Kad ir zināmi 15. Saeimas vēlēšanu kandidātu saraksti, uzmanība parasti pievēršas tam, kuri politiķi atgriežas, kuri aiziet un kuri jauni vārdi parādās uz politiskās skatuves. Taču tikpat svarīgs ir pretējais jautājums: kas šajās vēlēšanās nekandidē?

Kandidātu saraksti ir viena no retajām vietām, kur politisko organizāciju iekšējais stāvoklis kļūst publiski redzams. Tajos var ieraudzīt, vai partijai ir savs personāliju kodols, vai tai aug jauna paaudze, vai tai ir dzīvas reģionālās struktūras un pietiekami plašs atbalstītāju loks, vai arī pretendēt uz varu mēģina šaurs cilvēku pulciņš. Šajā nozīmē kandidātu saraksti ir partiju organizatoriskās veselības pārbaude.

Taču tie ir arī pārstāvniecības pārbaude. Lai nokļūtu Saeimā, nav cita ceļa kā kandidēšana politiskās partijas vai partiju apvienības sarakstā. Tāpēc tas, kā partijas veido savus sarakstus, kurus cilvēkus tās uzrunā un kurus atstāj ārpusē, lielā mērā nosaka arī to, cik plašu sabiedrības pieredzi vēlāk var pārstāvēt parlaments. Kandidātu atlase nav tikai partiju iekšējā lieta – tā ir pirmais filtrs starp sabiedrību un Saeimu.

Domnīcas PROVIDUS nesenie apskati par vēlētāju līdzdalību un Saeimas pārstāvniecību rāda vienu un to pašu plaisu no divām pusēm: tie, kuri politikā ir mazāk redzami, arī paši retāk tic, ka politika ir par viņiem. Ja cilvēks sarakstos un parlamentā neredz sev līdzīgus cilvēkus – pēc vecuma, izglītības, profesijas, ienākumiem vai dzīves pieredzes – viņam ir mazāk iemeslu uzticēties, ka politiskie lēmumi ņems vērā arī viņa situāciju [1]. Tā veidojas apburtais loks: nepārstāvētība mazina uzticēšanos un līdzdalību, bet zemāka līdzdalība ļauj partijām ērti palikt pie ierastajiem kandidātu lokiem.

OECD Trust Survey 2026 dati šo ainu pastiprina: Latvijā tikai 14% iedzīvotāju uzskata, ka tādiem cilvēkiem kā viņi ir iespēja ietekmēt valdības rīcību; valdībai uzticas 27%, politiskajām partijām – vien 12% [2]. Šādā situācijā kandidātu sarakstiem vajadzētu rādīt partiju spēju atvērties plašākai sabiedrībai. Taču 2026. gada saraksti to nerāda. Partiju attīstībā nav redzams būtisks progress: kandidātu loks ir šaurāks, vecāks, sociāli selektīvāks un joprojām vīriešu dominēts.

Iepriekšējo vēlēšanu datu analīze ļāva diezgan skaidri identificēt grupas, kuras Latvijas politikā ir nepietiekami pārstāvētas: jaunieši, cilvēki ar zemākiem ienākumiem un zemāku izglītības līmeni, sievietes, kā arī pieredzējuši aroda un praktisko profesiju pārstāvji, nevis tikai augstākā līmeņa vadības, administratīvā darba vai politiski institucionālo amatu cilvēki. 15. Saeimas kandidātu sarakstus šādā dziļumā vēl nav bijis iespējams izvērtēt, taču pirmie dati jau ļauj uzdot galveno jautājumu: vai partijas šajās vēlēšanās nāk ar plašāku un sabiedrību labāk pārstāvošu kandidātu loku? Tādēļ turpinājumā īss apskats par to, ko no vēlēšanu sarakstiem var nolasīt, skatoties nevis tikai uz tiem, kuri kandidē, bet arī uz tiem, kuru tajos nav.

Kas nekandidē? Stiprākas partijas

2026. gada vēlēšanās startē 14 vēlēšanu saraksti – par pieciem mazāk nekā pirms četriem gadiem. Starp kandidātiem ir viena pilnīgi no jauna izveidota partija – “Austošā Saule Latvijai”, bet otra nomināli jaunā partija – “Mēs mainām noteikumus” ir uzbūvēta uz “Republikas” pamatiem, mantojot arī vairākus tās biedrus savā sarakstā. “Gobzema saraksts” ir atspīdums no 2022.gada “Katrai un Katram” un 2018.gada “Kam pieder valsts?”, starp kandidātiem ir tikai neliela sauja cilvēku, kas turpina sekot līderim, pārējais sastāvs ir nomainījies. Būtiskāka pārgrupēšanās notikusi tā sauktajās krievvalodīgo interešu pārstāvju partijās vai protesta tipa partijās. No cīņas par varu ir izstājusies ilggadējā partija Latvijas Krievu savienība (LKS), lielākā daļa no tās kandidātiem vairs nekandidē, bet grupa ļaužu (vismaz 14 no 2022.gada kandidātiem) nobāzējusies apvienībā “Suverēnajā varā/ Apvienība Jaunlatvieši” (SV/AJ), turklāt pietiekami augstās vietās, īpaši Rīgā un Zemgalē.

“Saskaņas” kandidāti izklīduši uz vairākām pusēm, no tiem redzamākie – R.Ločmele, A.Klementjevs un S.Dolgopolovs pārgājuši uz “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ” (LPV), daļa SV/AJ sarakstā. “Saskaņas centrs” ir atgriezies vēlēšanās ar veco nosaukumu un savu līderi J.Urbanoviču, tā sastāvs ir gandrīz pilnīgi nomainījies. Šogad SC sarakstā ir 105 kandidāti, no kuriem vien 25 ir tādi, kas kandidēja arī 2022. gadā, no šiem vien 13 kandidāti 2022.gadā bija tieši Saskaņas sarakstā. Saskaņas Centra sastāvs ir ļoti jaukts: tajā ir gan bijušās Saskaņas, gan LKS kandidāti, gan liels jaunpienācēju īpatsvars, ka grūti saprast, par ko ir šis saraksts. Redzams beigu sākums ir partijai “Stabilitātei!”, pēdējā gadā tā piedzīvojusi līderības krīzi, Rosļikovs atkāpies no valdes priekšsēdētāja amata, lai gan turpina kandidēt sarakstā. Izjukusi frakcija Saeimā, bet 2026.gada vēlēšanās pieteikusi vismazāko kandidātu sarakstu. Pēdējos partiju reitingos vien 1,8% respondentu atbalsts [3]. Šajā politiskajā nišā vēlēšanu saraksti ir ne tik daudz stabilas politiskās institūcijas, bet vairāk platformas: cilvēki tajās ienāk, aiziet, bet stabila politiska organizācija aiz tām ne vienmēr nostiprinās.

Ja kādā segmentā redzama kandidātu koncentrēšanās ap vienu sarakstu, tad tā ir SV/AJ. Taču arī šeit drīzāk jārunā nevis par nobriedušu partiju konsolidāciju, bet par protesta un krievvalodīgo politiskās nišas kandidātu pārgrupēšanos ap jaunu platformu, kandidātu sastāvs ievērojami nomainījies. Uz to pārnākuši iepriekšējo vēlēšanu kandidāti no Latvijas Krievu savienības (14 kandidāti); “Katram un Katrai” (11 kandidāti); “Saskaņa” (6 kandidāti); pa diviem kandidātiem no tādām partijām kā Kristīgi Progresīvā partija, Latvija pirmajā vietā; “Stabilitātei!”; “Tautas kalpi Latvijai”, kā arī vēl pa kandidātam no dažiem citiem politiskajiem spēkiem.

Citā flangā būtisku izmaiņu nav, “Progresīvajos” kandidē arī “Par!” biedri, taču nav veidota atsevišķa apvienība. “Austošā Saule Latvijai” var konkurēt par daļu no nacionāli konservatīvā/protesta vēlētāja, taču kandidātu dati rāda nevis NA, bet galvenokārt atsevišķu bijušo Konservatīvo kandidātu klātbūtni. Pārējās partiju apvienības turpina ierasto gaitu. Lai arī Jaunajai Vienotībai, ZZS un NA ir vislielākais īpatsvars ar kandidātiem, kas kandidējuši iepriekšējās vēlēšanās, arī šeit vēl nevar runāt par nozīmīgām partiju attīstības iezīmēm. Proti, viens spēcīgs konsolidācijas signāls būtu tas, ja partijas beigtu “spēlēt apvienībās” un kandidētu kā partijas ar skaidru politisko atbildību, bet tas pagaidām tā arī nav noticis (raksta beigās grafiks par kandidātu sastāvu).

Partiju mājas lapu nabadzīgā informācija, kopumā komunikācijas trūkums par to, kā vispār partijas nonākušas līdz iesniegtajam kandidātu sarakstam un partijas programmai, sarakstu sastāvs liecina, ka šajās vēlēšanās nekandidē par četriem gadiem attīstītākas partijas nekā tās bija 2022.gadā, nozīmīga konsolidācija, iekšējā demokrātija, atklāta komunikācija ar sabiedrību biedru piesaistē un citi centieni uzticēšanās audzēšanai nav īpaši redzami.

Pašu partiju biedri un atbalstītāji

Otrā atbilde ir pašu partiju pietiekams biedru un atbalstītāju loks. Tikai 7 no 14 sarakstiem ir spējuši iesniegt pilnu kandidātu sarakstu ar 125 kandidātiem, pirms četriem gadiem to spēja 10 no 19 sarakstiem. Pilns saraksts pats par sevi vēl negarantē kvalitatīvu vai sabiedrību pārstāvošu piedāvājumu. Taču nespēja nokomplektēt pilnu sarakstu ir signāls par organizatorisko kapacitāti: cik plašs ir biedru un atbalstītāju loks, cik dzīvas ir reģionālās struktūras, cik savlaicīgi partija strādā ar cilvēkiem un cik ticami tā spēj piedāvāt sevi kā kanālu ieiešanai politikā.

Te jāatgādina, ka Latvijā politiskajās partijās darbojas aptuveni 26 000 biedru, kas ir tikai 1,4% no iedzīvotājiem – zemākais īpatsvars Baltijā, partiju sociālā bāze ir ļoti šaura [1]. Skarbi sakot, tik šaura, ka puse no vēlēšanu sarakstiem nevar pieteikt 125 kandidātus vēlēšanās. Vēl arī jāatceras, ka starp partiju kandidātiem ir arī tādi, kas nemaz nav partiju biedri, pievienojušies sarakstam bez tiešas saiknes ar partiju. Publiski partiju biedru saraksti nav pieejami, grūti aplēst cik tādu kandidātu ir, visticamāk maza daļa, bet ir. Pašreizējais premjerministrs ir spilgts piemērs tam, jo nav Apvienotā saraksta biedrs. Tas līdz šim nav īpaši analizēts, kādēļ daļa no politiķiem izvēlas palikt ārpus partijas biedru loka un kādu ietekmi tas atstāj uz politisko atbildīgumu, bet ir uzmanības vērts jautājums.

Kopumā no visiem 2022. gada kandidātiem 1354 cilvēki 2026. gadā nekandidē nevienā sarakstā. Savukārt 475 kandidē atkārtoti [3]. No tiem 270 kandidē tajā pašā politiskajā sarakstā, bet 126 gadījumos – nomainījuši citu sarakstu. Pārējie kandidāti startē no sarakstiem, kur politiskā līnija ir saglabājusies, bet nedaudz mainījies saraksta nosaukums, partija vēlēšanas kandidē kopā ar citu partiju [4] (raksta beigās tabula).

Sievietes

Pārejot no organizatoriskā līmeņa uz sabiedrības pārstāvniecību, redzam pirmo lielo tukšo vietu: nekandidē pietiekami daudz sieviešu. No 1434 kandidātiem 488 ir sievietes – tātad 34%. Tas nav līdzsvarots piedāvājums sabiedrībā, kurā sievietes veido vairāk nekā pusi pieaugušo iedzīvotāju. Turklāt sieviešu īpatsvars sarakstos, salīdzinot ar 2022. gada vēlēšanām, ir sarucis par apmēram diviem procentpunktiem. Ja sievietes veido vairāk nekā pusi sabiedrības, bet kandidātu sarakstos ir tikai trešdaļa, tas nozīmē, ka partijas kandidātus meklē šaurākā lokā nekā varētu. Problēma nav matemātiskā paritātē, bet tajā, ka politika zaudē daļu kompetences, pieredzes un sabiedrības skatpunktu jau kandidātu atlases posmā.

Dažos sarakstos redzama apzināta izvēle veidot līdzsvarotāku piedāvājumu – piemēram, “Progresīvajiem” un “Stabilitātei!” (tiesa otrajiem ne tik līdzsvaroti, apgabalu griezumā). Taču vairākumā sarakstu dzimumu līdzsvars joprojām izskatās nevis pēc atlases principa, bet pēc nejaušības. Nav arī tā, ka būtu kāds īpašs naids pret sievietēm, jo pietiekami daudz sieviešu kopumā ir pārstāvētas sarakstu pirmajā desmitniekā, nav nostumtas saraksta lejasgalā. Drīzāk redzams, ka partiju kandidātu meklēšanas un atlases mehānismi joprojām nepietiekami sistemātiski uzrunā sievietes un neveido apstākļus, kuros sievietēm kandidēšana kļūst tikpat pašsaprotams politiskās līdzdalības ceļš kā vīriešiem.

Ja darbu turpinās esošā koalīcija, tad politika pārsvarā būs vīriešu lieta – AS vien 31% kandidāšu ir sievietes (piemēram Kurzemē tikai 3 no 16 kandidātiem), ZZS – 32%, NA – 24%, bet JV statistiku nedaudz uzlabo – 40% kandidātu ir sievietes.

Jaunieši

Otra vāji redzamā grupa ir jaunāki cilvēki. No 1434 kandidātiem tikai 99 jeb 6,9% ir jaunāki par 30 gadiem. Lielākā daļa kandidātu – 59,3% – ir 45 gadus veci vai vecāki. Kandidātu vidējais vecums ir 48,5 gadi, mediāna – 48 gadi [6].

Šī ir tendence. 2014. gadā 21-30 gadus vecie veidoja aptuveni 16,2% kandidātu, 2022. gadā – 9,8%, bet 2026. gadā jaunākās paaudzes īpatsvars ir vēl mazāks – 6.9%. Tātad runa nav par vienu vēlēšanu ciklu, bet gan nu jau ilgstošu jauno kandidātu sarukumu.

Turklāt grupa “zem 30” nav nule vidussskolu absolvējuši cilvēki. Kandidēt var no 21 gada vecuma. Tātad, tie ir ne vien studenti, bet nu jau arī jaunie profesionāļi, jaunie vecāki, cilvēki, kuri sāk patstāvīgu dzīvi, meklē pieejamu mājokli, saskaras ar izglītības kvalitātes, nodarbinātības, mobilitātes, klimata un demogrāfijas jautājumiem. Protams, pieredzējuši politiķi var lemt arī par šo jautājumu loku. Tomēr bez pašas jaunākās paaudzes klātbūtnes daļa pieredzes paliek neaptverta, neredzama un nerisināta.

Te atkal vērts atgriezties pie partiju “veselības stāvokļa” un retoriski vaicāt, kur ir partiju jauniešu organizācijas? Ja sarakstā nav jaunāku kandidātu, tas nozīmē ne tikai vienas vecuma grupas nepārstāvniecību, bet arī par vājiem jauniešu iesaistes kanāliem, nepietiekamu politisko pēctecību un partiju nākotnes kadru problēmu. Ja jaunieši partijās neienāk kā biedri, aktīvisti, palīgi, pašvaldību kandidāti un vēlāk Saeimas kandidāti, tad partijas pašas noveco kopā ar savu personālu.

Cilvēki no mazaizsargātajām sociālajām grupām

Izglītības līmenī 2026. gada kandidātu saraksti turpina un pat pastiprina 2022. gada tendenci: kandidātu loks kļūst arvien formāli izglītotāks. 2022. gada vēlēšanās 74,6% kandidātu bija augstākā izglītība, bet 2026. gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 1129 kandidātiem jeb 78,7%. Vidējās izglītības īpatsvars samazinājies, bet pamata izglītības īpatsvars saglabājas ap 2%.

Tas ir īpaši problemātiski laikā, kad Latvija joprojām ir starp ES valstīm ar augstu ienākumu nevienlīdzību: Eurostat 2024. gada dati rāda, ka Latvijas Džini koeficients ir 34,2 kamēr ES vidējais rādītājs ir 29,4; arī CSP jaunākajā nabadzības un nevienlīdzības publikācijā norāda, ka ienākumu nevienlīdzība Latvijā turpina pieaugt – bagātāko mājsaimniecību ienākumi 2024. gadā bija 6,7 reizes lielāki nekā trūcīgāko mājsaimniecību ienākumi [7].

No vienas puses varētu teikt, ka politika ir profesija. Taču no otras puses – risks ir nonākt pie šauras atlases politiķu grupas, kuru vieno līdzīga augsta līmeņa izglītība, profesionālā pieredze, lielai daļai vadošos amatos, taču mazāk pazīstamas kļūst citu sabiedrības slāņu vajadzības. Redzams, ka mazaizsargāto sabiedrības daļu vairāk izdodas aizsniegt protesta segmenta politiskajām partijām, kuru sarakstos ir arī vairāk kandidātu ar vidēju izglītību. Te būtu vērts šo aspektu analizēt krietni vien dziļāk, tai skaitā no ideoloģiskās puses, bet tam lai paliek citi raksti.

Ko no tā secināt?

Nav cita ceļa uz Saeimu kā kandidēšana partijas vai partiju apvienības sarakstā. Vēlētāji Latvijā var būtiski ietekmēt kandidātu secību ar plusiem un svītrojumiem, un to arī dara. Taču viņi var izvēlēties tikai no tā piedāvājuma, ko partijas ir sagatavojušas. Tāpēc jautājums par to, kas nekandidē, patiesībā ir jautājums par partiju iekšējo demokrātiju un spēju piesaistīt cilvēkus. Vēlētāji redz gala rezultātu – kandidātu sarakstu -, bet daudz retāk redz, kā tas tapis. Latvijas partijās kandidātu atlase joprojām lielā mērā ir melnā kaste: nav skaidrs, cik lielā mērā sarakstus nosaka atklāta konkurence, reģionālās nodaļas, partijas biedri vai dažu līderu lēmumi.

2026. gada kandidātu dati neliecina par būtisku progresu. Kandidātu ir mazāk, sarakstu ir mazāk, tikai puse no tiem ir pilni, kandidāti ir vecāki un formāli izglītotāki, bet sievietes, jaunāka paaudze un cilvēki ar daudzveidīgāku sociālo un profesionālo pieredzi joprojām ir nepietiekami pārstāvēti. Tas nozīmē, ka partiju atlases mehānismi joprojām dod priekšroku cilvēkiem ar lielāku politisko, profesionālo un sociālo kapitālu.

Vienlaikus dati rāda divus atšķirīgus partiju attīstības modeļus. Stabilākajās partijās saglabājas profesionāls un pieredzējis kodols, taču tas bieži kļūst sociāli arvien viendabīgāks. Savukārt politiski nestabilākajos segmentos redzama augsta kandidātu aprite un pārgrupēšanās starp sarakstiem, kas liek uzdot jautājumu, vai šie politiskie spēki veido ilgtermiņa partijas vai drīzāk īslaicīgas vēlēšanu platformas.

Ja gribam pārstāvošāku Saeimu, risinājums nesākas vēlēšanu dienā. Tas sākas partijās – plašākā biedru lokā, spēcīgākās reģionālajās organizācijās, aktīvās jauniešu struktūrās, caurskatāmākā kandidātu atlasē un apzinātā darbā, uzrunājot cilvēkus ārpus ierastajiem politiskajiem tīkliem. Tāpēc jautājums “kas nekandidē?” patiesībā ir jautājums par Latvijas demokrātijas kvalitāti. Valsts finansējums partijām Latvijā tiek maksāts kopš 2012. gada, tieši tāpēc sabiedrībai ir pamats prasīt, lai partijas kļūtu organizatoriski spēcīgākas un sabiedrībai atvērtākas.

GATAVOJIES VĒLĒŠANĀM!

Ja vēlies labāk sagatavoties vēlēšanām, iesakām iepazīties ne vien ar Providus materiāliem, bet izmantot arī šādas iespējas:

• Ja vēlies iepazīties ar 2026.gada vēlēšanu kandidātu sarakstiem, programmām: https://www.cvk.lv/lv/15-saeimas-velesanas
• Ja vēlies uzzināt, kas ziedo politiskajām partijām, te KNAB datu bāze: https://info.knab.gov.lv/lv/db/ziedojumi/?page=5
• Ja vēlies iepazīties ar partiju gada pārskatiem: https://info.knab.gov.lv/lv/db/deklaracijas/
• Ja vēlies uzzināt, cik lielu valsts finansējumu saņem katra partija, kas iepriekšējās vēlēšanās saņēma vismaz 2% vēlētāju atbalstu: https://infogram.com/valsts-budzeta-finansejums2026-1hnq41opz8lwp23

MEDIJU ANALĪZE: pirms vēlēšanām vēlētājiem noderīgus materiālus gatavo arī profesionāli žurnālisti, aicinām iepazīties ar viņu sagatavotajiem materiāliem, kuros izvērtēts esošo deputātu veikums, parlamentārā darbība, solījumu izpilde:

• https://rebaltica.lv/

(Saraksts tiks papildināts, kolīdz citos medijos parādīsies ar vēlēšanu tematiku saistītās rubrikas).

AKTĪVISTU RESURSI:

• https://deputati.lv/

Avoti

[1] Stafecka, L. (2026). Kam ir un kam nav vieta Latvijas Saeimā? Friedrich-Ebert-Stiftung, Unequal Democracies (https://providus.lv/petijumi/petijums-kuram-ir-nav-vieta-latvijas-saeima-nevienlidzigas-demokratijas/); Stafecka, L. (2026). “Kas Latvijā (ne)balso?: Nevienlīdzīgās demokrātijas” Friedrich-Ebert-Stiftung, Unequal Democracies (https://providus.lv/petijumi/petijums-kas-latvija-nebalso-nevienlidzigas-demokratijas/). Abi apskati analizē politisko nevienlīdzību Latvijā no divām perspektīvām – parlamentārās pārstāvniecības un vēlētāju līdzdalības.

[2] OECD. (2026). OECD Survey on Drivers of Trust in Public Institutions 2026 Results: Latvia. OECD Publishing, 29 June 2026. https://www.oecd.org/en/publications/oecd-survey-on-drivers-of-trust-in-public-institutions-2026-results_c88c8869-en/latvia_e751f958-en.html

[3] LSM.lv / LTV Panorāma. (2026). “Partiju reitingi: Aug «Apvienotā saraksta» un «Suverēnās varas»/«Jaunlatviešu» popularitāte.” 02.07.2026. SKDS aptauja veikta 6.-16. jūnijā 2026. gadā. https://www.youtube.com/watch?v=dNh9F8vNrBo

[4] LSM.lv (2026). “Saeimas kandidātu profils kļuvis vecāks un izglītotāks”. 06.07.2026. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/06.07.2026-saeimas-kandidatu-profils-kluvis-vecaks-un-izglitotaks.a653944/

[5] Autores aplēses.

[6] Autores aplēses pēc CVK datiem.

[7] Eurostat. (2025). Living conditions in Europe – income distribution and income inequality. Statistics Explained. https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Living_conditions_in_Europe_-_income_distribution_and_income_inequality Un Centrālā statistikas pārvalde. (2025). Mājsaimniecību ienākumi turpina augt, bet palielinās arī ienākumu nevienlīdzība. Preses relīze, 29.12.2025. https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba/preses-23

Avots: autores apkopota informācija

2022.gada un 2026.gada kandidātu pārvietošanās starp saraksiem

Avots: autores apkopota informācija