Eksperti vērtē Šlesera reformu partijas LPP/LC programmu.
Šlesera reformu partija sola radikālas reformas valsts pārvaldē un krasu birokrātijas samazināšanu ES fondu apgūšanā. Papildus tiek solīts apkarot korupciju un piešķirt vairāk līdzekļu pašvaldībām. Lakoniski un vienkārši.
Savu priekšvēlēšanu programmu definē kā „profesionāļu partijas programmu”, un piedāvātais finanšu un ekonomikas ministrs Andris Bērziņš sola samazināt nodokļus (iedzīvotāju ienākumu nodokli līdz 20% trīs gadu laikā), mazināt ēnu ekonomiku, kā arī palielināt algas un pensijas. Konkrētu soļu vietā programma koncentrējas uz vilinošām frāzēm, piemēram, mazāk sodu, vairāk atbalsta uzņēmējdarbībai. Zināmā mēra pretrunīgi skan apņemšanās vienlaicīgi taupīt naudu un investēt tautsaimniecībā. Jāatzīmē, ka ŠRP savā programmā nemin jūtīgos jautājumus, kas saistīti ar starptautiskā aizdevuma atmaksu.
Mūžīgi mainīgā politiskā domubiedru grupa, kuru dažādos laikos un ar dažādiem nosaukumiem vadījis Ainārs Šlesers, šoruden acīmredzami koncentrējas uz citām prioritātēm, jo enerģētiku īsajā programmā neuzskata par pieminēšanas vērtu. Enerģētikas tematika nav attīstīta arī kādā citā publiski pieejamā programmatiskā dokumentā, kas mazliet atšķiras no pērnā gada pieredzes, kad ap Šleseru pulcējušies domubiedri publiskajā telpā pauda domas par energoefektivitāti, atjaunojamajiem energoresursiem un enerģijas tirgu, īpaši asi formulējot savu nostāju pret tirgus liberalizāciju un par atbalstu dabasgāzei.
Kā jau tradicionāla partija, ŠRP tradicionāli iestājas par tradicionālām lietām, tradicionālām ģimenēm. Diemžēl tradicionāli šī partija un tradicionālais tās biedrs, labklājības ministrijas kandidāts Ainars Baštiks nesaskata, ka tradicionālas ģimenes nav vienīgās stiprās ģimenes un daudzas mazāk tradicionālas ģimenes var būt un arī ir daudz pamatīgāks Latvijas attīstības un nākotnes garants. Vēlētos no šīs partijas skaidri dzirdēt, kas tad ir tradicionāla ģimene un kas — nav.
Savukārt plānotais aizsardzības un iekšlietu ministrs Dainis Turlais joprojām ir satraukts par notikumiem Norvēģijā: “Traģēdija Norvēģijā pierāda: iekšējā un ārējā drošība vairs nav atdalāmi jēdzieni”. Te D. Turlajam vietā būtu atgādināt Norvēģijas premjera citātu pēc traģēdijas: “Mūsu atbilde ir lielāka demokrātija, vairāk atbildības, vairāk cilvēcības, bet nekad naivums”[1]
Ir frāze „stiprināsim korupcijas apkarošanu” un precizējums „bez tiesībsargājošo institūciju politizēšanas”. Vai tas būtu jālasa kā „bez izmeklēšanām pret oligarhiem”, lai paliek katra paša ticības ziņā.
Šlesera reformu partijas programmā tieslietu jomā galvenā uzmanība veltīta tiesu sistēmas pilnveidošanai. Partijas nominētā tieslietu ministra amata kandidāta Jura Radzēviča mērķis ir ātra un pieejama tiesu sistēma, lai ikviens varētu saprātīgā laikā rast taisnību tiesā.
Šai partijai izglītība pirmkārt un galvenokārt ir „eksporta prece” nevis cilvēku un sabiedrības attīstības instruments, līdz ar to tiek piedāvāts kaut kas labskanīgs un bez īpaša piepildījuma: „Kvalitatīva izglītība no pirmsskolas līdz augstskolai”. Tiem izglītības sistēmas klientiem, kas tomēr nav Latvijas eksporta patērētāji, tiek piedāvāts pieskaņot savas vēlmes šajā jomā vienīgi valsts plānam: „profesionālās izglītības programma ciešā saistībā ar valsts attīstības plānu”, bet nacionāli noskaņotajam vēlētājam tiek piesolīts vēl rūpēties par „kultūrvēstures zināšanām, kultūras objektu popularizēšanu, valsts valodas kultūru”.
Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, šoreiz Šlesera reformu partija LPP/LC izvēlējusies priekšvēlēšanu programmu veidot, izvirzot prioritātes saviem ministru kandidātiem. Saskaņā ar šīm prioritātēm integrācijas jautājums būs izglītības un kultūras ministra pārziņā. Partija iestājas „par visu Latvijas tautību un ticību iedzīvotāju savstarpējo tuvināšanos ar mērķi — mēs par Latviju”. Tā kā partijai nav rīcības programmas, tad katram vēlētājam pašam ir iespēja likt lietā savu iztēli un iedomāties kā līdz šim mērķim iespējams nonākt. Latviešu valodas jautājums skarts vien neko neizsakošā frāzē „valsts valodas kultūra”. Ja pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām partija solīja, ka pilsonība katram Latvijā dzimušam nepilsoņa bērnam būs bez papildus birokrātijas, tad šoreiz pilsonības un līdzdalības jautājums programmā nav skarts vispār.
____________________________
[1] Norvēģijas premjera citāts http://www.huffingtonpost.co.uk/