Raksts

Pilsoņi visu zina vislabāk?


Datums:
02. novembris, 2011


Autori

Dace Akule


Foto: Fatty Tuna

Politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos, var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Rodas jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi?

Jaunās valdības veidošanas process daļai Latvijas sabiedrības, iespējams, devis vielu pārdomām par divu klašu pilsoņiem. Pirmās klases pilsoņiem ir tiesības būt pārstāvētiem valdībā, līdz ar to viņi arī drīkst piedalīties protestos un cēli nest Latvijas simbolus.

Savukārt otrās klases pilsoņu pārstāvjiem vienmēr jāsēž uz rezervistu soliņa opozīcijā, viņu iešana ielās nav demokrātiska un Latvijas karoga izmantošana demonstrācijās nav pieņemama. Viņi var cerēt, ka līdzvērtīgi pirmās klases pilsoņiem kļūs tikai tad, kad sāks uzvesties kā pirmās klases pilsoņi, proti, balsos par „pareizajām” partijām.

Taču aptuveni 17% Latvijas iedzīvotāju politiskās līdzdalības iespējas ir vēl krietni ierobežotākas. Tie ir gan Latvijas nepilsoņi, gan tā sauktie trešo valstu piederīgie jeb imigranti,[1] kuri nevar piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Vēl jo vairāk – imigranti netiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā par jautājumiem, kas skar viņus tieši, piemēram, caur konsultatīvajām padomēm ar efektīvu imigrantus pārstāvošu nevalstisko organizāciju līdzdalību. Viņi arī nedrīkst iesaistīties politiskajās organizācijās un nedrīkst rīkot protestus.[2]

Arī politiķu lietotā izslēdzošā retorika, to vidū arī no Saeimas tribīnes un medijos, var radīt iespaidu par Latviju kā valsti, kur tikai pilsoņi visu zina vislabāk. Tāpēc tikai pilsoņiem ir jābūt iespējām tieši ietekmēt lēmumus. Tas liek uzdot jautājumu – kādu lomu mēs „atmetam” tiem mūsu sabiedrības locekļiem, kas nav pilsoņi? Vai imigrantiem nav jābūt līdzvērtīgām iespējām piedalīties pilsoniskajās un politiskajās aktivitātēs, realizējot savu potenciālu un radošumu?

Sākam pamanīt

Lai gan līdz pat 2011.gada 11.oktobrim Latvijā nebija noteiktas imigrantu integrācijas politikas,[3] regulāras aktivitātes šajā jomā notiek kopš 2009.gada, pateicoties Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondam. [4] Tas ir vienīgais sabiedriskais finansējums imigrantu integrācijas veicināšanai Latvijā. Taču fonds pārsvarā atbalstījis pakalpojumu nodrošināšanu imigrantiem, kā arī apmācības tiem darbiniekiem, kas strādā vai strādās ar šo mērķgrupu. Arī Igaunijā un Polijā līdzšinējās fonda atbalstītās aktivitātes liek aizdomāties, ka mūsu sabiedrības imigrantam ir gatavas rezervēt tikai pakalpojuma saņēmēja lomu, un daļu līdzekļu tiek veltīta, lai ‘tiktu galā’ ar šiem jaunpienācējiem.[5]

To daļēji var izskaidrot Maslova piramīdas principi – vispirms ir jānodrošina pamata vajadzību apmierināšana (drošība), bet pilsoniskā un politiskā līdzdalība (pašizpausme) var sekot pēc tam. Tādējādi, nākošajās Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda ikgada programmās Latvijā lielāks uzsvars tiks likts arī uz atbalstu imigrantu līdzdalības veicināšanai. Arī Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam ļauj cerēt uz būtiskiem uzlabojumiem šajā jomā. Piemēram, plānots atjaunot Nacionālās integrācijas centru imigrantu līdzdalības atbalstam, kā arī 2012.gadā izveidot konsultatīvo padomi par imigrantu integrāciju. Svarīgi, lai šajā padomē pēc caurspīdīgiem atlases kritērijiem iekļauj gan nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar imigrantiem, gan arī imigrantus pārstāvošās organizācijas. Diskusijās par imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu un valdības rīcībpolitiku tas ļaus ņemt vērā arī pašu imigrantu viedokļus.

Tā kā jaunā valdība ir nolēmusi atbildību par integrācijas politiku nodot Izglītības ministrijai, šobrīd nav pilnīgas pārliecības, ka pamatnostādnēs iekļautie pasākumi tiks īstenoti, un, vai to īstenošana neaizkavēsies. Tā ir jau piektā reize pēdējo trīs gadu laikā, kad atbildība par integrācijas politiku ir mainījusies.[6] Tas apgrūtina sistemātisku darbu šajā jomā, un likumsakarīgi, ka Latvijas likumdošana un rīcībpolitika (arī par imigrantu politiskās līdzdalības iespējām) saņem kritisku vērtējumu Imigrantu integrācijas politikas indeksā.[7]

Pašvaldību vēlēšanu tiesības

Tas, ka politiskā līdzdalība tiek rezervēta tikai pilsoņiem, visspilgtāk redzams partiju nostājā par pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem un iedzīvotājiem ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujām. Izņemot Saskaņas centru, to neatbalsta arī vairums 11.Saeimā ievēlēto politisko partiju. Arī sabiedrības nostāja ir visai noraidoša – pēc 2009.gada pētījuma datiem 43% aptaujāto bija negatīva attieksme pret pašvaldību vēlēšanu tiesību piešķiršanu nepilsoņiem, kamēr 27% to atbalstīja, bet 24% respondentu bija neitrāla attieksme.[8]

Visplašāk izmantotais arguments pret tiesībām nepilsoņiem vēlēt pašvaldību ir – visas līdzdalības iespējas var iegūt naturalizācijas ceļā. Pastāv arī uzskats, ka plašāku tiesību piešķiršana mazinās motivāciju naturalizēties. Jāatzīst, ka tikai 45% pilsonības pretendentu tiesības piedalīties parlamenta vēlēšanās nosaukuši kā ļoti svarīgu naturalizācijas iemeslu.[9]

Par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā var kļūt ārvalstnieks, kurš Latvijā dzīvojis vismaz 10 gadus.[10] Taču nopietnākais šķērslis naturalizācijai ir dubultpilsonības aizliegums.[11] Tas nozīmē – lai pretendents varētu kļūt par Latvijas pilsoni un iegūt visas politiskās līdzdalības iespējas, viņam ir jāatsakās no savas pilsonības.[12] Turklāt, šobrīd diskutētais priekšlikums pieļaut dubultpilsonību Eiropas Savienības, NATO un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalstu pilsoņiem nepalīdzēs visiem trešo valstu piederīgajiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā.

Pētījumi liecina, ka ne visi trešo valstu piederīgie tiecas piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Daļa neuzskata, ka pārzina vietējo situāciju, lai kompetenti balsotu. Tikmēr citi uzskata, ka visiem nodokļu maksātājiem ir jābūt iespējām izvēlēties savus pārstāvjus darbam pašvaldībā.[13] Tam piekrīt arī Ašruns Fernando – students no Šrilankas, kas Latvijā dzīvo jau 7 gadus. „Cilvēkiem, kas te dzīvo pastāvīgi un maksā nodokļus, vajadzētu dot tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās. (…) Latviešiem jādod pirmā vieta [ietekmēt lēmumus], jo tā ir viņu zeme. Tomēr, ja cilvēks te dzīvo 10 un 15 gadu, un viņam te ir viss, tad viņam arī ir jādod iespējas līdzdarboties. [Imigrantiem un vietējiem iedzīvotājiem] jābūt kopā, jo tad tiešām tā ir integrācija, kopiena.”[14]

Būtisks šķērslis, lai uzlabotu imigrantu līdzdalības iespējas Latvijā, ir pārsvarā negatīvā sabiedrības attieksmes pret imigrantiem, kas līdz šim ‘sasējusi arī politiķu rokas’ šajā jomā. Taču pamatu optimismam dod valdības rīcība, pieņēmot integrācijas politikas vadlīnijas, kā arī sāktais darbs pie migrācijas politikas pamatnostādnēm[15]. Mums ir jādomā, kādus cilvēkus mēs vēlamies uzņemt savā sabiedrībā, un vai mēs katram šīs sabiedrības loceklim nodrošinām aktīvas līdzdalības iespējas.

__________________________

[1] Pēc Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2011.gada 1.janvārī Latvijā dzīvoja 319 267 nepilsoņi, 37 964 personas ar pastāvīgo uzturēšanās atļauju, 7519 ar termiņuzturēšanās atļaujām.

[2] Latvijas situācijas analīze pieejama politikas apkopojumā “Ierobežojumi kvalitatīvai imigrantu politiskai līdzdalībai Latvijā” http://www.providus.lv/public/27537.html un pētījumā “ Political participation of third country nationals on national and local level: Latvian country report” http://www.providus.lv/public/27535.html

[3] Par imigrantu integrācijas politikas dokumentu uzskatāmas “Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam”, kas tika apstiprinātas valdībā 2011.gada 11.oktobrī.

[4] Trīs gados kopš sākušās fonda aktivitātes Latvijā ieviesti 48 projekti (2007.gada, 2008.gada un 2009.gada ikgada programmas). Fonda aktivitātes 75% apmērā finansē no ES finansējuma, 25% – no Latvijas budžeta līdzfinansējuma.

[5] Latvijas, Igaunijas un Polijas situācijas analīze pieejama salīdzinošajā pētījumā „Political Participation of Third Country Nationals in Estonia, Latvia and Poland”, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS, http://www.providus.lv/public/27517.html

[6] Pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta slēgšanas, 2009.gada janvārī par imigrantu integrācijas politiku bija atbildīga Bērnu un ģimenes lietu ministrija. Pēc tās slēgšanas, ar 2009.gada maiju šo funkciju pārņēma Tieslietu ministrija. Ar 2011.gada 1.aprīli par imigrantu integrāciju atbildēja Kultūras ministrija.

[7] 31 Eiropas un Ziemeļamerikas valstu vidū Latvija politiskās līdzdalības rādītājā ierindota 27.vietā. Kopumā Latvijas likumdošana un rīcībpolitika imigrantu integrācijas jomā novērtēta kā vājākā 31 valstu vidū. www.mipex.eu

[8] Makarovs, V., Dimitrovs, A., (2009) „Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi”.

[9] Par svarīgākiem iemesliem aptaujātie atzinuši vēlmi iegūt ES pilsonību, kā arī ciešās saites ar Latviju (dzīve Latvijā). Avots: „Nepilsoņu viedoklis par Latvijas pilsonības iegūšanu”, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, 2011.gads.

[10] Personai jābūt dzīvojušai Latvijā vismaz 5 gadus ar pastāvīgas uzturēšanās atļauju, ko persona var pieprasīt (nokārtojot latviešu valodas pārbaudes) pēc 5 gadu dzīvošanas valstī ar termiņuzturēšanās atļauju.

[11] Zepa, B., Šūpule, I. (red.) (2009) „Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

[12] Pilsonības likums prasa pretendentam iesniegt paziņojumu par atteikšanos no savas iepriekšējās pilsonības (pavalstniecības) vai pilsonības (pavalstniecības) zaudēšanu apliecinošu dokumentu.

[13] Zepa, B., Šūpule, I. (red.) (2009) „Imigranti Latvijā: Iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, Rīga: Baltijas Sociālo Zinātņu institūts

[14] Video blogs ar Ašrunu Fernando latviešu valodā pieejams šeit http://youtu.be/CU-50u4gOJ0

[15] Migrācijas politikas pamatnostādnes jāsagatavo 2012.gadā. http://www.emn.lv/lv/konference/


Neatzīstam, neintegrējam

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!