlaikus augstākais uzticības līmenis – 49% – respondentu vidū bija pret reģionāla vai vietēja līmeņa institūcijām. Zems uzticības līmenis Latvijas sabiedrībā saglabājas attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimu – 19% un Latvijas valdību – 28%.” Vēršam uzmanību, ka Eirobarometra aptaujā piedalās tikai Eiropas Savienības pilsoņi, kamēr Latvijā 10% no iedzīvotāju skaita ir nepilsoņi. Tādēļ priekšroka būtu dodama aptaujām, kas aptver visu Latvijas iedzīvotāju loku. 2020.gada novembrī Latvijā veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 35% no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no demokrātijā svarīgākajām institūcijām (Saeimai, Ministru kabinetam, tiesu varai, pašvaldībām, sabiedriskajiem medijiem un sabiedriskajām organizācijām). Īpaši dziļa neuzticēšanās Latvijas demokrātijas institūcijām raksturīga cilvēkiem bez Latvijas pilsonības (46,6%) un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (46%) .
Tādēļ lūdzam papildināt attiecīgo rindkopu šādi: “2020.gada novembrī pētījumu firmas SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 35% no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no demokrātijai svarīgākajām institūcijām, neuzticēšanās īpaši dziļa ir cilvēkiem bez Latvijas pilsonības, kā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.”

2. Plāna projekta 10.lpp. teikts, ka “saskaņā ar 2019.gada rudens Eirobarometra aptaujas datiem valsts pārvaldei Latvijā uzticējās vien 32% respondentu. Tai pat laikā augstākais uzticības līmenis respondentu vidū bija pret reģionāla vai vietēja līmeņa institūcijām – 49%. Zems uzticības līmenis Latvijas sabiedrībā saglabājas attiecībā uz Latvijas Republikas Saeimu – 19% un Latvijas valdību – 28%.” Šis teksts dublē 7.lpp. jau minētos datus. Tā kā šī sadaļa saturiski attiecas uz jautājumiem par iekļaujošu pilsoniskumu, iesakām šo tekstu aizstāt šādi: “2020.gada novembrī pētījumu firmas SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 32% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. 61% uzskata, ka saskarsmē ar cilvēkiem jābūt ļoti piesardzīgiem .”

3. Plāna projekta 11.lpp. teikts, ka “saskaņā ar Tirgus un sociālo pētījumu centra ,,Latvijas fakti” veikto pētījumu 2018.gadā kādā no pilsoniskajām aktivitātēm iesaistījās tikai nedaudz vairāk par 35% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tie bija NVO biedri, jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, latvieši, cilvēki ar augstāko izglītību. Biežāk minētais līdzdalības veids ir talkas – tajās bija piedalījušies 25% aptaujāto, un tikai 8% aptaujāto kā līdzdalības veidu ir minējuši tādu pilsoniskās līdzdalības veidu kādu piedalīšanās sabiedriskā apspriedē. Zemi līdzdalības rādītāji liecina par politisko atsvešinātību.” Vēršam uzmanību, ka 2020.gada nogalē pēc domnīcas Providus pasūtījuma pētījumu firma SKDS veica sabiedriskās domas aptauju par iedzīvotāju iesaisti tipiskākajās ar pilsonisko aktivitāti saistītās aktivitātēs pēdējo divu gadu laikā (saziņa ar deputātiem, piedalīšanās piketos vai protestos, sava brīvā laika vai līdzekļu ziedošana sabiedrībai svarīgas problēmas risināšanai, piedalīšanās valsts vai pašvaldības organizētā apspriedē, petīciju vai citu kopīgu vēstuļu parakstīšana). Saņemtie dati liecina, ka 81% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējo divu gadu laikā tipiskās pilsoniskās aktivitātēs nebija iesaistījies. Īpaši zema pilsoniskā iesaiste raksturīga jauniešiem (vecuma grupa 18-24 – 93% nebija nekur piedalījušies), nepilsoņiem (91%), cilvēkiem, kuri ģimenē sarunājas krieviski (87%) un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (87%). Tādēļ ierosinām šo tekstu pārformulēt šādi: “2020.gada novembrī pētījumu firmas SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka 81% no Latvijas iedzīvotājiem pēdējo divu gadu laikā nebija iesaistījies nevienā no tipiskām pilsoniskajām aktivitātēm – piemēram, piedalījies sabiedriskās apspriedēs vai protestos, veltījis savu brīvo laiku vai līdzekļus sabiedriski svarīgu jautājumu risināšanai, sazinājies ar deputātiem. Pilsoniskā līdzdalība īpaši zema ir šādās grupās: augstskolas vecuma jaunieši, nepilsoņi, cilvēki bez Latvijas pilsonības, cilvēki, kuri ģimenēs sazinās krievu valodā, cilvēki ar zemiem ienākumiem .”

4. Plāna projekta 12.lpp. teikts, ka “2018.gada septembrī veiktās Eirobarometra aptaujas rādītāji liecina, ka kopumā 68% Latvijas pilsoņu ir apmierināti ar iespēju katram pilsonim piedalīties politiskajā dzīvē (piemēram, kandidējot vēlēšanās, kļūstot par politiskās partijas biedru). Tikai 64% respondentu ir apmierināti ar iespēju pilsoniskajai sabiedrībai piedalīties demokrātijas veicināšanā un aizsardzībā. Savukārt vien 65% aptaujas dalībnieku uzskatīja, ka pilsoniskās sabiedrības (apvienību, NVO) loma demokrātijas un kopīgu vērtību veidošanā un aizsardzībā, tostarp lietpratīgu un plurālistisku demokrātisku debašu veicināšanā, ir vērtējama kā svarīga (par ļoti svarīgu to uzskatīja tikai 19% respondentu).” Ņemot vērā to, ka Eirobarometra aptaujā nav iekļauti kā respondenti liela Latvijas sabiedrības daļa (nepilsoņi), ierosinām aizstāt šo tekstu šādi: “2020.gada novembrī pētījumu firmas SKDS veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja liecina, ka tikai 29% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme Eiropas Savienībā, 47% Latvijā, 55% – savā pašvaldībā. Savai ietekmei īpaši maz tic cilvēki bez Latvijas pilsonības, cilvēki ar zemiem ienākumiem un cilvēki, kuri savā ģimenē sarunājas krievu valodā .”

5. Plāna projekta 21.lpp. teikts, ka “Augstākie diskriminācijas rādītāji Latvijā ir vecuma (persona tiek uzskatīta kā pārāk veca vai pārāk jauna) diskriminācijai – 40% un invaliditātes diskriminācijai – 37%.” Vēršam uzmanību, ka šo tekstu var pārprast: proti, uzskatīt, ka Latvijā ar diskrimināciju saskaras 40% cilvēku pēc vecuma kritēriju un 37% – pēc veselības stāvokļa. Projektā atrodamo skaitļu avots ir 2019.gada Eirobarometra aptauja, kur tika noskaidroti diskriminācijas UZTVERES rādītāji (kā Latvijas iedzīvotājiem ŠĶIET par dažādām grupām, kurām viņi paši ne obligāti pieder), nevis diskriminācijas pieredzes rādītāji. Savukārt, 2020.gada novembrī veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā noskaidrojās, ka 86% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ar diskriminējošu attieksmi nebija saskārušies. Šajā pašā aptaujā identificētie biežākie diskriminācijas veidi, ar kuriem Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka ir saskārušies: vecums (4%), etniskā piederība (4%), pilsonība (3%) . Tādēļ ierosinām tekstu pārformulēt.

6. 23.lpp. Uzdevums Nr.1.1.1 formulēts kā “Pastāvīgs dialogs ar sabiedrību par nacionālo identitāti un piederību” un tā izpildei paredzēts organizēt tikšanās ar iedzīvotājiem par nacionālās identitātes un piederības jautājumiem vismaz 1 reizi gadā katrā plānošanas reģionā. Ļoti svarīgi piederības sajūtas uzlabošanai ir tas, lai starp šo tikšanos dalībniekiem ir arī tās Latvijas sabiedrības grupas, kurām ir salīdzinoši zemi pašreizējie piederības rādītāji. Atbilstoši 2021.gada nogalē SKDS veiktajai sabiedriskās domas aptaujai, lai gan kopējais Latvijas sabiedrības lepnums par piederību Latvijai ir augsts (73%), dažos Latvijas iedzīvotāju segmentos tas ir izteikti zemāks. Viszemākais tas ir cilvēkiem bez Latvijas pilsonības (44%), kā arī cilvēkiem, kuri ģimenēs sarunājas krieviski (58%). Tādēļ ierosinām skaidri atrunāt, ka tikšanas reizēs (sarunās) par nacionālo identitāti un piederību ir jābūt pārstāvētiem arī šo grupu pārstāvjiem.

7. Vēršam uzmanību, ka 26.lpp. minētais rezultatīvais rādītājs par līdzdalību pašvaldību vēlēšanās jau vairs nav aktuāls. Ierosinām to izslēgt.

8. Vēršam uzmanību, ka pašreiz 26.lpp. paredzētā rezultatīvo rādītāju sistēma demokrātijas kultūras mērīšanai ir pārāk saskaldīta, vairāki rādītāji mēra līdzīgus procesus, kā arī rādītāji nav izvēlēti pietiekami precīzi. Balstoties uz secinājumiem no 2020.gada novembrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas, ierosinām izveidot šādu 4 indikatoru sistēmu: 1) Iedzīvotāju ticība tam, ka viņu balsij Latvijā ir nozīme (tai būtu jāpieaug); 2) Iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās (tai būtu jāpieaug); 3) Iedzīvotāju īpatsvars, kurš neuzticas nevienai no Latvijas demokrātijai svarīgākajām institūcijām – Saeimai, Ministru kabinetam, tiesu varai, sabiedriskajiem medijiem, sabiedriskajām organizācijām (šim īpatsvaram būtu jāsamazinās); 4) Iedzīvotāju skaits, kurš pēdējo divu gadu laikā ir iesaistījies pilsoniskās aktivitātēs (tam būtu jāpalielinās). Visiem šiem rādītājiem jau ir bāzes vērtības par 2020.gadu , to pārmaiņas ir viegli nomērīt caur sabiedriskās domas aptauju arī turpmāk.

9. Sadaļā 2.2. (sākot ar 27.lpp) noformulētie uzdevumi šobrīd paredz veicināt iekļaujošu pilsonību visā Latvijas sabiedrībā, taču nevienā no 10 punktiem nav paredzēts īpaši strādāt ar tām iedzīvotāju grupām, kuras visretāk iesaistās pilsoniskās aktivitātēs, proti, augstskolas vecuma jauniešiem, cilvēkiem bez Latvijas pilsonības, cilvēkiem, kuri ģimenēs sazinās krievu valodā, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (par šīm grupām skat.3.punkts šajā atzinumā). Ierosinām:

9.1. 2.2.5. punkta ietvaros paredzēt, ka lielāku atbalstu varēs saņemt tās mazākumtautību organizācijas, kuras dažādās līdzdalības aktivitātēs iesaistīs Latvijas iedzīvotājus bez Latvijas pilsonības, kā arī Latvijas pilsoņus, kuri ģimenēs sazinās krievu valodā.

9.2. Kā 2.2.11. punktu paredzēt īpašu atbalsta programmu sociālās drošības jomas nevalstiskajām organizācijām, kuras pārstāv maznodrošināto un citu sociāli nedrošā situācijā esošo grupu intereses, kā arī iesaista šo grupu pārstāvjus savā darbā. Finansējums šāda veida organizāciju atbalstam ir jau paredzēts Atjaunošanas un noturības mehānisma projektā , taču, atbilstoši Eiropas Komisijas noteikumiem, tam ir jābūt daļai no plašākām sabiedrības noturības veicināšanas reformām Latvijā (šobrīd neviens no Latvijas politikas plānošanas dokumentiem nerunā par atbalsta nepieciešamību sociāli mazaizsargāto grupu iesaistei pilsoniskās sabiedrības veidošanā, kā arī sabiedrības saliedēšanā). Ņemot vērā to, cik maz sociāli mazaizsargāto grupu pārstāvji iesaistās pilsoniskajās aktivitātēs, īpaši atbalsta pasākumi būtu paredzami šajā plānā.

10. Otrā darbības virziena rezultāti paredz uzlabot uzticēšanos valsts institūcijām, taču neviens no uzdevumiem neparedz iespēju sabiedrības pārstāvjiem pārbaudīt, vai valsts institūcijām ir vērts uzticēties, lai ilgtermiņā uzlabotu to darbu (un, tātad, arī sabiedrības uzticēšanos šo institūciju darba kvalitātei). Ierosinām papildināt 2.2. uzdevumu sarakstu ar papildus uzdevumu, kurš attiektos uz atbalstu sabiedrības interešu uzraudzības nevalstisko organizāciju izaugsmei, izveidei, attīstībai un sadarbības tīklu stimulēšanai nolūkā sekmēt sabiedrības pārstāvju plašāku iesaisti publiskā finansējuma godprātīgas izmantošanas pārraudzībā. Finansējums šāda veida organizāciju atbalstam ir jau paredzēts Atjaunošanas un noturības mehānisma projektā , taču, atbilstoši Eiropas Komisijas noteikumiem, tam ir jābūt daļai no plašākām sabiedrības noturības veicināšanas reformām Latvijā. Šāds valsts līmeņa konceptuāls atbalsts sabiedrības interešu uzraudzības NVO darbam iederētos šajā plānā.

11. Ierosinām 2.2.8 punktā rezultatīvo rādītāju formulēt šādi: “Pilnveidota NVO un MK sadarbības memoranda padomes darbības efektivitāte, dodot iespēju NVO līdzorganizēt tās darbu, veikt izvērtējumus, pētījumus, ekspertīzes, piesaistīt ekspertus un konsultantus, rīkot informatīvus un izglītojošus pasākumus, atbalstot NVO-MK sadarbības mehānismu izveidi un norisi (darba grupas, domnīcas), rīkojot ikgadējus forumus par līdzdalības jautājumiem”.

12. Lūdzam plāna 2.3.1.punkta rezultatīvajos rādītājos paredzēt šādu rādītāju: “Veiktas vismaz divas sabiedriskās domas aptaujas ar identiskiem jautājumu formulējumiem, lai novērtētu Pamatnostādnēs un šajā Plānā paredzēto rezultatīvo rādītāju izpildes gaitu, kā arī vispārējās tendences attiecībā uz sabiedrības noskaņojuma izmaiņām nacionālās identitātes, pilsoniskās piederības, demokrātijas, savstarpējās uzticēšanās, iedzīvotāju iesaistes, sabiedrības saliedēšanas, integrācijas un pretdiskriminācijas jautājumos”

13. Ierosinām plāna 3.1.1. punktā rezultatīvo rādītāju noformulēt šādi: “Katru gadu vismaz 1000 trešo valstu pilsoņiem, tai skaitā starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, nodrošināts informatīvs atbalsts, kā arī uzklausīti, apkopoti un atbildīgajām valsts institūcijām darīti zināmi starptautisko aizsardzības saņēmēju ierosinājumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai.”

14. Ierosinām plānā no jauna iekļaut tā sabiedriskās apspriešanas stadijā atrodamo (3.1.2), bet šobrīd izslēgto ideju par vienas pieturas aģentūras veidošanu Latvijas sabiedrības jaunpienācēju integrācijas un sociālekonomiskās iekļaušanās procesa koordinēšanai, kā arī vadīšanai. Providus ieskatā tas būtiski uzlabotu iespējas Latvijas sabiedrības jaunpienācējiem integrēties Latvijas sabiedrībā.

15. Ierosinām 3.1.5 punktā rezultatīvos rādītājus formulēt šādi: “Īstenots mācību kurss plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par starpkultūru komunikāciju un trešo valstu pilsoņu sociālās iekļaušanas jautājumiem vismaz 28 stundu apjomā. Šajā kursā ietverts arī izglītojošs saturs par iekļaujošas valodas nozīmi, kā arī žurnālistu lomu un atbildību diskriminācijas novēršanā.”

16. Ierosinām 3.2 uzdevuma sadaļu papildināt ar jaunu uzdevumu Iekšlietu ministrijai, kas attiektos uz valsts un pašvaldību policistu izglītošanu par diskrimināciju, naida noziegumiem. Tāpat policistiem būtu mērķtiecīgi jāattīsta starpkultūru komunikācijas prasmes apstākļos, kad viņi reaģē uz Latvijas iedzīvotāju vai valsts viesu sūdzībām.

Atzinums sagatavots projekta Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.

/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!