Raksts

Profesija: optimiste


Datums:
03. marts, 2009


Autori

Dace Akule


Šorīt, braucot biroja liftā, izdevās pārmest pāris vārdus ar kolēģiem, tai skaitā par aktuālo tematu – kas notiek valstī. Es biju gatava padalīties smieklos pēc rīta BB brokastu jokiem par to, kā varētu pārsaukt Latviju tad, kad būsim bankrotējuši… Tomēr, tiklīdz diskusijā iesaistījās papildus spēlētāji, dominējošais tonis bija visai depresīvs. Un tas man, rūdītai optimistei, pilnīgi dabiski uzsita asinis, lai pat paziņotu – vismaz vienam šajā valstī ir jābūt optimistam, un es šo uzdevumu esmu uzņēmusies! To pasakot, sapratu divas lietas. Pirmkārt, ka mana reakcija bija visai asa – bet cik ilgi tad var slīgt tajā “viss ir slikti, viss iet uz leju…”?! Otrkārt, es, protams, zinu, ka neesmu vienīgā optimiste valstī – vismaz tiem, kas šobrīd mēģina izveidot valdības sastāvu un grimst budžeta Excel sheets, noteikti jābūt optimistiem, vismaz daļai. Kolēģi saka – nezinot, kur vēl valsts budžetu varot mazināt, ja jau iepriekšējā valdība nevarēja atrast… Bet kā tad atradīs, ja partijām un karaļiem bijušas savas iestrādes un shēmas, kur viena ir atkarīga no otras, un tāpēc nevar griezt nevienu? Tieši tāpēc ir svarīgi, ka dažās no šīm ministrijām (satiksme, kultūra...), mainītos “politiskās piederības”, un ar jaunu līderību – es ticu – varēs atrast ietaupījuma iespējas. Ar jaunu partiju ienākšanu valdošajā koalīcijā un jaunu ministru iecelšanu noteikti daudz vieglāk būs arī atkopties no trekno gadu domāšanas par visādām ekstrām un izdevumiem, kas bija kļuvuši “absolūti pats par sevi saprotami” – nodokļu maksātāju apmaksātas zemeņu tortes, neskaitāmi semināri ar iešanu pirtī un braukšanu ar kvadracikliem, sporta spēles ar Prāta Vētras uzstāšanos, baltie dīvāniņi uzgaidāmajā telpā, šiku auto īre, utt.

Manam optimismam ir pamats, kas stiprinās katru dienu. Vai Jūs neesat pamanījuši, kādas izmaiņas jau šobrīd notiek tirgū? Apkalpojošajā sfērā cilvēki tiešām sāk strādāt – sāk rasties sajūta, ka klients ir karalis, kā tam arī jābūt! To var pamanīt gan ēstuvēs, gan veikalos – kur taču beidzot pakalpojuma/ preces sniedzēji sāk saprast, ka mēs, klienti, varam iet arī citur, un tam ir reālas sekas: uzņēmuma ienākumu sarukšana. Tagad pārdevēji tiešām vēlas pārdot – piedāvā papildus iespējas, saldos, atlaides, kombinācijas, paši piedāvājas palīdzēt, aiznest mērāmos apģērba gabalus uz uzlaikošanas kabīni, utt… Man – kas ilgi ir runājusi un rakstījusi par to, kā Latvijā trūkst konkurences – šīs tendences ārkārtīgi iepriecina, jo – un šīs ir patiešām labas ziņas – agrākā apkalpošanas kvalitāte nebija saistīta ar kādu īpašu vietējiem iedzīvotājiem tipisku mentalitāti 😉 Tas pats attiecas uz produktu kvalitāti – cilvēki ir daudz izvēlīgāki, konkurence palielinās, mans Supernetto veikals kļuvis par hitu, jo cilvēki tur (un citur) atrod iespējas to pašu preci iegādāt lētāk, lai nebūtu jācieš viņu kopējai dzīves kvalitātei.

Tādus piemērus var atrast daudzviet, un tas paver iespējas tur, kur agrāk to nebija. Ekonomikā radušies jauni pieprasījumi, kurus gudrie izmantos, piedāvājot savu risinājumu. Cilvēki vēlas mazāk tērēt pusdienām, tādas vietas kā McDonalds prot to izmantot, un – noteikti – viņu piemēram sekos arī citi!

Visu nobeidzot, viena ideja, kuru – es ceru – pamana arī valdības veidotāji. Nesen dzirdēju, ka SVF aizdevuma noteikumos esot rakstīts, ka līdzekļus tiešā veidā ekonomikā drīkstot iepludināt tikai, piemēram, caur māju siltināšanas programmām. Nu, bet LŪDZU! Tā ir iespēja nošaut ne tikai divus, bet piecus zaķus vienlaicīgi (zaķi nav sakārtoti prioritārā secībā) – palīdzēt iedzīvotājiem ilgtermiņa ietaupīt uz siltuma rēķiniem, radīt pieprasījumu pēc būvniecībā nodarbināto darbaspēka, kā arī pēc labākajiem – varbūt par vietējiem? – izolācijas materiāliem, dot būvniecības nozarei un tajā nodarbinātiem otro iespēju pierādīt, ka viņi iemācījušies strādāt – nekavēs termiņus un nenodos nekvalitatīvus produktus; un, protams, tā ir arī iespēja palīdzēt mūsu zemeslodei ar efektīvāku resursu izmantošanu. Yes, we can!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!