Eksperti vērtē Vienotības programmu pirms 10.Saeimas vēlēšanām.
Pievērš uzmanību augstākās izglītības reformas mērķiem un piemin uz radošumu un zināšanu ekonomiku vērstu izglītību, kā arī pilsonisko izglītību, tomēr. izņemot augstākās izglītības jomu, konkrēti risinājumi netiek nosaukti. Augstākajā izglītībā Vienotība vienīgā kā būtisku principu nosauc resursu un kompetences koncentrāciju kā vienu no kvalitatīvas izglītības priekšnosacījumiem, nebaidoties arī no vārdiem „jānovērš augstākās izglītības un zinātnes fragmentācija”. Būtisks ir solījums palielināt budžeta finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei. Vienotības priekšlikumi nodrošināt stingru akreditācijas procedūru augstākajā izglītībā un nodrošināt starptautisko ekspertu vairākumu visos vērtējumos ir tālredzīgi un atbilst izvirzītājiem mērķiem. Tomēr „pacelt izglītības kvalitātes līmeni virs Eiropas vidējā” un nodrošināt, lai vismaz viena Latvijas augstskola nokļūtu Eiropas Komisijas universitāšu reitinga pirmajā desmitniekā četros gados nav iespējams. Pašlaik neviena no Latvijas augstskolām nav pasaules augstskolu reitingu augšdaļā, un, lai tur nonāktu, papildus pie resursu koncentrācijas un krietni lielāka finansējuma nepieciešams izvirzīt citus akadēmiska darba standartus, saskaņā ar kuriem bez darba uzreiz paliktu liela daļa Latvijas augstskolu pasniedzēju arī tādās Vienotības programmā par prioritārām atzītās nozarēs kā letonika. Lai aizpildītu šīs vietas ar jauniem mācībspēkiem, kas nepieciešamā skaitā ģenerētu publikācijas starptautiski atzītajos zinātnes žurnālos, ir vajadzīgi vairāki gadi.
Salīdzinot ar citām partijām, Vienotība savā priekšvēlēšanu programmā sabiedrības integrācijas jautājumam veltījusi vislielāko uzmanību. Tomēr jāatzīst, ka aiz visaptverošajām frāzēm, par to, ka „mūsu bagātība ir daudzveidībā, mazākumtautību līdzdalībā un to savpatnības saglabāšanā” un „Latvijas nacionālajai valstij un latviskajai kultūrtelpai ir jābūt atvērtai un aicinošai katram, kas tajā grib integrēties”, nav saskatāmi konkrēti priekšlikumi jautājuma risināšanai. Iespējams, tāpēc, ka apvienību veido trīs salīdzinoši atšķirīgas partijas, kam atrast vienotu pozīciju integrācijas jautājumā ir grūti. Izņēmums ir valodas jautājums. Vienotība ir vienīgā, kas līdzās apņēmībai „stiprināt latviešu valodu kā Latvijas iedzīvotāju vienotības un pilsoniskās līdzdalības valodu”, runā par nepieciešamību ieviest „mūsdienīgas latviešu valodas apguves metodes”, nodrošinot tam valsts finansiālu un institucionālu atbalstu. Atzīstot, ka „Latvijā ir salīdzinoši vienkārši naturalizācijas un pilsonības iegūšanas noteikumi, Vienotība neuzskata, ka būtu nepieciešami grozījumi spēkā esošajos likumos, taču ir nepieciešamas pārmaiņas attieksmē un attiecībās”, pārtraucot lietot izslēdzošu un agresīvu retoriku pret mazākumtautību pārstāvjiem.
Vienīgā pretkorupcijas programma, kas pelna nopietnu attieksmi. Cik nu dokumenta apjoms ļauj, precīzi iezīmētas idejas publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai, norādīti nosacījumi, ar kuriem jāsaista valsts finansējuma piešķiršana partijām, ietverta apņemšanās panākt, lai ierēdņus un valsts/pašvaldību uzņēmumu amatpersonas ieceltu amatā, balstoties uz profesionalitātes un politiskās neatkarības principiem. Šīs un citas tēzes rāda, ka programmu tapinājuši pretkorupcijas profesionāļi.
Protams, ir arī diskutējamas lietas. Piemēram, no programmas staro pat nedaudz naiva ticība stingrās rokas pieejai partiju priekšvēlēšanu tēriņu iegrožošanā (visus priekšvēlēšanu izdevumus pakļaut priekšvēlēšanu izdevumu griestiem, samazināt pieļaujamo finansējumu utt.). Ir arī iecerēts aizliegt kandidēt vēlēšanās personām, kuras tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas smagos kriminālnoziegumos. Šis gan būtu nozīmīgs politisko tiesību ierobežojums, iespējams, nevainīgiem cilvēkiem. Sīkumainu ekspertu kaitina formulējums „sākumdeklarēšana”. Savulaik KNAB izstrādāja Latvijā pagaidām prātīgāko šim deklarēšanas jautājumam veltīto dokumentu: koncepciju, kas paredzēja regulāru mantiskā stāvokļa deklarēšanu. Tas arī ir tas, kas vajadzīgs. Tomēr Vienotībai nevajadzētu būt grūtībām precizēt savas iniciatīvas, jo pogrammā solīts regulāri uzklausīt KNAB un citu profesionālu institūciju viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Šai partiju apvienībai arīdzan ir ļoti daudz sološa un gara programma, kas, šķiet, aptver visu apvienībā iesaistīto intereses. Kā vienu no kopīgajām vērtībām Vienotība ir definējusi “cieņu pret cilvēku, par toleranci un rosīgu pilsonisko sabiedrību” un pie mērķiem cēli raksta, ka “stiprākais palīdz vājākajam” un “cilvēkus vieno savstarpējā cieņa, iecietība un slodaritāte”, un “neviens nav pamests nelaimē viens”. Jāizsaka cerība, ka šīs vērtības, cēlie mērķi un detalizētie solījumi, piemēram, par personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā, nepaliks Saeimā neiekļuvušo apvienības biedru kompetences lokā. Interesanti, ka, runājot par ēku piemērošanu cilvēkiem ratiņkrēslos un vecākiem ar mazuļiem, Vienotība runā tikai par mātēm ar bērnu ratiņiem. Te der atgādināt, ka pastaigās ar bērniem mēdz doties arī tēvi, ne tikai mātes.
1)Energoefektivitāte
Vēlme noteikt stingrākus būvniecības noteikumus ar mērķi panākt energoefektīvu telpisko plānošanu, apbūvi un ēku ekspluatāciju ir atbalstāma, jo bez augstāku prasību uzstādīšanas progress un ieguvumi nebūs jūtami jau vidējā termiņā, bet ilgāka termiņā var nest zaudējumus. Būvniecībā jānosaka tādu ēku un infrastruktūras energoefektivitātes standarti, kas ir augstāki par minimālajām prasībām un var dot reāli prognozējamu enerģijas ietaupījumu ilgtermiņā.
Apņēmībai ES naudu izlietot mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanai iespējami panākumi, ja tiek pilnveidota pastāvošā energoefektivitātes uzlabošanas iniciatīvu atbalstīšanas kārtība. Latvijai likumdošana jāmaina tā, lai atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai turpmāk varētu saņemt ne tikai valsts un pašvaldības un to māju iedzīvotāji, kuri dzīvo tikai padomju laikā celtās tipveida daudzdzīvokļu ēkās, kuru energoefektivitātes uzlabošanas projektus iespējams atkārtot, bet arī nestandarta projektu un pirmskara laikā celtu ēku, kurās nav vairāk par 5-6 dzīvokļiem, un arī privātmāju iedzīvotāji.
2)Atjaunojamo energoresursu plašāka izmantošana enerģijas ražošanā
Piedāvājums rast labākos risinājumus mazu un ekonomisku koģenerācijas apkures sistēmu ieviešanai pašvaldībās ir ļoti vispārīgs. ES direktīvā 2009/28/EK ir noteikusi, ka 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvara enerģijas gala patēriņā mērķis sasniedzams 2020.gadā. No LR EM prognožu ziņojumā aplūkotajiem scenārijiem izriet, ka 2015.gadā iespējams sasniegt aptuveni 36% īpatsvaru un ka 40% īpatsvars mērķa gadā (2020.g.) arī ir nopietns izaicinājums, ja būtiski nepalielinās valsts atbalsts AER izmantošanai. Kvotu sistēma ir arhaisks un tirgu neveicinošs atbalsta mehānisms, ko jāaizstāj ar citiem atbalsta veidiem, tādēļ šis priekšlikums jāvērtē cerīgi. Uzstādījums par AER un biodegvielas ražošanu ir pārāk vispārīgs, lai būtu iespējams novērtēt, kādu progresu nākamās Saeimas laikā plāno panākt programmas autori, turklāt – biodegvielas ražošanu valsts atbalsta jau šobrīd.
3)Enerģijas ražošanas jaudu pietiekamība;
Apvienība Vienotība uztur spēkā līdz stagnējošo projektu kopā ar Baltijas valstīm turpināt darbu pie jaunas atomelektrostacijas celtniecības. Jaunas AES būvniecības ieceres īstenošanā jau ir ieguldītas pūles un ir tikai loģiski, ka projektā iesaistītās puses darbu šajā virzienā turpina. Baltijas valstu kopīga AES projekta īstenošana padarītu mazāk aktuālu vai pat neaktuālu Latvijai pašai savas AES būvniecību.
4)Enerģētikas sasaiste ar nacionālās drošības jautājumiem
Latvijas enerģētisko atkarību no viena piegādātāja var risināt, dažādojot energoresursu piegādes avotus. Piegādes avotu dažādošana atbilst risku mazināšanas loģikai un saskan ar ES principiem. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāns jeb BEMIP paredz izveidot elektroenerģijas starpsavienojumus starp Baltijas valstīm un Skandināviju un Poliju un tiek lēsts, ka, piemēram, Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojums varētu nonākt ekspluatācijā 2016.gadā. Līdz ar to apņemšanās līdz 2015.gadam izveidot energotīklu starpsavienojumus ir gandrīz īstenojama un saskan ar līdzšinējo enerģētikas politiku.
5)Enerģijas tirgus attīstība
Enerģijas tirgus liberalizācija Latvijā ir jau daļēji notikusi, jo kopš 2007.gada jūlija ir atvērts elektroenerģijas tirgus, kas radījis konkurences iedīgļus šajā sektorā. Lielākais neatrisinātais jautājums šobrīd ir monopolsituācija dabas gāzes piegādes, pārvades un uzglabāšanas tirgū, kur uzņēmumam “Latvijas gāze” ar Saeimas lēmumu noteikts ekskluzivitātes periods līdz 2014.gada pavasarim. Šādas situācijas saglabāšana nozīmē, ka enerģijas tirgus Latvijā netiks liberalizēts un, piemēram, nenodrošinās t.s. trešo pušu pieeju Latvijā esošajiem dabas gāzes pārvades tīkliem vai gāzes glabātavām. Savukārt liberalizēts tirgus Latvijas gadījumā vēl nebūt automātiski nenozīmē zemākas cenas par tām, kas šobrīd ir, jo Latvijā jau līdz šim ir bijušas vienas no zemākajām elektroenerģijas cenām. Dabas gāzes tirgū gan ir, uz ko tiekties, jo Latvijā šī resursa cena ir viena no augstākajām ES.
ES paredz finansiālu atbalstu BEMIP īstenošanai, tajā skaitā stratēģiski svarīgu augstsprieguma elektropārvades līniju būvēšanai. Piemēram, Kurzemes elektropārvades loka projekta īstenošana ir būtiska, lai uzlabotu energoapgādes drošību Latvijas rietumu daļā. Šim uzdevumam gan nav sakara ar elektroenerģijas patēriņa vienmērīguma panākšanu lauku rajonos. Savukārt patēriņa paradumu mainīšana ir ne tik daudz tehnisku risinājumu, cik finansiālu instrumentu un patēriņa samazināšanas vai palielināšanas jautājums. Ieguldot ES naudu tīklos, vienmērīgāku elektroenerģijas patēriņu lauku rajonos panākt nevarēs.
Valsts pārvaldes jautājumi tiek skatīti plaši, ietverot gan civildienesta, valsts pārvaldes atalgojuma, gan funkciju deleģēšanas, publiskās pārvaldes darbinieku politiskās neitralitātes un valsts pārvaldes izdevumu jautājumus. Atšķirībā no PCTVL un PLL Vienotība atturas minēt kādus konkrētus sasniedzamos mērķus kvantitatīvā izteiksmē. Toties apvienība mēģina vēlētāju pieradināt pie tā, ka visi pārvaldes līmeņi kalpo iedzīvotājam, tā netieši norādot uz visu pārvaldes līmeņu integritāti. Tas izskan arī Vienotības vēlmē „izveidot nelielu, vienotu, kompetentu, efektīvu un iedzīvotājiem pieejamu valsts pārvaldi, ietverot arī pašvaldības”. Jauna vēsma ir Vienotības piedāvātā ideja „izveidot reintegrācijas sistēmu, kas domāta Latvijas pilsoņu — Eiropas Savienības ierēdņu, kā arī citu bijušo valsts pārvaldes darbinieku reintegrācijai Latvijas valsts pārvaldē”. Bijušo ES ierēdņu reintegrācija Latvijas publiskajā pārvaldē sniegtu ieguvumus kompetences un pieredzes ziņā, taču maz ticams, ka Latvija spēs piedāvāt bijušajiem ES ierēdņiem pievilcīgu atalgojumu.
Budžeta konsolidācija.
Programmā nav konkrētas vīzijas par budžeta sabalansēšanu. Tomēr izskatās, ka Vienotības (tas ir — pašreizējās valdības) plāns nākamajam gadam izskatās sekojoši: pirmais — nodokļu paaugstināšana (PVN samazināto likmju atcelšana, NIN likmju paaugstināšana un nodoklis luksus automašīnām; otrais — iemaksu atcelšana pensiju sistēmas 2. līmenī; trešais — ietaupījumi no valsts funkciju audita. Rupji vērtējot, šie pasākumi dos ap ¾ no nepieciešamajiem 400 miljoniem latu nākamajam gadam. Informācijas par konsolidācijas avotiem 2012. gadā (>3% no IKP) nav.
Kopumā ir labi, ka ir plāns ¾ no nākamā gada konsolidācijas, jo citām partijām šādu plānu faktiski nav. Tomēr iemaksu atcelšana pensiju sistēmas 2. līmenī nerisina sociālā budžeta konsolidācijas apmēru, bet to pārnes uz nākamo paaudzi, graujot pensiju sistēmas ilgtermiņa stabilitāti. Tātad ilgtspējīgas zināmās konsolidācijas apjoms ir ½ no nepieciešamās.
Darba vietas.
Šī viena no programmas prioritātēm, un galvenokārt tiek piedāvāti trīs politikas instrumenti. Pirmkārt, nodarbinātības stimulēšana caur mikrouzņēmumiem. Detaļu nav, bet var nojaust, ka runa ir par fiksētā nodokļa ieviešanu. Otrkārt, sociālā nodokļa atlaižu piešķiršana uzņēmumiem, kuri pieņem darbā ilgstošos bezdarbniekus vai piedāvā pirmo darba vietu jauniešiem. Treškārt tiek pieminētas „būtiskās” izglītības reformas, tajā skaitā — arodizglītībā, tomēr konkrēti rīcības plāni nav redzami.
Kopumā tēmēšana uz ilgstošiem bezdarbniekiem un jauniešiem, visticamāk, ir situācijai adekvāti risinājumi. Ari nodokļu atvieglojumi mikrouzņēmumiem un arodizglītības reforma ir soļi pareizajā virzienā. Diemžēl, detalizētāko risinājumu trūkums rada bažas par šādu piedāvājumu efektivitāti.
Ilgtermiņa attīstība.
Vienotības galvenā atbilde uz šo jautājumu, acīmredzot, ir ES fondi, kas nodrošinātu „valsts atbalstu konkurētspējīgiem, inovatīviem uzņēmumiem”. Tiek apsolīts „izveidot Valsts Attīstības Banku” (visticamāk, uz esošās Hipotēkas Bankas bāzes), un veicināt eksportu ar eksporta garantijām un inovācijas ar riska kapitāla fondu.
Citiem vārdiem, līdzīgi PLL un SC Vienotības piedāvājums ari balstās uz valsts administrēto investīciju programmu. Vai šāda stratēģija būs sekmīga? Pasaules pieredzē ir daži piemēri, kad šādas iniciatīvas ir bijušas sekmīgas, un daudz vairāk piemēru, kad šādi pasākumi ir nesekmīgi. Kopumā tomēr piedāvājums ari ir diezgan virspusīgs.
Norāda uz Latvijas piederību Eiroatlantiskās telpas vērtībām kā Latvijas noteicošo ārpolitikas identitātes faktoru. Programmas ārpolitikas sadaļas pirmais punkts paredz nodrošināt līdzšinējās ārpolitikas principu pēctecību. Kā drošības pamats tiek minēta stratēģiskā partnerība ar ASV un NATO. Tiek norādīts, ka Latvijai jābūt gatavai arī ieguldīt savu darbu NATO. Vienotība pauž labvēlīgu attieksmi Latvijas līdzdalībai starptautiskajās operācijās un kā būtisku norāda NATO infrastruktūras klātbūtnes nodrošināšanu Baltijas valstīs.
Programmā tiek uzsvērts, ka ir jāstiprina un vēl vairāk jāizvērš Latvijas ārējā ekonomikas politika kā ārpolitikas prioritāte. Divpusējo attiecību kontekstā tiek norādīts uz vairākām valstīm, bet kā prioritāte tiek uzsvērta sadarbība ar ASV, Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Vienotība sola sekmēt vienotas ES enerģētikas politikas veidošanu, stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Lai nepaturētu Baltijas valstis kā enerģētikas salu, apvienība norāda, ka nepieciešama Baltijas energosistēmas integrācija ar Ziemeļvalstīm.
Vienotības programmā nav daudz drosmīgu ideju (vai skaļu saukļu) un inovatīvu pieeju. Galvenā vadlīnija — turpināt iesākto darbību Rietumu struktūrās, pakāpeniski meklējot, kā uzlabot situāciju ekonomikā un enerģētikas neatkarībā.
Piedāvā vienu no apjomīgākajām vīzijām par tieslietu jomā veicamajiem darbiem nākamajā četrgadē. Tieslietu sadaļa ir izvērsta, sniedzot gan attiecīgo reformu tiesībpolitisko pamatojumu, gan arī konkrētu darbu priekšlikumus.
Pozitīvi vērtējama īpašā uzmanība sodu izpildes jautājumiem. Vienotība apņēmusies „pilnveidot kriminālsodu izpildes kārtību un efektivitāti, līdzsvarojot noteikto sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam, plašāk piemērot brīvības atņemšanai alternatīvus sodus, arī piespiedu darbu”, „reorganizēt ieslodzījuma vietu sistēmu, lai optimizētu cietumu skaitu un infrastruktūru, nodrošināt cietumnieku iesaistīšanu ekonomiski jēgpilna darba veikšanā, arī izmantojot publiskās privātās partnerības iespējas”, kā arī attīstīt Valsts probācijas dienestu.
Daudz uzmanības veltīts tiesu procesu paātrināšanai, piedāvājot risinājumus gan administratīvajā, gan civilprocesā. Administratīvā procesa paātrināšanas iespējas Vienotība saskata instanču skaita pārskatīšanā un apstrīdēšanas stadijas pilnveidošanā administratīvajā procesā iestādē. Savukārt civilprocesā risinājumi tiek meklēti tiesas kompetences pārvērtēšanā: „Atsevišķas tiesu funkcijas jādeleģē konkrētu, bezstrīdus lietu skatīšanai citām institūcijām un jāsamazina pārsūdzības instanču skaits maza apmēra prasībām, nododot tās notāriem, zemesgrāmatu tiesnešiem un citu brīvo profesiju pārstāvjiem.” Tāpat programmā vērsta uzmanība uz nepieciešamību pilnveidot šķīrējtiesu darbību.
Akcentēta arī nepieciešamība celt tiesu varas amatpersonu profesionālo kvalifikāciju. Papildus tam pausta apņemšanās turpināt Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu, kā arī ieviest tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu.
Valsts iekšējās drošības jautājumi skarti kopumā divās programmas sadaļās: Tieslietas un korupcijas apkarošana un Sabiedrības drošība. Pozitīvi, ka šī politiskā spēka pārstāvji savā prioritāšu listē (Tieslietas un korupcijas apkarošana) atrod vietu arī soda izpildes institucionālajiem aspektiem, runājot gan par cietumu, gan probācijas sistēmām, taču nespēj jēgpilni sasaistīt šīs lietas ar valsts iekšējo drošību. Lai gan sadaļā Sabiedriskā drošība definētie mērķi veikt iekšlietu sistēmas funkciju auditu; sašaurināt birokrātiskās procedūras līdz minimumam, atslogojot drošības sistēmas darbiniekus savu tiešo pienākumu pildīšanai, kopumā atstāj konstruktīvisma un ieinteresētības iespaidu, bažas par lietas būtības neizpratni rada turpat sekojošs apgalvojums: „Mēs panāksim, ka pilsoņi” (un kur tad paliek pārējie Latvijas iedzīvotāji) „noticēs tam, ka likuma pārkāpumam nenovēršami sekos sods”! Šis ir vērtējams, kā viens no uzstādījumiem, kas nenovēršami ved policejiskas valsts virzienā un absolūti izslēdz jebkādas likumpārkumu prevencijas ideju, kā arī citu ne mazāk efektīvu mūsdienīgu tiesisko līdzekļu piemērošanu, kas nav juridiski definēti kā sodi.
Ne mazāk dīvains ir Sabiedriskās drošības sadaļā lietotais jēdziens „spēka struktūras” un apņemšanās „nodrošināt to darbību sabiedrības interesēs, konsekventi nosakot to darbības mērķorientāciju.” Neviļus rodas jautājums — vai patlaban pastāv tādas „spēka struktūras”, kas zaudējušas savu orientāciju Latvijas tiesiskajā telpā? Tāpat nav skaidrs, kā politiskais spēks grasās rūpēties par iekšlietu dienestu profesionālismu; vai pēc acīmredzamām reformām pēdējos divos gados iekšlietu sistēmā tomēr vēl aizvien visas struktūras nav integrētas kopējā vadības sistēmā un vai nav optimizēti administratīvie aparāti? Blakus tam pozitīvi vērtējams uzsvars uz cīņu ar narkotiku pieejamības ierobežošanu, sadarbības aktivizēšanu ar zemessardzi, kā arī aicinājums īpašu uzmanību pievērst sieviešu un bērnu aizsardzībai no visiem vardarbības veidiem, kā arī likumpārkāpumu prevencijas sistēmas izveidei darbam ar pusaudžiem.
Programma piesātināta ar cipariem un procentiem un koncentrējas uz ekonomisko izaugsmi, kurai jābalstās brīvā, godīgā un netraucētā konkurencē. Par lielāko priekšrocību tiek uzskatīta mūsu daba un ģeogrāfiskais stāvoklis, ko tad, laikam palielinot šo resursu produktivitāti (“nenoplicinot, bet gan taupīgi un efektīvi apsaimniekojot”), ir paredzēts izmantot šīs izaugsmes nodrošināšanai. Vienotība ir pret ģenētiski modificētajiem organismiem — šis ir viens no konkrētajiem vides solījumiem apvienības programmā. Bet kopumā apvienība pamatā koncentrējas uz dabas resursu apsaimniekošanu, uzsverot nepieciešamību izstrādāt vairākas jaunas programmas un, līdzīgi kā Latvija 2030 stratēģijā, novērtēt Latvijas dabas kapitālu.
Viena no programmām, kas vismaz piemin galvenos ar emigrāciju un imigrāciju saistītos jautājumus, lai arī daudzviet nedod konkrētus risinājumus. Vienotība uzskata, ka ārpolitikas dienestam ir jāstiprina emigrējušo pilsoņu saites ar Latviju un jāveicina viņu atgriešanās dzimtenē. Tāpat ir jāveido un jānostiprina globāls latviešu tīkls — sadarbojoties ar pasaules latviešu organizācijām, jāīsteno „pasaulē izkaisīto latviešu atbalsta programmas, lai saglabātu Latvijas pilsoņu un latviešu identitāti”. Apvienība vienīgā konkrēti izskaidro atbalstu dubultpilsonībai — Latvijas pilsoņiem dos tiesības uz ES un NATO dalībvalstu dubultpilsonību.
Arī Vienotība par īpašu emigrācijas riskiem pakļautu grupu uzskata ārstus un medicīnas māsas. Sola viņus „saglabāt” Latvijā, „ieviešot skaidrību par pārmaiņām Latvijas veselības sistēmā”.
Attiecībā uz darbaspēka attīstību programmā pareizi konstatēts, ka „vienīgi strauja darba ražīguma kāpināšana ir tas, kas spēj šo situāciju mainīt, lai pārvarētu ekonomiskās krīzes sekas un kompensētu zemās dzimstības un emigrācijas radīto darba roku trūkumu, kas Latvijā dažās jomās jūtams jau tagad, bet nākotnē kļūs vēl skaudrāks”. Taču diemžēl tālāk par fakta konstatāciju apvienība neiet un savu attieksmi pret darbaspēka ievešanu programmā nepauž.
Sola ieviest mūsdienīgas latviešu valodas apguves metodes, bet nemin, kas mācīsies latviešu valodu pēc šīm jaunajām metodēm, tāpēc var tikai cerēt, ka runa ir arī par ārzemniekiem. Cerīgi izklausās arī apvienības teiktais par sabiedrības integrāciju: „Latvija būs vāja un sašķelta, ja liela daļa sabiedrības nejutīsies piederīga Latvijai, tās politiskajai nācijai, tāpēc mums ir nepieņemama izslēdzoša, agresīva retorika pret Latvijas mazākumtautībām un to pārstāvjiem. Latvijas nacionālajai valstij un latviskajai kultūrtelpai ir jābūt atvērtai un aicinošai katram, kas tajā grib integrēties.” Atkal — atliek cerēt, ka šie paši principi attiecas uz imigrantu integrāciju, ne tikai Latvijas mazākumtautībām vai krieviski runājošo sabiedrību.