[i]Par Vides konsultatīvās padomes viedokli par sagatavotā Nacionālā attīstības[/i][i]plāna sadaļas “Esošās situācijas analīze” projekta apspriešanu[/i]

Nacionālā attīstības plāna Vadības grupas vadītājam
Mārim Kučinskim

Nacionālā attīstības plāna koordinatoram
Mārim Sprindžukam

Rīgā, 2005. gada 4. maijā

Par Vides konsultatīvās padomes viedokli par sagatavotā Nacionālā attīstības
plāna sadaļas “Esošās situācijas analīze” projekta apspriešanu

Ņemot vērā sagatavotā Nacionālā attīstības plāna kvalitāti un vispārīgo viedokli, kas izskanēja vairākās darba grupās, ir nepieciešams kardināli mainīt pieeju NAP sagatavošanā, tai skaitā darba grupu iesaistīšanā. Pašlaik apspriešanai sagatavoto materiālu nav iespējams komentēt un nav lietderīgi to steigā mēģināt pārtaisīt, lai varētu iekļauties iepriekš noteiktajos termiņos. Materiāls sagatavots neprofesionāli un ar nepietiekošu atbildību. Nav tik daudz laika, lai par katru divdomīgu citātu vai secinājumu nevietā tagad rakstītu argumentus, faktus un skaidrojumus, kā tad īsti jābūt.

Uzskatām, ka noteicošais nevar būt agrāk nospraustais NAP sadaļu nodošanas termiņš, upurējot paša plāna kvalitāti un padarot darba grupu līdzdalību materiālu apspriešanā par vienkāršu formalitāti. Materiāls ir jāpārstrādā ne tikai saturiski, bet arī struktūrā, jo attīstību jāskatās reģionālā griezumā (Vidzeme, Kurzeme, Latgale, Zemgale, Rīgas reģions) un teritoriālā griezumā starptautiski (Rīga un citas Eiropas pilsētas, Piekraste un Baltijas jūras reģions, Pierobeža un Eiroreģioni). Šobrīd materiāls atgādina nozaru pārskatu, kurā katra ministrija izvirza savas prioritātes. Šādu pieeju saglabājot, horizontālo prioritāšu integrācija nav iespējama un finansējumu turpinās saņemt jau attīstītie reģioni, kā rezultātā starp reģioniem turpinās pieaugt attīstības atšķirības.

Pirmajā un vienīgajā Teritorijas ilgtspējīgas attīstības darba grupas sanāksmē tika secināts, ka minētā NAP sadaļa ir būtiski jāpārstrādā. Nav skaidrs vai materiālu, kas faktiski būs mainīts, vēl apspriedīs darba grupā. Tātad darba grupas loma ir formāla. Šajā situācijā Vides konsultatīvā padome uzskata, ka kvalitatīva līdzdalība nav iespējama.

Līdz ar to ierosinām:

1. Sagatavot jaunu NAP sadaļas “Esošās situācijas analīze” versiju, iesaistot šajā procesā arī darba grupas un, pie nepieciešamības, organizēt sanāksmes;

2. Izsūtīt darba grupu pārstāvjiem jauno NAP sadaļas “Esošās situācijas analīze” versiju un dot laiku, 3-4 nedēļas, detalizētai tā izvērtēšanai, kas sevī ietvertu savstarpējas konsultācijas ar citām profesionālām organizācijām un institūcijām, kuras nepiedalās darba grupās;

3. Apkopot komentārus un, ja nepieciešams, sazināties ar konkrētā komentāra iesniedzējiem, lai izlemtu par tā iekļaušanu vai neiekļaušanu NAP.

4. Sasaukt visas darba grupas uz NAP sadaļas “Esošās situācijas analīze” gala versijas prezentāciju, uzklausīt pēdējos komentārus un precizējumus.

5. Izsūtīt darba grupu dalībniekiem izstrādāto NAP sadaļu “Esošās situācijas analīze” kopā ar protokolu, kurā atspoguļoti prezentācijā izteiktie komentāri un norādīts, kuri komentāri iekļauti un kuri nav iekļauti izstrādātajā NAP sadaļā.

Pirmā punkta izpilde var prasīt nozīmīgu laika posmu. Lai to paātrinātu ir nepieciešama darba grupu līdzdalība. Tieši darba grupās var tikt pieņemts koleģiāls lēmums par to, ka materiāls ir sagatavots tādā kvalitātē, ka to var komentēt plašāka auditorija. No šī brīža sāktos materiāla apspriešana, komentēšana un komentāru iestrādāšana NAP, kas prasītu kopumā 6-7 nedēļas. Tādā pašā kārtībā būtu gatavojamas arī pārējās NAP sadaļas.

Daži argumenti un paskaidrojumi par konstatētajām neatbilstībām tikai vienā no nodaļām, “Dabas resursi un vides kvalitāte”, kādēļ NAP „Esošās situācijas analīzi” būtu nepieciešams pārstrādāt:

– Nodaļā bieži tiek operēts ar novecojušiem datiem, kaut arī ir pieejami jaunāki pētījumi;

– Apakšnodaļā “Zemes lietošana un zemes dzīļu resursi” nekas nav minēts par Latvijas augsnēm un tās kvalitāti, proti, nav pieminēts uz kādām augsnēm un ar kādu ražību iespējams attīstīt zemkopību, no kā izriet izvēles iespēja starp ķīmiskā mēslojuma iestrādāšanas nepieciešamību vai biodinamiskās lauksaimniecības īpatsvara paplašināšanu;

– Par mežiem rakstīts kā no atlanta. Situācija praksē atšķiras no rakstītā, jo salīdzinoši strauji krītas saimnieciski vērtīgo mežu platības, apmežoto platību pieaugums ir tikai uz jaunajiem un mazvērtīgajiem mežiem. Plānot intensīvāku mežsaimniecības izstrādi nav saimnieciski lietderīgi vērtējot valsts attīstību no ilgtspējības principa. Materiālā minētie apgalvojumi šķiet ņemti no 90-to gadu populārajām frāzēm, nevis izzinot reālo situāciju pieaicinot atbilstošus speciālistus.

– Pie minerālresursiem izcelts viens vienīgs dolomīts. Nav pieminēti smilts un smilts-grants resursu ieguves iespējas un pielietojums, kūdras ieguve, pazemes ūdens resursu un citu resursu izmantošanas iespējas, kā arī tādi vēl nepilnīgi izmantoti resursi kā naftas iegulas un gāzes uzglabāšanas pazemes krātuves;

– Vispār nav minēti tādi atjaunojamie resursi kā virszemes ūdens un klimatiskie resursi – saule, vējš.

– Zivsaimniecības resursi ir tik vien cik tabulā. Neviena vārda par to, uz kā bāzēsies Latvijas zivsaimniecība. Te ir vieta pateikt kaut ko par atvēlētajām nozvejas kvotām.

– Pie secinājumiem bieži jūtama nekonsekvence, dokumentā atrodami savstarpēji pretrunīgi apgalvojumi (teksti ir raksturojami kā bērnišķīgi). Piemēram, 21.lpp. “Augsnes un mežu kvalitāte, kā arī derīgo izrakteņu daudzums pozitīvi ietekmē reģionālo attīstību”. Tā ir studentu dežūrfrāze, uz jautājumu par to kā kaut kas kaut ko ietekmē.

– Apakšnodaļā par aizsargājamām dabas teritorijām, šķiet, vārdu taupīšanas nolūkā vispār nav iekļauta tāds atslēgas vārds kā NATURA 2000 teritorijas, un līdz ar to nav skaidrs un tekstā netiek skaidrots, kāpēc ir pieaugušas ĪADT teritoriju platības. Visu izsaka frāze – “Kopumā visu izmaiņu rezultātā 2004.gadā ir 632 īpaši aizsargājamas…” No šī teksta var secināt, ka turpmākos gados dabas aizsargi šo tendenci pastiprinās, procentuāli palielinot liegumu teritorijas, kamēr nesasniegs 100% līmeni.

– Tekstu rakstītājiem arī nav izpratnes par dabas tūrismu, kā arī trūkst informācijas par aktuālajiem lielajiem ES projektiem, kas nevis attīsta dabas tūrismu (kur pēc būtības daba tiek vienkārši izmantota kā ceļošanas vieta), bet gan attīsta ekotūrismu, vai lauku tūrismu, vai kultūrtūrismu.

– Visbeidzot, šajā pašā apakšnodaļā kā attīstību kavējošie faktori ir minēta ĪADT turpmāka palielināšana, kas var kavēt lauksaimniecības un industrijas attīstību! Šeit būtu nepieciešams gluži pretējs formulējums, uzsverot, ka intensīvā lauksaimniecība tiešā aizsargājamo dabas objektu tuvumā var apdraudēt dabas vērtību saglabāšanu! Pie attīstības perspektīvām secināts īsi – “palielinot ĪADT skaitu, pieaugs iespējas piesaistīt vides tūristus (jaunvārds), bet tiks kavēta lauksaimniecības un industrijas attīstība.” Šādi apgalvojumi ir pilnīga izpratnes trūkuma pazīme, jo vides aizsardzības mērķis nav pēc iespējas vairāk teritoriju izslēgt no attīstības procesa, tās atņemot rūpniecībai vai lauksaimniecībai. Ir saistošas vides kvalitātes prasības, kas vienā vai otrā reizē var ierobežot kādas specifiskas darbības, bet aizsargājamo teritoriju kopums Latvijā ir apzināts un būtiski nemainīsies.

Lai arī mūsu aicinājums ir izskanējis nesaudzīgi, tomēr gribam pievērst uzmanību ka primārais ir rezultāta kvalitāte. Latviešiem ir teiciens: “Septiņreiz nomēri un vienreiz nogriez.” Tā ir atbildīga pieeja tam ko dari un tas pilnā mērā attiecas arī uz NAP izstrādi.

Alda Ozola-Matule,
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja

Peipiņa
7026527