Raksts

Programma 2010: Visu Latvijai!-TB/LNNK


Datums:
14. jūnijs, 2010


Autori

Providus


Eksperti vērtē Visu Latvijai!-TB/LNNK programmu pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Izglītība

Sola: „Padarīsim konkurētspējīgu Latvijas augstāko izglītību”, bet nepaskaidro, kādai augstākās izglītības reformu stratēģijai tā dod priekšroku. Tikpat vispārīgs ir solījums „skolotāja arods būs cienīts un ar atbilstošu atalgojumu”. Cieņa nav vienīgais skolotāja motivācijas kritērijs, svarīgs ir skolotāju profesionālais radošums un prasmes, ko var panākt tikai ar kvalitatīvāku skolotāju izglītību un tālākizglītību. Bija sagaidāms, ka apvienība savos solījumos ietvers arī „patriotisko audzināšanu”, kas ir postkomunisma valstīm raksturīgs konstrukts, kuram ir maz sakara ar mūsdienu pilsonisko izglītību. Savukārt pilsoniskā izglītība VL!-TB/LNNK solījumos nav pieminēta.

No „mazajām” partijām adekvātu augstākās izglītības un zinātnes problēmu risinājumu piedāvā Pēdējā partija. Labas idejas ir atrodamas nevis 4000 zīmju programmā, bet garākā dokumentā ar nosaukumu Loģiski politisks traktāts. Pilnīgi atbalstāms ir princips, ka „no valsts budžeta ir jāfinansē starptautiski konkurētspējīgi zinātnes un augstākās izglītības projekti”, turklāt ir jāizveido starptautiska augstākās izglītības un zinātnes kvalitātes kontroles komisija, kas īsteno caurskatāmu budžeta līdzekļu sadalījumu augstākajā izglītībā un zinātnē. Tāpat kā Vienotība, arī Pēdējā partija uzskata, ka šajā komisijā ir būtiska liela ārvalstu speciālistu klātbūtne. Priekšlikums ir konstruktīvs, jo tikai tā var izvairīties no mazas akadēmiskās kopienas būtiskas problēmas — „savējo” atbalsta uz akadēmiskās kvalitātes rēķina. Labs ir priekšlikums īpaši atbalstīt studiju virzienus ar starptautisku partneru piesaisti un ārvalstīs atzīta bilaterāla grāda (joint degree) iegūšanu. Tāpat ir jāatbalsta arī pētniecības projekti, kuros iesaistīts starptautiskais intelektuālais potenciāls.

Integrācija

Stingra savā pārliecībā šī apvienība ir apņēmusies turpināt iesākto cīņu par nacionālas — latviskas Latvijas izveidi, veicinot nelatviešu izceļošanu un nostiprinot „Imigrācijas likumu, it īpaši nepieļaujot viesstrādniekus no bijušās PSRS, lai neuzturētu krievu valodas pašpietiekamību uz valsts valodas rēķina, kā arī no zemēm ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Tomēr šādi solījumi uzskatāmi par populistiskiem, īpaši tāpēc, ka tuvāko gadu laikā saskarsimies ar nopietnu darbaspēka trūkumu. Tāpat apvienība sola iestrādāt Pilsonības likumā nosacījumus, kas ļaus atņemt pilsonību nelojāliem jaunpilsoņiem. Lai arī šādi grozījumi TB/LNNK dienaskārtībā ir jau vairākus gadus, citu politisko partiju atbalstu tāpat kā līdz šim tie, visticamāk, negūs. Ignorējot integrācijas divpusējo raksturu, apvienība sola veicināt palikušo „nelatviešu latviskošanos un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē”. Ņemot vērā, ka tieši TB/LNNK iniciatīvu rezultātā izdarīti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas saistīti ar valsts valodas stiprināšanu, apvienība arī turpmāk sola cīnīties „pret divvalodību un stiprināt latviešu valodas pozīcijas visās dzīves jomās, īpaši plašsaziņas līdzekļos un komercdarbībā”. Tas tiks darīts, nevis veicinot latviešu valodas apguvi, bet gan izmantojot pātagas metodi, proti, stiprinot Valsts valodas centru un palielinot tā pilnvaras. Tomēr, kā liecina līdzšinējā prakse, cilvēku sodīšana nav iedarbīgākā metode valodas apguvei un lietošanai.

Korupcija

Caur frāžu mīkstumu var sataustīt dažas nenobrieduša skeleta lauskas. Pieminēta administratīvo procedūru vienkāršošana un pārskatāmība tiešsaistes režīmā. Solīta arī pasaules pieredzei atbilstoša lobisma likumdošana, lai „noregulētu un padarītu sabiedrībai caurskatāmas politiskās varas attiecības ar uzņēmējiem un dažādām interešu grupām kopumā”. Tiesa gan, kontinentālajā Eiropā stingrs lobēšanas regulējums ir drīzāk izņēmums, nevis standarts. Arī līdzšinējie centieni ieviest lobēšanas regulējumu Latvijā nav sekmējušies daļēji tāpēc, ka nav skaidrs, ko konkrēti ar tā palīdzību varētu sasniegt.

Cilvēktiesības

Apvienības programma, iespējams, var kalpot par piemēru mācību materiālos par ksenofobiju. Tur jūtamas jau patoloģiskas bailes no krieviskā un svešā: “Mēs strādāsim, lai latvieši pārbrauktu no svešuma un aizbrauktu nelojāli cittautieši”; “Tāpēc augstskolās pieļaujama apmācība Eiropas Savienības valodās, taču ne krievu valodā.”; “… īpaši nepieļaujot viesstrādniekus no bijušās PSRS …”. Papildus tam jāatzīmē arī aicinājums uz daļēju asimilāciju: “Veicināsim nelatviešu latviskošanos un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē.”

Jāmin, ka VL!-TB/LNNK aizstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām, kaut gan uzstādījums ir uzrakstīts ļoti neveikli un ir viegli pārprotams: “Jānodrošina bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā, radot viņiem iespējas mācīties vispārizglītojošās skolās, papildus apgūstot amatu, kas sniedz iespējas patstāvīgai dzīvei pēc skolas beigšanas”. Šis uzstādījums var tik izprasts, ka partija bērnus ar īpāšām vajadzībām vēlas redzēt amatnieku lomā tā vietā, lai sniegtu plašu iespēju spektru ikvienam cilvēkam, balstoties uz paša vēlmēm.

Mazās partijas

Apskatot arī mazo partiju piedāvājumu klāstu, atklājas ļoti interesanti solījumi. Piemēram, partija Daugava — Latvija sola “ratificēt Eiropas cilvēktiesību hartu pilnā apjomā”. Jāpaskaidro, ka dokuments ar šādu nosaukumu vispār nepastāv, tāpēc nav skaidrs, kādu dokumentu partija patiesībā ir domājusi.

Partija Ražots Latvijā piemin mistisku cieņu un nosaka, ka “Latvijas valsts iedzīvotājiem un viesiem ir jāciena Latvija.” Neatbildēts paliek jautājums, ko tieši nozīmē cieņa un ko tieši būtu jāciena. Tomēr šī partija atšķirībā no citām min, ka “nacionālā naida kurināšana nav pieļaujama.” Bet, noslēdzot integrācijas sadaļu, tā raksta: “Ekonomikai nav vajadzīga integrācija — attīstītā valstī integrācija notiek automātiski.” No malas šķiet, ka šie uzstādījumi ir izrauti no konteksta un bez skaidrības.

Savukārt Pēdējā partija min, ka “cilvēka brīvības mums vienmēr būs pirmajā vietā. Nepieļausim diskrimināciju. Mūsu draugi ir tikpat dažādi kā Latvijas iedzīvotāji — latvieši un krievi, pensionāri un bērni, sievietes un vīrieši, cilvēki ar īpašām vajadzībām, ticīgie un ateisti, heteroseksuāļi un geji, rīdzinieki un laucinieki.” Lai cik progresīvs būtu šis uzstādījums, aicinātu arī Pēdējās partijas pārstāvjus apgriezties ap savu asi un paraudzīties uz dažādību, kas mums ir apkārt. Mūsu sabiedrībā ir kas vairāk par tikai latviešiem un krieviem, tikai Rīgu un laukiem, tikai heteroseksuāļiem un gejiem.

Enerģētika

1)Energoefektivitāte

Enerģijas taupīšana ir viens no labākajiem veidiem, kā būt energoefektīvam. Jāpiekrīt par būvniecības standartiem, taču uzstādītais mērķis – 5oTWh enerģijas ietaupīšana turpmākajos 10 gados – var izrādīties nesasniedzams mērķis. Lai sasniegtu šādu mērķi, turpmākos 10 gadus ik gadu enerģijas patēriņš ir jāsamazina par aptuveni 5,5TWh. Elektroenerģijas patēriņš vien Latvijā ir ap 7,8Wh. Latvijā ir viens no zemākajiem elektroenerģijas patēriņa līmeņiem ES un tas visticamāk augs, it īpaši, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei. Pasaules pieredze liecina, ka enerģijas patēriņš aug līdz ar IKP pieaugumu. Citim vārdiem, augot labklājības līmenim, aug enerģijas patēriņš.

2)Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana enerģijas ražošanā

ES noteiktie AER īpatsvara mērķi ir ļoti augsti un to sasniegšana līdz 2020.gadam prasīs nopietnus ieguldījumus. Savukārt 60% īpatsvara sasniegšana līdz 2020.gadam, ko par mērķi uzstāda programmas autori, ir acīmredzami nereāla, ja vien radikāli nekrītas kopējais enerģijas patēriņš un nelielajā patēriņā neaug AER daļa. Līdzīgi ir ar 30% mērķi transoprta degvielas patēriņā – jāņem vērā, ka tirgū darbojas pieprasījums un piedāvājums un, lai radikāli palielinātu biodegvielas izmantošanu transportā, nepietiks ar obligātu biodegvielas lietošanas prasību ieviešanu valsts un pašvaldību trasporta parkā. Bez plašas iedzīvotāju līdzdalības un atbalsta šādu mērķi sasniegt nevar. Zīmīgi, ka, piemēram, bioetanola iegādes un uzpildīšanas infrastruktūra Latvijā vispār tikpat kā neeksistē.

Atbalsta sistēmas izveidošana AER plašākai izmantošanai mājsaimniecībās ir atbalstāma iniciatīva, bet prasa konkrētību, jo līdzīgas idejas jau pastāvējušas arī līdz šim – klupšanas akmens bijis ieceru īstenošana. Saules PV paneļu un nelielas jaudas vēja ģeneratoru uzstādīšana mājsaimniecībās ar izdevīgiem noteikumiem un atbalstu no valsts ir apsveicama.

3)Enerģijas ražošanas jaudu pietiekamība

Apņemšanās piesaistīt investoru un 2016.gadā iedarbināt jaunu cietā kurināmā elektrostaciju Kurzemē risinātu vairākus enerģētikas riskus. Tomēr, kamēr nav konkrēta plāna, elektrostacijas projekta un pierādījumu par finansējuma pieejamību, 2016.gads modernai cietā kurināmā spēkstacijai, kas atbilst visām kaitīgo izmešu savākšanas un noglabāšanas prasībām, izskatās cēls, bet neizpildāms mērķis. Rūpīgi jādomā un jārēķina, vai nav izdevīgāk par ieguldāmo summu atbalstīt izkliedētās ģenerācijas projektus reģionos.

Grūti spriest, ko programmas autori saprot ar nopietnu izpēti nelielas atomelektrostacijas būvei Latvijā, kādas darbības plānots veikt. Izdevīgāk ir piedalīties vairāku valstu kopīgi īstenotā projektā, kas nodrošina ievērojamas jaudas. Taču, ja šāds starpvalstu projekts negūst saturu un virzību, tad mazas jaudas AES būvniecība Latvijā ir nopietni apsverams risinājums stabilu bāzes jaudu nepietiekamības mazināšanai.

4)Enerģētikas sasaiste ar nacionālās drošības jautājumiem

VL – TB/LNNK enerģētikas sasaisti ar nacionālo drošību saskata kontekstā ar enerģijas tirgus liberalizāciju. Šāda pieeja atbilst aktuālajiem jautājumiem un īstenošanas gadījumā risina vairākus enerģētikas riskus vienlaikus.

5)Enerģijas tirgus attīstība

Gāzes piegādes tirgus liberalizācija energoatkarības mazināšanai no Krievijas ir labs mērķis, kas atbilst Latvijas nacionālās drošības interesēm un mazina klasiskos enerģijas piegādes drošības riskus.

Valsts pārvalde

Apvienība savā priekšvēlēšanu programmā ir paredzējusi veselu sadaļu publiskās pārvaldes jautājumiem, to nosaucot Laba pārvaldība un tā pieturoties pie svaigākajām tendencēm publiskās pārvaldes terminoloģijas attīstībā. Saturiski gan šī sadaļa neko tik svaigu nepiedāvā, jo „maza un efektīva valsts pārvalde, būtiska birokrātijas samazināšana un administratīvo procesu paātrināšana”, korupcijas izskaušana un funkciju nodošana NVO ir vēlētajam pazīstama tematika. Interesantāks šķiet apvienības redzējums par šīs „vecās” tematikas ieviešanas instrumentiem. Te apvienība piedāvā „procesu automatizāciju”, pārkvalifikācijas iespējas atlaistajiem publiskās pārvaldes darbiniekiem, „pilotprojektus kompaktām jauna tipa valsts pārvaldes institūcijām, kurās koncentrēti talantīgākie darbinieki, tādā veidā aizstājot daudz lielākas vecā tipa valsts institūcijas”. Savukārt e-pārvaldi apvienība piedāvā papildināt ar e-referendumiem un e-demokrātiju. VL!-TB/LNNK sola mainīt „valsts attieksmi pret uzņēmējiem no birokrātiski represīvas uz sadarbību”, un nodrošināt „uz klientu orientētu apkalpošanu valsts pārvaldē, daudzas funkcijas nodot privātam sektoram, kā arī uzskata, ka valsts pārvaldei ir jābūt mazai, kompetentai un efektīvai.

Ekonomika

Budžeta konsolidācija

Konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav. Tomēr, jāatzīmē, ka nodokļu ziņā programmas autori piedāvā virkni pasākumu, kas, visticamāk, palielinās nodokļu ieņēmumus.

Darba vietas

Skaidra piedāvājuma nav. Visticamāk, programmas autoru stratēģija ir „nodrošināt uzņēmējdarbības kreditēšanas atsākšanu (..), sniedzot valsts galvojumus kredītiem”. Tomēr šāda spēlēšanās ar valsts (tas ir — nodokļu maksātāju) galvojumiem varētu būt pārāk riskanta.

Ilgtermiņa attīstība

Šim jautājumam veltīta vesela programmas nodaļa. Galvenā ideja ir radīt „Latvijas kā pasaules vadošās „zaļās” ekonomikas zīmolu”, īstenojot vairākus pasākumus, kuri ir vērsti uz energoefektivitātes palielināšanu. Arī pieminēta Attīstības Bankas (uz Hipotēkas Bankas bāzes) izveide, lai veicinātu dažu prioritāro industriju attīstību.

Idejas oriģinalitātes ziņā, salīdzinot ar citām partijām, VL!-TB/LNNK, neapšaubāmi, ir Nr. 1. Ideja ir vērā ņemama, tomēr, manuprāt, ar šo vien ideju ilgtermiņa attīstībai, visticamāk, nepietiks. Var arī piezīmēt, ka programmas autori sola veicināt krievvalodīgo atgriešanos savā vēsturiskajā dzimtenē. Ja šāda programma norisināsies sekmīgi, tad palielināsies IKP uz vienu iedzīvotāju, protams, samazinoties kopējam IKP.

Ārpolitika

Norāda, ka „Latvija un latviešu kultūra ir piederīga Rietumu civilizācijai” un nozīmīgu vietu ierāda idejiskai cīņai pret Krievijas ietekmi. Programmā minēts, ka Krievija ar mediju palīdzību mēģina paturēt Latviju „krievu pasaulē”, kas savukārt apdraud latviešu nacionālo identitāti un attālina no rietumnieciska domāšanas veida. VL!- TB/LNNK sola cīnīties ar valstij nelojālām, bieži Krievijas finansētām organizācijām. Tāpat sola starptautiski aktualizēt komunisma un nacionālsociālisma noziegumu līdzību, kā arī prasību pēc kompensācijām no PSRS tiesiskās mantinieces Krievijas par okupācijas laikā radītajiem zaudējumiem Latvijai. Jāsaka, ka kompensāciju pieprasīšana viennozīmīgi izraisīs noteiktu Krievijas reakciju attiecībā pret Latviju.

Programmā arī teikts, ka Latvijai jāturpina cieša sadarbība ar ASV, bet kopā ar sabiedrotajiem (Poliju un Baltijas valstīm) „jāaizstāv stingra ES politika attiecībā pret Krieviju.” Dalība NATO tiek norādīta kā būtiska Latvijas drošībai, turklāt tiek minēts, ka ir vēlams Latvijā izvietot NATO kara bāzi.

Redzams, ka apvienība ārpolitikas jomā galveno nozīmi piešķir no Krievijas ārpolitikas izrietošo iespējamo sociālo un politisko draudu novēršanai. Ir arī minēta nepieciešamība iestāties par savām interesēm starptautiskajā arēnā, tajā skaitā — par vienlīdzīgiem spēles noteikumiem vienotās lauksaimniecības politikas jomā, tomēr ar ekonomiku saistīti uzstādījumi nedominē.

Tieslietas

Priekšlikumi tieslietu jomā lielākoties saistās ar tiesas procesu paātrināšanu. Šajā ziņā apvienība piedāvājusi konkrētus risinājumus — atsevišķu lietu kategoriju piekritības maiņas, rakstveida procesa izmantošanas iespēju paplašināšanu, videokonferenču izmantošanu. Pozitīvi vērtējams VL-TB/LNNK priekšlikums publiskot tiesu nolēmumus. Atklātās tiesu sēdēs taisītiem tiesu nolēmumiem būtu jābūt brīvi pieejamiem mājaslapā internetā, lai ikviens varētu ar tiem iepazīties un sekot līdzi tiesu praksei.

Nacionālā apvienība tāpat uzmanību veltījusi sodu izpildes sistēmas pilnveidošanai: „Kriminālsodu politikai ir jābūt vērstai uz to, lai sodītais atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.” Šajā kontekstā nozīmīga ir apvienības paustā nostāja, ka būtu samazināma brīvības atņemšanas sodu piespriešana, vairāk izmantojot piespiedu darbu un naudassodu. Tāpat VL-TB/LNNK apņēmusies noteikt „skaidru un saprotamu ilgtermiņa sociālo garantiju sistēmu tiesu sistēmā strādājošajiem”.

Iekšlietas

Valsts iekšējās drošības jautājumi definēti programmas sadaļā Drošība un tiesiskums. Jāteic, ka programma ir rakstīta viegli uztveramā formā, lietojot skaidrus formulējumus. Pozitīvi vērtējams, ka valsts iekšējās drošības aspektā tiek uzsvērta zemessardzes un jaunsardzes loma, uz kvalitāti orientētas policijas reformas. Tajā pašā lakā nav saprotams, kāpēc programmatiskā dokumentā tiek norādīts, ka zemessargiem jāglabā ieroči mājās. Nav saprotams, kāpēc tas ir sabiedrības drošībai būtiski. Šī apvienība vienīgā min kibertelpas drošības jautājuma aktualitāti, kas neapšaubāmi ir viens no būtiskiem mūsdienu iekšējās drošības aspektiem. Pozitīvi vērtējot akcentēto nepieciešamību pēc cietumu reformas, neizpratni rada cietumu reformas tieša sasaiste ar cietumu ēku kompleksu pārbūvi un sodu sistēmas maiņu. Kaut arī pozitīvi vērtējams uzstādījums kriminālsodu politikai, kam saskaņā ar programmu jābūt vērstai uz notiesātās personas atgriešanu sabiedrībā, turpat ietverts apgalvojums, ka tomēr ir jāliek uzsvars uz cietumsodiem (kaut arī īsiem), piespiedu darbu, naudas sodu. Tādējādi būtu iespējams ekonomēt valsts budžeta izdevumus, bet nekādi jauni piedāvājumi vai risinājumi, kas patiesi varētu izmainīt sodu politiku, tā arī neizskan.

Vide

Kā jau nacionāla apvienība VL-TB/LNNK sola atbalstīt vietējos uzņēmējus un to ražojumus. Tāpat tiek solīts atbalsts vietējo dabas resursu izmantošanai, piemēram, 0% akcīzes nodoklis vietējiem energoresursiem. Ir paredzēts arī attīstīs ar Latvijas dabu saistītas industrijas: ekotūrismu, dabīgo kosmētiku un medikamentus, vides filmas un skaņas, dabai draudzīgas tehnoloģijas. Apvienība piesauc gudru saimniekošanu, lai sabalansētu šo resursu izmantošanu un ekonomikas intereses. Ir paredzēta arī plašāka ekonomisko instrumentu izmantošana vides un dabas aizsardzībā, tajā skaitā — patlaban „iesaldētos” kompensācijas mehānismus par saimnieciskās darbības ierobežošanu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Apvienība Latviju redz kā “valsti ar visaugstāko vides kvalitāti pasaulē”.

Imigrācija un emigrācija

Nav pārsteigums, ka nacionālistiskais bloks arī piemin visus ar emigrāciju un imigrāciju saistītos jautājumus. Sola vairāk rūpēties par emigrējušajiem — apgādāt ar informāciju no dzimtenes, tādejādi stiprinot latvisko identitāti, kā arī nodrošināt labus konsulāros pakalpojumus. Apvienība vienīgā pievēršas problemātikai ar statistikas datu ieguvi par aizbraukušajiem un sola veikt pētījumus par emigrējušo atgriešanās noteikumiem. Programmā nav nekas konkrēti minēts, kāda veida dubultpilsonību VL!-TB/LNNK atbalstīs. Sola strādāt, lai pēc iespējas vairāk emigrējušo atgrieztos, tajā pašā laikā vēloties panākt nelojālu cittautiešu aizbraukšanu.

Īsajā programmā VL!-TB/LNNK sola atcelt Imigrācijas likumā noteiktos atvieglojumus „viltus investoriem”, kā arī „bezdarba apstākļos stingri ierobežot trešo valstu pilsoņu imigrāciju”. Garajā programmā šai tēzei seko paskaidrojums, ka runa ir par ārvalstu darbaspēku, nevis imigrācijas ierobežošanu cilvēkiem, kas, piemēram, šeit brauc studēt vai pievienojas ģimenei. VL!-TB/LNNK sola „nepieļaut viesstrādniekus no bijušās PSRS (..) kā arī no zemēm ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Ja apvienība tiks ievēlēta parlamentā, mums atliks gaidīt konkrētos likuma grozījumu projektus, lai redzētu, kā tā izvairīsies no apsūdzībām diskriminācijā uz personas izcelsmes vai valodas pamata.

VL!-TB/LNNK ir pret darbaspēka piesaisti no bijušās PSRS, „lai neuzturētu krievu valodas pašpietiekamību uz valsts valodas rēķina, kā arī no zemēm ar kardināli atšķirīgu vērtību izpratni un uzvedību”. Īsajā programmā arī sola atcelt jaunākos grozījumus Imigrācijas likumā, kas atvieglo uzturēšanās atļauju saņemšanu noteiktām ārzemnieku grupām, kuras VL!-TBLNNK raksturo kā „viltus investorus”.

Apvienība sola veicināt „nelatviešu latviskošanos un pārkrievoto mazākumtautību atgriešanos savas kultūras vidē, sadarbībā ar attiecīgām valstīm atbalstot baltkrievu, ukraiņu, poļu, ebreju un citu mazākumtautību izglītības un kultūras biedrību darbu.” Bažas par krievu valodas lietošanas izplatīšanos pamato arī apvienības kategorisko nostāju pret viesstrādniekiem no bijušās PSRS. Taču tā vietā, lai motivētu arī krievvalodīgos imigrantus mācīties latviešu valodu un nebiedētu viņus ar asimilāciju, VL!-TB/LNNK priekšroku dod imigrācijas apturēšanai tieši no tām valstīm, kas pēdējos gados ir palīdzējusi risināt darbaspēka trūkuma problēmas.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!