PROVIDUS direktores 2020.gada 11.jūnijā aizsūtītais atzinums Valsts kancelejai
PROVIDUS atzinums par VSS-443 “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”
Labdien,
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS vārdā iepazinos ar 2020.gada 4.jūnija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (VSS-443) un sniedzu šādu vērtējumu.
Kopumā atbalstu un atzinīgi vērtēju likumprojekta ieceri, taču PROVIDUS ir iebildumi par diviem piedāvātajiem jauninājumiem:
(1)
Par likumprojekta 4.punktu – ierosinājumu papildināt 16. panta otro daļu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram, Pārresoru koordinācijas centra vadītājam ir tiesības vērsties pie tiesībsarga ar sūdzību par rīkojuma vai uzdevuma likumīgumu.”.
PROVIDUS konceptuāli piekrīt tam, ka strīdus starp augstākajām civildienesta amatpersonām un ministriem varētu izšķirt tiesībsargs, taču iebilstu pret to, ka piedāvātajā risinājumā nav paredzētas šādas sūdzības tiesiskās sekas. Proti, vai šādas sūdzības iesniegšana pati par sevi atbrīvo civildienesta amatpersonu no pienākuma izpildīt doto rīkojumu? Ja tiesībsargs atzīst attiecīgo sūdzību par pamatotu, vai ministram šāds rīkojums/uzdevums ir jāatsauc?
PROVIDUS piedāvā šādu rīcības algoritmu: sūdzības iesniegšana uz laiku atbrīvo attiecīgo amatpersonu no pienākuma izpildīt rīkojumu vai uzdevumu. Ja tiesībsargs ir lēmis, ka rīkojums vai uzdevums ir bijis likumīgs, tad, ja tas tobrīd vēl ir iespējams, amatpersonai šis rīkojums vai uzdevums ir jāizpilda. Ja tiesībsargs nolemj, ka rīkojums vai uzdevums nav likumīgs, tad attiecīgais rīkojums vai uzdevums ir uzskatāms par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža.
Ņemot vērā to, ka šādi strīdi starp valsts amatpersonām un ministriem, visticamāk, nebūs bieži, bet tiem būs liela ietekme uz labas pārvaldības standartu attīstību Latvijā, tad PROVIDUS piedāvā šādus tiesībsarga lēmumus/atzinumus publiskot tiesībsarga mājaslapā.
(2)
Par likumprojekta 9. punktu, proti, piedāvājums 41. pantā papildināt pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “4) pamatojoties uz ministra pamatotu lēmumu, ka sadarbība starp ministru un iestādes vadītāju neveidojas vai Ministru prezidenta pamatotu lēmumu, ka sadarbība starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju neveidojas.”
PROVIDUS apšauba šāda jauninājuma nepieciešamību – šis jauninājums, kas ļauj ministriem vienpersoniski pieņemt šādu lēmumu, palielina risku, ka valsts augstākās civildienesta amatpersonas savā komunikācijā ar ministriem baidīsies uzstāt uz tiesiskumu, ilgtermiņa politikas plānošanas apvērsumiem un citām valsts pārvaldes vērtībām (tiesiska, stabila, efektīva un atklāta valsts pārvaldes darbība – skat. likuma 1.pants). Proti, šis piedāvājums dod iespēju ministram jebkādu iemeslu rezultātā atbrīvoties no sev nevēlamiem ierēdņiem, šādi būtiski palielinot civildienesta politizācijas risku.
Šobrīd konflikti starp augstākajām civildienesta amatpersonām un ministriem jau var tikt atrisināti trīs dažādās veidos:
1)Ja ierēdnis nepilda vai nepienācīgi pilda savus amata pienākumus – kā atbrīvošanu no amata kā disciplinārsodu vai atbrīvojot ierēdni sakarā ar neatbilstību no ieņemamā amata;
2)Pēc abpusējas vienošanās (ierēdņa paša vēlēšanās);
3)Rotācija/pārcelšana citā amatā.
Ja ir kādi konkrēti gadījumi, kur viena no augstāk minētajām metodēm nespēj atrisināt problēmsituāciju starp civildienesta ierēdni un ministru, tad būtu jāuzlabo veidi, kā tiek novērtēti ierēdņu darba rezultāti vai jāuzlabo rotāciju mehānismi, vai jāparedz kādas papildus sociālās garantijas gadījumā, ja civildienesta attiecības tiek pārtrauktas pēc abpusējas vienošanās.
Taču PROVIDUS iebilst pret tāda jauna instrumenta ieviešanu, kura pamatā ir prezumpcija, ka ministram ir tiesības izvēlēties strādāt tikai ar sev patīkamu ierēdni un ka strīdu gadījumā taisnība ir prezumējama ministram.