Eksperti vērtē Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK programmu pirms 11.Saeimas vēlēšanām.
VL!-TB/LNNK salīdzinājumā ar citām partijām publiskās pārvaldes jautājumus aplūko gana plaši. Programmā ir atrodami gan populārie solījumi par mazu un efektīvu publisko pārvaldi, gan arī sabiedrības uzticēšanās atjaunošanu tai. Apvienība uzskata, ka ir nepieciešams veidot īpašu uzdevumu ministra amatu pārmaiņu vadībā. Ja tiešām šādu amatu izdosies izveidot un ministram izdosies sasniegt ievērojamus rezultātus, cerams, tad pazudīs folklorizējies šāda amata apzīmējums „īpašu izdevumu ministrs”. Tāpat VL!-TB/LNNK sola gan starpnozaru funkciju optimizācijas plānu un birokrātijas samazināšanu, gan arī pieņemto likumu vienkāršību un lieko procedūru likvidāciju.
Ja izdosies VL!-TB/LNNK izpildīt solījumu par publisko personu un iestāžu vienoto reģistru, tad tas būs nozīmīgs sasniegums, jo beidzot valstī būs pieejama skaidra informācija par publiskās pārvaldes lielumu. Šī partija savu elektorātu saskata arī publiskās pārvaldes darbinieku vidū, jo sola pārkvalifikācijas iespējas un atalgojumu, kas piesaistīts izmērāmiem darba rezultātiem. Cerams, ka darba rezultāti netiks mērīti parakstos un apdrukāto lapu kategorijās. Nevar nepieminēt apvienības apņemšanos iestādēm ļaut ietaupītos budžeta līdzekļus izmantot divu gadu laikā. Ja partijai to izdosies panākt, tad tas būs nozīmīgs pagrieziena punkts valsts iestāžu finanšu pārvaldības pieejā.
Nacionālās apvienības programmā nav atsevišķi nodalīti finanšu un ekonomiskie jautājumi. Faktiski vienīgais konkrētais priekšlikums ir progresīvais ienākuma nodoklis, kā arī „augstāki nodokļi (kuri? — A.J.) nekustamo īpašumu spekulantiem”. Netiek skarti jautājumi saistībā ar starptautisko aizdevumu, iespējamo iestāšanos eirozonā un citi. Apvienība piemin ražošanas atbalstu reģionos un zaļās ekonomikas attīstību, tomēr vismaz pēdējais virziens šķiet nekonkrēts un pat populistisks, jo kurš gan ir pret „zaļu ekonomiku”?
4000 zīmju programmā VL!-TB/LNNK enerģētiku nepiemin, toties šo iztrūkumu ar uzviju kompensē izvērstajā programmā. Apvienība nav mainījusi pirms gada formulētos uzstādījumus par enerģētiku un vienīgā no partijām un politiskajām apvienībām izvērsti formulējusi mērķus un skaidrojusi ceļus, kā tos sasniegt, kā arī rūpīgi integrējusi enerģētiku citos tematiskajos virzienos, saistot to ar vidi, izglītību, nodokļu sistēmu, kultūru un ārpolitiku. Nacionālā apvienība sašķidrinātās gāzes terminālim kā energoresursu piegādes dažādošanas risinājuma jēgu redz tikai tad, ja notiek gāzes tīklu nodalīšana un nacionalizācija. Šis politiskais spēks enerģētiku nepārprotami saista ar nacionālo drošību: ilgtspējīgas un videi draudzīgas energoresursu piegādes, kā arī starpsavienojumu attīstīšana ar citām ES valstīm spēs uzlabot Latvijas enerģētisko drošību un mazināt enerģētisko atkarību no Krievijas.
VL!-TB/LNNK ir vienīgā partija, kas lieto jēdzienu „zaļā ekonomika”, kas ir īpaši populārs Skandināvijas valstīs. Aicinājums koksnes atlikumus izmantot enerģētikā sakrīt ar drošību uzlabojošu stratēģiju veicināt pašnodrošinājumu un attīstīt izkliedēto enerģijas ražošanu. Tāpat partija izvērstajā programmā definē, ka izglītībai ir īpaša loma ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu, energoefektivitāti būvniecībā, kā arī enerģētikas pakalpojumu sniegšanu saistītajās nozarēs. Energoefektivitātes pasākumi neiet secen arī valodas un kultūras sadaļai izvērstajā programmā — tieši kultūras un muzeju ēku energoefektivitātes uzlabošana palīdzēs šīm tradicionāli vāji finansētajām iestādēm izdzīvot un attīstīties. Kopš 2010. gada septembra nemainīga palikusi partijas apņemšanās turpmāko desmit gadu laikā ietaupīt 50TWh elektroenerģijas, kas gan var izrādīties nesasniedzams mērķis, ņemot vērā, ka šobrīd Latvija gadā patērē aptuveni 7TWh, bet VL!-TB/LNNK mērķa sasniegšanai turpmākos 10 gadus ik gadu jāietaupa vidēji 5TWh.
Arī VL!-TB/LNNK plāno iestāties par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdzīgi kā pagājušajā gadā: „Bērni ar īpašām vajadzībām iekļaujami sabiedrībā, radot viņiem iespējas mācīties vispārizglītojošās skolās, papildus apgūstot amatu, kas vairo iespēju dzīvot pastāvīgi pēc skolas beigšanas”. Un tradicionāli kā stabuli VL!-TB/LNNK turpina „spēlēt” arī nacionālo jautājumu, solot bargāku naudas sodu ieviešanu par Valsts valodas likuma pārkāpumiem, tomēr ne vārda nesakot, kā veicināt Latvijā dzīvojošo piederību savai valstij.
Interesanti, cik plaši un ar kādiem resursiem VL!-TB/LNNK plāno solīto — atbalstīt Krievijas tautiešu mājup atgriešanās programmas, pastāvīgi palīdzot ikvienam repatriantam ar padomu, profesionālu konsultāciju un pārcelšanās pabalstiem.
VL!-TB/LNNK joprojām arī izspēlē lojalitātes kārti, neminot konkrētus un objektīvus indikatorus, kā var izmērīt jaunpilsoņu lojalitāti Latvijai, jo apvienība „vienlaikus piedāvās ierobežot naturalizāciju un iestrādāt likumā nosacījumus, kas, izpildoties noteiktiem un objektīviem kritērijiem, ļautu atņemt pilsonību nelojāliem jaunpilsoņiem.”
Pretkorupcijas jautājumos programma (saskaņā ar internetā norādīto — tās 20. jūlija versija) ir nobriedusi salīdzinājumā ar 2010. gadu. Papildus sabiedrības līdzdalības un tiesu efektivizācijas priekšlikumiem ir solīts noteikt kriminālatbildību par partiju „melnajām kasēm”, panākt plašsaziņas līdzekļu īpašnieku atklātību, izstrādāt lobēšanas likumdošanu. Nav jau tā, ka šie priekšlikumi solītu revolucionārus sasniegumus un būtu ārkārtīgi oriģināli. Virkni pārkāpumu partiju finansēšanas jomā 10. Saeima paspēja kriminalizēt šā raksta tapšanas dienā (8. septembrī), kamēr ar lobēšanas regulējuma palīdzību panākamais efekts ir grūti prognozējams. Tomēr kontekstā ar e-demokrātijas idejām, solījumiem pilnveidot valsts uzņēmumu pārvaldību un vispār korupcijas kā problēmas nozīmes apzināšanos programma ir vērtējama kā diezgan kvalitatīva.
Nacionālā apvienība priekšvēlēšanu programmā vairāk uzmanības veltījusi konstitucionālās iekārtas un valsts pārvaldes reformām. Šajā ziņā atslēgas vārdi varētu būt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtības un pilnvaru maiņa un tiešās demokrātijas institūtu paplašināšana.
Tiesu procesu paātrināšanas mehānismus Nacionālā apvienība redz atsevišķu lietu kategoriju piekritības maiņā, rakstveida procesa paplašināšanā, pārsūdzības instanču skaita pārskatīšanā, videokonferenču izmantošanā, kā arī dokumentu elektroniskā iesniegšanā. Atzinīgi vērtējams priekšlikums rūpēties par tiesu prakses pieejamību interesentiem. Tāpat Nacionālā apvienība apņēmusies noteikt skaidru un saprotamu ilgtermiņa sociālo garantiju sistēmu tiesu sistēmā strādājošajiem.
Nacionālā apvienība šogad piedāvā nedaudz plašāku skatījumu uz izglītību nekā iepriekš ar dažām visai atbalstāmām, kaut ne īpaši konkrēti formulētām domām: izglītības birokrātiskā aparāta samazināšana, pilnvērtīga principa „nauda seko skolēnam” ieviešana pirmsskolas izglītībā, kritiskās domāšanas un radošuma attīstība skolās, nepieciešamība vērtēt mācīšanas un mācīšanās procesu, nevis tikai skolēnus. Un tomēr Ir tomēr blakus šīm labajām domām ir nedaudz dīvaini redzēt totalitāras domāšanas paliekas teikumā, ka „katram vidusskolas beidzējam jābūt skaidrai izpratnei un valstiski atbildīgai attieksmei par pienākumiem savas tēvzemes — Latvijas — priekšā”. Acīmredzot apvienības ideologi uzskata, ka par savām tiesībām un politiskās līdzdalības iespējām, kā arī par pienākumiem visas cilvēces priekšā vidusskolu beidzēji jau visu zina, vai arī viņiem par to nav jāzina. Pasaule tiem beidzas pie Latvijas robežām. Viens no NA paustajiem nodomiem „nepieciešamības gadījumā apkarot strukturālo un individuālo diskrimināciju skolās” prasa izpratni, ko īsti nozīmē strukturāla diskriminācija attiecībā uz visām sabiedrības grupām. Ņemot vērā partijas pārstāvju izteikumus par imigrāciju un imigrantiem Eiropā, grūti iedomāties, ka šādu nostāju partijas pārstāvji ir gatavi uzturēt arī attiecībā uz imigrantu bērniem Latvijas skolās.
Uzticīga saviem latviskas Latvijas ideāliem palikusi nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK, kas stingri apņemas „nodrošināt, lai latvieši Latvijā justos kā savas tautas mājās”. Sekojot citām partijām, kas pēdējā laikā aizvien biežāk cenšas paust savu atvērtību dažādām etniskajām grupām, arī nacionālā apvienība it kā ironizējot uzsver: „Ikviens Latvijas iedzīvotājs, kurš atbalsta šo mērķi, ir mūsējais neatkarīgi no tautības”. Ignorējot integrācijas divpusējo raksturu, apvienība sola veicināt „Latvijā dzīvojošo citu tautību cilvēku iekļaušanos latviskajā vidē un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē”. Tas tikšot panākts, nodrošinot bērnudārzu un skolu pakāpenisku pāreju uz valsts apmaksātu izglītību tikai valsts valodā. Bet, lai palīdzētu „pārkrievotajām mazākumtautībām”, apvienība tām sola savas tautas vēstures un kultūras apgūšanu dzimtajā valodā. Lai arī šādu iespēju Izglītības likums paredz jau šobrīd, nav skaidrs, kā apvienība nodrošinās kvalificētu skolotāju sagatavošanu, jo tieši skolotāju, kas būtu gatavi mācīt bērnus dažādās minoritāšu valodās, trūkums līdz šim bijis galvenais šķērslis šādu iespēju realizēšanai. Nacionālā apvienība ir viens no poliskajiem spēkiem, kas līdz šim visaktīvāk iestājies par grozījumiem Pilsonības likumā un valsts valodas lietošanu regulējošos normatīvajos aktos. Apzinoties, ka latviska Latvija nav iespējama bez pašiem latviešiem, katram latvietim tiek solīta dubultpilsonība, bet „nelojālie” jaunpilsoņi jau kuro gadu tiek biedēti ar pilsonības atņemšanu. Tāpat apvienība sola turpināt darbu pie latviešu valodas pozīciju stiprināšanas visās dzīves jomās, nostiprināt Valsts valodas centru un palielināt tā pilnvaras. Nemainīga ir arī apvienības stingrā pozīcija imigrācijas jautājumos, „it īpaši nepieļaujot bijušās PSRS viesstrādnieku klātbūtni, lai Latvijā neuzturētu krievu valodas pašpietiekamību uz valsts valodas rēķina” un „tādu ļaužu ieceļošanu, kas nāk no kultūrām ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Tā arī netop skaidrs, ar kurām tieši kultūrām tiekam biedēti. Apzinoties, ka ES pilsoņi diez vai steigsies braukt strādāt uz Latviju, šādi solījumi uzskatāmi par populistiskiem.