Latvijas Satversme pašos pamatos nosaka, ka Latvijā cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas, tas nozīmē, ka cilvēku nedrīkst ierobežot ne uz reliģiskās pārliecības, ne tautības, seksuālās orientācijas, dzimtes vai citas piederības pamata. Turklāt Satversme garantē Latvijas iedzīvotāju tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, kas nozīmē garantijas brīvai uzskatu paušanai.
Tas nozīmē, ka ikvienam likumības ietvaros ir tiesības uz savu viedokli un tam atbilstošu rīcību, lai arī tas kādam sabiedrībā šķistu nepatīkami vai neizprotami. Tie ir demokrātijas pamatprincipi, kas attiecas uz ikvienu gadījumu. Atkāpes no jebkuriem demokrātijas principiem iznīcina pašu demokrātiju.
Demokrātiskā valstī, kāda ir Latvija, sabiedrībai ir jārespektē dažādi viedokļi un dažādu cilvēku tiesības, tajā skaitā to cilvēku tiesības, kam ir dažāda seksuālā orientācija. Katram var būt savi uzskati par vienu vai otru jautājumu, taču sava viedokļa uzspiešana nedrīkst ierobežot citu cilvēku tiesības. Gadījumos, par kuriem vērtējums sabiedrībā ir ļoti atšķirīgs, ir svarīgi, uz ko balstoties tiek pieņemti lēmumi, cik tie ir likumiski un tiesiski argumentēti un kā tie tiek īstenoti, lai tiktu ievērotas visu sabiedrības grupu intereses. Izveidojusies situācija ir ļoti emocionāla un jūtīga, un to nedrīkst pārvērst par politisko cīņu ieroci. Atbildīgo iestāžu uzdevums ir, pieņemot lēmumus, rūpīgi izvērtēt visus šos aspektus.