Providus 2021.gada 15.jūnijā Valsts kancelejai nosūtītie priekšlikumi

Domnīca Providus iepazinās ar paziņojumu par līdzdalības iespējām Ministru kabineta noteikumu projekta Ministru kabineta kārtības rullis izstrādē un iespēju robežās sniedz par to viedokli. Kopumā atbalstām jauno regulējumu un ar lielām cerībām skatāmies uz jauno Tiesību aktu portālu, vienlaikus mums ir arī dažas bažas un priekšlikumi. Vēršam uzmanību, ka liela daļa no mūsu bažām, iespējams, tiktu atrisināta tad, ja būtu jau publiski apskatāms jaunā Tiesību aktu portāla prototips, kā arī iecerētā regulējuma sadalījums starp Ministru kabineta kārtības rulli un dažādajām instrukcijām.

I
Šobrīd no sabiedrības iesaistes un informēšanas viedokļa nav skaidrs, kā notiks pāreja no esošā tiesību aktu izstrādes procesa uz jauno Tiesību aktu portālu. Pastāv šādas neskaidrības:
(1) Pārejas noteikumi (Nr.222) šobrīd atsaucas uz instrukciju 7.punktā, kura tur nav atrodama – acīmredzot domāta 8.punktā paredzētā instrukcija. Jebkurā gadījumā būtu svarīgi noteikt, līdz kuram datumam šī instrukcija jāizstrādā, lai NVO varētu saprast, kurā brīdī un kur tās varēs uzzināt par jauniem tiesību aktu projektiem.
(2) Pārejas noteikumi (Nr.221) paredz iespēju piedalīties tiesību aktu izstrādē arī tad, ja institūcijai nav iespējams izveidot savu kontu vai sniegt atzinumu, izmantojot e-pakalpojumu. Šādos gadījumos tā sniedz atzinumu ārpus TAP portāla un atbildīgā ministrija attiecīgi papildina izziņu. Nav skaidrs, cik lielā mērā šādas tiesības ir ne tikai valsts institūcijām, bet arī nevalstiskajām organizācijām – proti, vai NVO, uzņēmumi, privātpersonas ir iekļauti vārda institūcija tvērumā vai nē.
(3) No NVO perspektīvas ir svarīgi, lai ir skaidrs atskaites punkts tam, no kura brīža jaunizstrādātie dokumenti visi būs atrodami Tiesību aktu portālā, kā arī skaidrība par to, kā un kur atrast tos dokumentus, kurus iepriekš NVO meklēja Tiesību aktu projektu datubāzē (vai šī datubāze joprojām būs aktīva).

II
Neatkarīgi no tā, vai šis regulējums tiktu iekļauts MK Kārtības rullī vai instrukcijās, NVO vajadzībām svarīgi, lai:
(1) tiesību akta lietas vispārpieejamā daļā ir iekļauti visi iesniegtie atzinumi, kā arī ir izsekojams saskaņošanas process. Pašreizējā MK Kārtības ruļļa projekta redakcija neprecizē, kāda veida informācija jāuzskata par vispārpieejamu.
(2) Attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju (piemēram, ES nacionālajām pozīcijām) būtu jāatrunā veids, kā NVO varētu izņēmuma gadījumos iegūt tiesības piekļūt arī ierobežotas pieejamības informācijai – šādas tiesības varētu būt, piemēram, ministriju biežākajiem sadarbības partneriem, kuri parakstītu apņemšanos neizplatīt tālāk informāciju, kurai noteikts šāds statuss. Pašreizējā MK Kārtības ruļļa redakcija nerada priekšstatu, ka tas būs iespējams.
(3) Būtu jāatrunā rīcības algoritms tam, lai privātpersona varētu sniegt viedokli Tiesību aktu portālā GAN kā privātpersona, GAN kā organizācijas pārstāvis (proti, būtu gan individuālie konti, gan organizāciju konti). Pašreizējā MK Kārtības ruļļa redakcija nerada priekšstatu, ka tas būs iespējams.

III
Svarīgi, lai būtu skaidrība, kas notiek ar tiem tiesību aktu melnrakstiem, kuri līdz šim tikuši ievietoti ministriju mājaslapās divas nedēļas pirms pieteikšanas VSS. Vai tie visi būs atrodami jaunajā Tiesību aktu portālā? Kādā izstrādes stadijā esošus projektus varēs tajā ievietot? Šobrīd jaunā MK Kārtības ruļļa redakcija rada iespaidu, ka Tiesību aktu portālā tiks iekļauti tikai jau gatavi melnraksti (kuriem jau var piešķirt numuru), tos piesakot VSS. No NVO perspektīvas ir svarīgi zināt, vai tiesību akta izstrādes process notiek caur ministrijas mājaslapu vai jauno Tiesību aktu portālu.

IV
Ņemot vērā to, ka ticis izstrādāts jauns MK Kārtības rullis, ierosinām pie reizes izdarīt tajā šādas izmaiņas:
1) Pievienot Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomi pie 42.punktā uzskaitītajām institūcijām, ar kurām nepieciešams saskaņot projektus, kuri skar biedrību un nodibinājumu darbu vai attiecas uz pilsoniskās sabiedrības attīstības, sabiedrības integrācijas politikas jomām.
2) Pielikumā esošajā darbības jomu sarakstā pārformulēt 9.5. jomu Vēlēšanu sistēmas attīstība par Vēlēšanu un politisko partiju sistēmu attīstība. Iemesls – politisko partiju attīstības jautājumi līdz šim ir bijuši bez dabiskas mājvietas, nepieciešamības spiesti tie tiek skatīti caur valststiesību perspektīvu, lai gan tiem ir daudz tiešāka saikne ar pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas politiku.

Atzinums sagatavots projekta Interešu aizstāvība demokrātijas un pārvaldes kvalitātes spēcināšanai ietvaros ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. Par Atzinuma saturu atbild biedrība Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS.