Foto: neilsphotoalbum; PROVIDUS
PROVIDUS vadošo pētnieku ieteikumi KNAB priekšniekam Jēkabam Straumem saistībā ar KNAB darbības stratēģiju 2018.-2019.gadam.
2017.gada 21.decembrī
Providus ieteikumi KNAB darbības stratēģijai 2018.-2019.gadam
Domnīcas Providus vārdā pateicamies par iespēju izteikt viedokli par jauno Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības stratēģiju 2018. ̶ 2019.gadam.
Lai gan mums būtu komentāri par daudzām stratēģijas sadaļām, tomēr, izprotot laika ierobežojumus dokumenta pieņemšanai, vēlamies ieteikumus koncentrēt tikai uz pieciem nozīmīgākajiem elementiem:
1. Par socioloģisku datu atbildīgu izmantošanu
Stratēģijas projekta ievaddaļā (4.lpp.) atrodama atsauce uz 2017.gadā veiktu sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti norāda uz krasām sabiedriskās domas izmaiņām, kas notikušas gada laikā. Proti, ja 2016.gadā 48% Latvijas iedzīvotāju atbildēja, ka nekādos apstākļos nedotu kukuli valsts amatpersonām, tad 2017.gadā šādu iedzīvotāju bijuši tikai 23%. Ja šie dati atbilst patiesībai, tad šādam korupcijas tolerēšanas pieaugumam nav precedenta, un tas prasa īpašu skaidrojumu.
Domnīca Providus pēdējo gadu laikā savā darbā ļoti piesardzīgi izmanto socioloģiskus datus, uzticoties tikai tādu socioloģisko aptauju veicējiem, kuriem ir ilggadēja pieredze aptauju veikšanā, kuriem ir izveidojusies laba reputācija Latvijas vai starptautiskajā sabiedrībā un kuru darbs ir publiski redzams (piemēram, kuru mājaslapā ir norādīta uzņēmuma vadība, kuras reputācija ciestu tad, ja dati tiktu safabricēti vai aptauja organizēta nekvalitatīvi).
KNAB stratēģijas melnrakstā kā aptaujas veicējs uzrādīta SIA “Uno Mossa”. Interneta meklētāji neuzrāda šo uzņēmumu kā socioloģisku pakalpojumu sniedzēju un nedod nekādas ziņas par tā iepriekš organizētajām aptaujām. Tādēļ Providus darbā neizmantosim šos datos – mums nav veidu, kā pārliecināties, vai aptauja ir organizēta korekta un vai, atsaucoties uz šādiem datiem, mēs nevilšus nemaldinātu sabiedrību. Lūdzam arī KNAB kā aptauju pasūtītājiem izvērtēt, vai pasūtīto datu ticamība ir tik liela, lai uz tiem turpinātu atsaukties.
2. Par KNAB apkarošanas darba rezultātu vērtēšanu
Stratēģijas melnraksta 1.4.1. sadaļa (Noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana) paredz KNAB darba rezultativitāti vērtēt pēc konstatēto noziedzīgo nodarījumu skaita (1.2.1. punkts) un pēc KNAB uzsākto krimināllietu īpatsvara, kas nosūtītas kriminālvajāšanai un nav izbeigtas prokuratūrā (1.2.2. punkts).
Mums ir bažas par to, ka šie rādītāji paši par sevi ne tikai nepalīdzēs iestādes darbam, bet var arī to ievirzīt destruktīvā virzienā.
Vieglākais veids, kā sasniegt šādas rādītājus: fokusēties uz daudzu maznozīmīgu un viegli izmeklējamu krimināllietu uzsākšanu. Mūsuprāt, KNAB apkarošanas darba vērtējumam ir jābūt atkarīgam no nozīmīgu (piemēram, ar politisko korupciju saistītu) un sarežģīti izmeklējamu lietu skaita – vienkāršu korupcijas lietu izmeklēšanai nav vajadzīga īpaša pretkorupcijas iestāde, ar vienkāršām lietām tiktu galā arī policija.
Tādēļ ierosinām vai nu: a) pilnībā pārveidot pašreiz piedāvātos šīs sadaļas rezultatīvos rādītājus, vai arī b) tiem likt klāt jaunu rezultatīvo rādītāju, kas mēra nozīmīgu un sabiedrības interesēm sevišķi kaitīgu lietu skaitu, kā arī uz šīm sarežģītajām lietām neattiecina rezultatīvo rādītāju attiecībā uz lietas turpmāko virzību
3. Partiju finansēšanas sistēmas pārvērtējums
Viena no pašreiz svarīgākajām Latvijas demokrātijas problēmām, kas vienlaikus ir arī būtiskākais sistēmiskais politiskās korupcijas iemesls: organizatoriski vājas un trūcīgi finansētas politiskās partijas.
Vēlamies uzsvērt, ka tas ir KNAB pienākums atrast risinājumu biroja paša aprakstītajai problēmai, izvērtējot valsts finansējuma partijām pietiekamību (Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnes 2015.–2020.gadam): “Lai konstatētu, vai valsts finansējuma piešķiršana ir sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi (lielo ziedotāju ietekmes mazināšana politikā, kādām pozīcijām drīkst izlietot valsts piešķirto finansējumu), nepieciešams izvērtēt politisko partiju un politisko organizāciju finansēšanas sistēmas darbību, konstatējot pastāvošās nepilnības un problēmas, kā arī piedāvājot risinājumus to novēršanai. Būtu nepieciešams izvērtēt iespējas veidot tāda mērķtiecīga valsts finansējuma modeļa attīstību, kas ne vien lineāri būtu sasaistīts ar vēlēšanās iegūto balsu skaitu, arī, piemēram, biedru skaitu organizācijā vai citiem parametriem.”
Līdz šim KNAB ir nokavējis vismaz divus termiņus šāda izvērtējuma veikšanai. Pamatnostādnes šāda izvērtējuma veikšanu prasīja līdz 31.12.2016, un arī biroja darbības iepriekšējā stratēģijā (aktuāla līdz 2016.gada beigām) bija iekļauts uzdevums “izstrādāt priekšlikumus, lai nodrošinātu partiju darbību starpvēlēšanu periodos […]”
Ņemot vērā partiju finansēšanas jautājumu nozīmi, esam neizpratnē par to, kādēļ jaunās stratēģijas melnrakstā partiju stiprināšana vai – vismaz – esošā valsts finansējuma pietiekamības pārvērtējums, nav iekļauti kā darbības virzieni. Ierosinām KNAB iekļaut partiju stiprināšanu pie darbības virzieniem, un pēc iespējas ātri veikt izvērtējumu par esošo partiju finansēšanas modeli.
4. “Konsultē vispirms” princips
Pārrunājot KNAB autoritātes jautājumus ar valsts iestāžu darbiniekiem, kā arī politisko partiju pārstāvjiem, esam nonākuši pie atziņas, ka viens no lielākajiem KNAB autoritātes apdraudējumiem ir uztvere par biroja pārspīlēto uzsvaru uz likuma burta ievērošanas kontroli, vienlaikus maz veicot preventīvo darbu: proti, nepietiekami skaidrojot mērķauditorijām savu interpretāciju par to, kā likums ir piemērojams neskaidrās situācijās.
2018.-2019.gada ir piemērots brīdis, kad KNAB sākt pārorientēt amatpersonu un partiju kontroles darbu no kontroles loģikas uz skaidrošanas loģiku, – un ar prieku redzam šīs pieejas aizmetņus stratēģijas melnrakstā.
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka pāreja prasīs:
1) šobrīd pārlieku kazuistiskā Interešu konfliktu novēršanas likuma būtisku vienkāršošanu – lai gan ir pareizi kontroles funkcijas pārlikt uz iestāžu vadītājiem un rīkot papildu mācības valsts pārvaldes darbiniekiem, tomēr šie soļi paši par sevi neatrisinās pārlieku kazuistiska regulējuma problēmu;
2) KNAB vadlīnijas un seminārus aģitācijas veicējiem, amatpersonām un medijiem par tām ar priekšvēlēšanu aģitāciju un partiju finansēšanu saistītajām problēmsituācijām, kuras nav lietderīgi risināt ar papildu likumu grozījumiem – piemēram, par administratīvo resursu negodprātīgas izmantošanas robežsituācijām, par mērķiem, kuriem partijas drīkst/nedrīkst tērēt valsts finansējumu, par aģitāciju sociālajos tīklos, par nošķīrumu starp priekšvēlēšanu aģitāciju un sociālajām reklāmām, par nošķīrumu starp žurnālistiku un iespiedtehnikā veidotiem priekšvēlēšanas aģitācijas materiāliem, u.tml.
5. Sasaiste starp jaunu stratēģiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādnēm 2015.–2020.gadam
KNAB ir institūcija, kas atbild par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.–2020.gadam īstenošanu. KNAB arī atbild par daudzu pamatnostādnēs ietvertu konkrētu uzdevumu izpildi.
Ņemot vērā, ka pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, KNAB divu gadu darbības stratēģijai būtu jābūt sasaistītai ar pamatnostādnēs ietverto uzdevumu izpildi. Stratēģijas melnrakstā šī sasaiste ir iezīmēta tikai vispārēji – bet ne konkrētu darbības virzienu līmenī.
Atkārtoti iepazīstoties ar pamatnostādnēs ietvertajiem uzdevumiem, vēršam uzmanību uz tiem KNAB atbildībā esošajiem uzdevumiem, kas, mūsuprāt, ir svarīgi, un vienlaikus līdz šim vai nu nav tikuši īstenoti, vai arī īstenoti nepilnīgi:
Mēs priecātos, ja vismaz daži no šiem uzdevumiem 2018.gada ietvaros tiktu īstenoti.
Ar cieņu,
Domnīcas Providus vadošie pētnieki
Iveta Kažoka
Valts Kalniņš