Eksperti vērtē Zatlera reformu partijas programmu.
Ņemot vērā faktu, ka ZPR ir pieteikusi sevi kā jaunu un no citiem atšķirīgu politisko spēku, varētu cerēt, ka arī programmā tiks piedāvātas saturiski jaunas idejas. ZPR deklarē, ka „pārvalde tikai tāda, kas nepieciešama cilvēku vajadzību nodrošināšanai — maza un praktiska”. Tas gan ir turpat vai standarta solījums katrai politiskajai partijai. Tāpat programmā “ZRP iestājas par efektīvu un nelielu valsts pārvaldi”. Tikai nav saprotams, kad maza pārvalde patiešām būs maza. Droši vien, salīdzinot Latvijas publiskās pārvaldes lielumu ar ASV vai Franciju, tā vienmēr būs maza. Savukārt Latvijas publiskās pārvaldes salīdzinājums Baltijas valstu kontekstā iegūst pilnīgi citādu nozīmi. Tikpat neskaidrs ir apzīmējums „efektīva pārvalde”, jo šo apzīmējumu var attiecināt gan uz publisko pārvaldi, kas sniedz pakalpojumu par viszemākajām izmaksām, gan arī uz publisko pārvaldi, kas sasniedz tai definētos mērķus. Kuru publisko pārvaldi piedāvā ZPR? Nav skaidrs.
ZRP uzsver nepieciešamību samazināt nodokļu slogu darbaspēkam, tomēr priekšlikums par progresivitātes palielināšanu kopējā nodokļu sistēmā ir visai nekonkrēts un prasa detalizētāku skaidrojumu. Samērā oriģināls ir priekšlikums par „jaunu industriālo politiku”, tomēr pagaidām ir pāragri spriest, kas īsti slēpjas aiz šī formulējuma. Apsveicami jāvērtē apņemšanās valsts pārvaldē īstenot „nulles” budžeta principu, tomēr jāatzīmē, ka Latvijas politiskajās aprindās šādi solījumi no jaunu partiju puses jau savulaik ir skanējuši un diemžēl palikuši neizpildīti. ZRP programmu pagaidām ir samērā grūti novērtēt, jo jūtams, ka partija pagaidām nav saskārusies ar iecerētā realizēšanu praksē.
ZRP, ieturot līniju un publiskojot nodomus, kas nav formulēti konkrēti, enerģētikas tematiku piemin vien īsā frāzē, solot, ka, nonākot pie varas, ZRP īpašu uzmanību veltīs ES enerģētikas un transporta politikai. Salīdzinot ar vairākām citām partijām, kuru programmās enerģētika nav pieminēta vispār, šis izskatās daudz, lai arī nodomu nekonkrētais saturs atstāj daudz vietas spekulācijām.
Cilvēkiem, kuri lasa tikai īsās partiju programmas, jāsaka, ka cilvēktiesību jautājumus tur neatrast.
Tomēr izvērstajā programmā varam uzzināt, ka arī ZRP aktīvi iestāsies pret neiecietību un strādās, lai valsts aizsargātu Latvijas iedzīvotājus pret jebkāda veida diskrimināciju uz dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas pamata. Patīkami lasīt, un izsakām cerības, šis solījums arī materializēsies dzīvē.
Arī ZRP liek lielu uzsvaru uz cilvēku ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā gan vides pieejamības jautājumos, gan darba vietu radīšanā. Tikai, cik mērķtiecīga būs šī darbība, lai kļūtu reāla?
Tomēr jāteic, arī ZRP ir padevusies „mistiskiem spēkiem”, jo no programmas pēkšņi pazudusi tur vēl nesen ierakstītā dzimumneitrāla partnerattiecību regulējuma ieviešana. Tās vietā parādījies nedaudz pārveidots teksts: “Nobriedušā sabiedrībā kopdzīves izvēle ir pieaugušu cilvēku privāta lieta. ZRP uzskata, ka mantisko attiecību tiesiskais noregulējums kopdzīvē, tai skaitā viendzimuma, noņems nevajadzīgo spriedzi un konfrontāciju sabiedrībā”. Jāmin, ka jēdziens „dzimumneitrāls” ir daudz plašāks nekā tas pie mums vairumā gadījumu tiek izprasts.
Interesanti, ka Zatlera partijas programmā vārds „korupcija” nav minēts ne reizi, un līdz ar to nav arī solīts ieviest nekādus pasākumus specifiski pret korupciju. Tā vietā ir virkne apņemšanos politiskās sistēmas reformu jomā, piemēram, tiešās demokrātijas stiprināšana (pašvaldību referendumi, vēlētāju ierosinātu jautājumu iekļaušana Saeimas dienas kārtībā, pirmsreferendumu aģitācijas regulējums u.c.), atklātības nodrošināšana Saeimas balsojumos par valsts amatpersonu iecelšanu, demokrātiskas preses nostiprināšana (redakcionālās neatkarības nostiprināšana likumā, mediju īpašnieku atklāšana u.c.) un deputātu imunitātes sašaurināšana. Ņemot vērā, ka lielās līnijās pretkorupcijas tiesiskais regulējums Latvijā ir gatavs, Zatlera partijas vērstais skats uz plašākiem politiskās sistēmas atklātības un demokrātiskuma veicināšanas jautājumiem ir pamatots. Tomēr dīvaini, ka pretoligarhu karogu uzvilkušā eksprezidenta partijai nav ko teikt, piemēram, par KNAB statusu un iespējām to labāk pasargāt no neleģitīmas politiskās iejaukšanās; par nosacījumiem, pēc kādiem partijas iegūst vai zaudē valsts finansējumu, un par valsts uzņēmumu pārvaldības uzlabošanu.
Partijas priekšlikumu tieslietu jomā lakoniski atspoguļo viens no desmit partijas principiem: „Tiesu vara ir neatkarīga, ātra un taisna. Tiem, kas vainīgi, no atbildības neglābties.”
Ja principa pirmais teikums par tiesu varas nostiprināšanu ir klasiska Latvijas politisko programmu tēze, tad otrais teikums ir pietiekami daudznozīmīgs, lai rastos interese, kādas sodu politikas un procesuālo likumu izmaiņas zem tā apslēptas. Diemžēl līdz komentāra gatavošanai Zatlera reformu partijas mājaslapā nebija pieejams izvērsts priekšlikums tieslietu vai tiesiskuma jomas reformām. Iespējams, tas saistāms ar apstākli, ka reformas šajā jomā nav iekļuvušas galvenajos reformu blokos.
Skolām sola principa „nauda seko skolēnam” pilnvērtīgu ieviešanu un skolu lielāku autonomiju mācību procesā. Tas ir labi un kopumā atbilst izglītības sistēmas pārmaiņu vajadzībām, tomēr liberālu pieeju izglītības „tirgum” nepieciešams līdzsvarot ar kompensējošiem mehānismiem, kas ļauj kvalitatīvu izglītību baudīt arī tiem bērniem, kuru vecākiem pietrūkst sociālā un kultūras kapitāla, kā arī vienkārši naudas. Kā mēdz teikt viens no spožākajiem kreisajiem izglītības teorētiķiem Maikls Epls (Apple), „apkopējai atšķirībā no profesora nav brīva laika un zināšanu, lai izvēlētos sava bērna talantiem un vajadzībām atbilstošu skolu, un mašīnas, lai katru dienu turp aizvestu savu atvasi”[1]. Vaučeru esamību diez vai dos apkopējas bērnam lielākas izredzes. Pirmsskolas jomā ZRP piedāvājums ir skaidrāks un vienādās pieejas principam simtprocentīgi atbilstošs: „Nodrošināsim bezmaksas bērnudārzus saskaņā ar „nauda seko bērnam” principu no 1,5 gadu vecuma”. Protams, panākt to varēs tikai tad, ja partija būs koalīcijā un partneri piekritīs, kā šī ir prioritāte.
ZRP piedāvā drosmīgākus risinājums augstākās izglītības finansēšanas jomā, ierosinot finansēt augstāko izglītību ar valsts ilgtermiņa kredītiem, kuru atmaksa būs piesaistīta pie augstskolu beidzēju ienākumiem. Priekšlikums sakņojas liberālajā uzticībā cilvēku spējai pašiem izvēlēties savām un darba tirgus vajadzībām atbilstošu studiju virzienu, nevis paļauties uz valsts plānotāju it kā augstāku izpratni par lietām.
Zatlera reformu partija (ZRP) uzsvērusi, ka valsts attīstībai nepieciešama politika bez etniskā dalījuma. Līdz ar to tā iestājas par saliedētu, pilsonisku un iekļaujošu Latviju, kurā tauta nav dalāma „labajos un sliktajos, pareizajos un nepareizajos”. Atzīstot, ka latviešu valoda ir tā, kas vieno Latvijas cilvēkus, partija uzskata, ka „ikvienam iedzīvotājam ir jānodrošina iespēja saglabāt un attīstīt savu kultūru un valodu”. Atšķirībā no nacionālās apvienības, kas stingri uzstāj uz izglītību tikai valsts valodā, ZRP drosmīgi iestājas par iespēju iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību mazākumtautību valodās „kā demokrātiskās Latvijas tradīciju un sasniegumu”. Tāpat ZRP ir vienīgā, kas savā priekšvēlēšanu programmā uzsvērusi nepieciešamību „izbeigt nepilsonības atražošanu, piešķirot Latvijas pilsonību vai tiesības uz tās iegūšanu reģistrācijas kārtībā visiem bērniem, kas dzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc 1991. gada 21. augusta”. Lai arī priekšlikums noformulēts visnotaļ neskaidri, jo jau šobrīd pēc 1991. gada 21. augusta dzimušos nepilsoņu bērnus vecāki ir tiesīgi reģistrēt par Latvijas pilsoņiem, automātiska pilsonības piešķiršana šiem bērniem būtu būtisks solis bērna tiesību uz pilsonību nodrošināšanā. Līdzās iepriekšminētajiem solījumiem tuvāko 3 gadu laikā partija sola aktivizēt naturalizācijas procesu, ceļot naturalizācijas prestižu un veicinot dialogu ar Latvijas nepilsoņiem; nodrošināt valsts finansētas iespējas apgūt latviešu valodu tiem, kas to vēlas neatkarīgi no indivīda vecuma, dzīvesvietas un pilsonības. Tādējādi partija, visticamāk, cer uzrunāt mazākumtautību vēlētāju, liekot tam sajusties drošam un novērtētam. Līdzīgi kā Vienotība un nacionālā apvienība, arī ZRP, lai veicinātu reemigrāciju un Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanu, iestājas par dubultpilsonības paplašināšanu. Atšķirībā no citām partijām var just, ka šīs ZRP priekšvēlēšanu programmas sadaļas tapšanā nozīmīga loma bijusi partijā iesaistītajiem mazākumtautību pārstāvjiem. Jācer, ka šāda sadarbība turpināsies arī pēc partijas iekļūšanas Saeimā.
_________________________
[1] No lekcijas vasaras skolā Ohridā, 2011