Raksts

Polijas izvēle referendumā – starp grēku un brīnumu


Datums:
25. jūlijs, 2003


Autori

Dace Akule


Foto: Krista

Polijas vadošā eiroskeptiskā partija izsūtīja pastkartes ar vēstuli, kuru it kā 2005.gadā savai mammai sūtījis kāds ES dzīvojošs baltkrievs, sūdzoties par augstajām cenām un lūdzot viņu atsūtīt vienu kilogramu dabīga, nekonservēta šķiņķa.

7.-8.jūnijā notikušajā referendumā 77,45% Polijas vēlētāju atbalstījuši savas valsts centienus iestāties Eiropas Savienībā, 22,55 % balsojuši pret pievienošanos ES, liecina oficiālie Vēlēšanu komitejas dati. Šie skaitļi padara Poliju par otru visskeptiskāko nobalsojušo ES kandidātvalsti, jo tikai Malta savā referendumā marta sākumā demonstrēja vēl lielāku viedokļu nesakritību šajā jautājumā. Taču poļu eiroskeptisma saknes ļoti atšķiras no Maltas eiroskepticisma.

Pirmkārt, poļi ir nobažījušies par savu nākotni ES. Daudzi domā, ka Polija nesaņēma taisnīgu piedāvājumu iestāšanās sarunās, kuru rezultātā, piemēram, poļu zemnieki saņems mazākus tiešos maksājumus, salīdzinot ar tām summām, ko subsīdijās saņems viņu kolēģi, tā sauktajās, vecajās ES valstīs. Citi baidās, ka ES atvērs savas robežas tikai poļu tūristiem, nevis tiem, kas gribētu strādāt ārzemēs. Tajā pat laikā ES pilsoņiem un uzņēmumiem Polijas robežas būs atvērtas. Tāpēc daudzi sagaida, ka spēcīgās konkurences rezultātā ES tā vietā, lai radītu jaunas darba vietas, izraisīs vēl augstāku bezdarbu.

Runājot par garīgām vērtībām, daļa poļu arī satraucās, vai ES strikti katoliskajai Polijai neuzspiedīs liberālāku pozīciju abortu un eitanāzijas jautājumos. Tā kā atbildes uz šo jautājumu atšķīrās, arī garīdznieku nostāja par Polijas dalību ES bija atšķirīga. Pāvests Jānis Pāvils II aicināja savus sekotājus balsot par Polijas pievienošanos ES, bet citi augsti stāvoši priesteri paziņoja, ka balsot par iestāšanos ES esot grēks.

Taču analītiķi uzskata, ka poļi visdrīzāk noticējuši tai brīnumainajai vīzijai, kuru par ES radījuši mediji un valdība. Viņi arī atzīst, ka pirmsreferenduma kampaņas nav devušas iespēju diskutēt par Polijas nākotni ES.

Jau kopš pievienošanās līguma parakstīšanas Atēnās 16.aprīlī Polijas elektorāts ik dienas tika bombardēts ar reklāmām un bukletiem no abām pusēm – gan tiem, kas aicināja balsot “par”, gan ES pretiniekiem.

Valdība savā kampaņā iztērēja aptuveni 3 miljonus eiro, organizējot publiskus pasākumus un ceļojot pa visu Poliju, tiekoties ar zinātkārajiem un kritiskajiem vēlētājiem. Daudzi arī saņēma īpašu brošūru ar paša Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska parakstu, kurā prezidents skaidroja cik skaista varētu būt dzīve ES.

Arī politiskās partijas organizēja virkni aktivitāšu. Visspilgtākā no tām bija pastkarte, kuru publicēja vadošā eiroskeptiskā partija Poļu ģimeņu līga (LPR). Uz pastkartes bija redzams Čārlijs Čaplins ar Polijas premjerministra Lešeka Millera seju, kas teica: es lieku visas savas kārtis uz ES. Ja ar to vēl nepietika, otrā pastkartes pusē lasītājs varēja iepazīties ar vēstuli, kuru it kā savai mammai sūtījis kāds ES dzīvojošs baltkrievs. Vēstulē, kas it kā tika izsūtīta 2005.gadā, dēls savai mātei sūdzas par augstajām cenām ES, kā arī lūdz viņu atsūtīt sūtījumu ar vienu kilogramu dabīga, nekonservēta šķiņķa.

Bez tam viens no lielākajiem laikrakstiem publicēja tādus saukļus kā “Vai tu piekrīti Polijas pārdošanai?” un “Ne viss ir zelts, kas spīd”. Pēdējo papildināja ES simbolika – zelta zvaigznes uz zilā fona.

Otrā frontes pusē lielākais ES atbalstošais laikraksts nebija mazāk radošs un izdeva īpašu pielikumu par tēmu – kas notiktu, ja poļi referendumā pateiktu “nē”? Mēģinot iedomāties šāda scenārija iespējamās sekas, šajā izdevumā, kas bija datēts ar 2006.gadu, bija iekļauti ziņojumi par Polijas un Albānijas progresu ES iestāšanās sarunās. Cits ziņojums vēstīja par to, ka Varšava un Brisele beidzot panākušas vienošanos par tranzīta koridora atvēršanu no Vācijas uz Lietuvu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!