Par Latvijas attīstību ārpus ES

Foto: B. Koļesņikovs © AFI

Uzstāšanās tēzes konferencē “Ko nozīmēs NĒ Eiropas Savienībai?”Rīgā, 2003. gada 12. septembrī

Par Latvijas attīstību ārpus ES

Tēzes

Secinājumus par Latvijas attīstību ārpus ES varam izdarīt, ja kompleksi izvērtējam mūsu valsts pašreizējo ekonomisko situāciju – stiprās puses, vājas puses, iespējas un draudus, kā tas ir atspoguļots SIA “Konsorts” pētījumā “Latvijas ekonomikas attīstības iespējamie scenāriji, iestājoties vai neiestājoties Eiropas Savienībā”.

Latvijas ekonomikas vispārējās vides galveno faktoru izvērtējums.

Stiprās puses:

stabila makroekonomiskā un fiskālā vide; iekļaujamies Mastrihas kritērijos, tas nodrošina ekonomikas stabilitāti un rada labvēlīgus priekšnosacījumus ārvalstu investīciju ieplūdei, kas nepieciešamas maksājumu bilances tekošā konta negatīvā saldo segšanai;

nozīmīgi mežu resursi, kas kalpo par pamatu tālākai kokapstrādes un mēbeļu rūpniecības attīstībai; tomēr zema meža resursu izmantošanas efektivitāte nenodrošina finansu līdzekļus pietiekamību šim nolūkam;

strauji augošs pakalpojumu sektors, kura izaugsmi veicina ārvalstu investīcijas;

labvēlīga ģeogrāfiskā situācija, kuras esošā potenciāla izmantošanas pakāpe lielā mērā ir atkarīga no starpvalstu politiskām attiecībām ar Krieviju;

samazinās starpība starp Latvijas un ES IKP uz vienu iedzīvotāju; 2002. gadā sasniegtais IKP līmenis, pastāvot IKP pieauguma attiecībām 6:1, IKP uz vienu iedzīvotāju palielināsies par 240 eiro Latvijā un ES dalībvalstīs;

augsts iedzīvotāju vispārējās izglītotības līmenis un pieaugošs studējošo skaits augstākajās mācību iestādēs; tomēr valsts finansiāla atbalsta iespējas izglītībai ir ierobežotas;

valstī ir laba vides un dabīgo resursu kvalitāte, liela bioloģiskā daudzveidība; Rīga ir viens no svarīgākajiem Baltijas jūras reģiona ekonomiskajiem centriem.

Vājās puses:

augsts strukturāls bezdarbs un zems darba ražīgums, zems ienākums uz vienu iedzīvotāju; IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemākais no kandidātvalstīm, kas uzaicinātas iestāties ES;

ievērojamas ienākumu un bezdarba līmeņu atšķirības valstī – Ventspils un Rīga pretstatā pārējām Latvijas pilsētām un rajoniem un vēl lielāka atšķirība, ja salīdzina ar Latgali;

aizvien pieaugošas attīstības līmeņu atšķirības starp pilsētām un laukiem; valsts budžetā nepastāv iespējas šo atšķirību mazināšanai;

zema konkurētspēja vairumā tautsaimniecības nozaru un līdz ar to zema pievienotā vērtība; izkļūšanu no šīs situācijas kavē zems privāto ienākumu un uzkrājumu līmenis, kas ierobežo iekšzemes investīcijas;

zems investīciju līmenis pētījumos, attīstībā un inovācijās, vāja zinātnes sasaiste ar uzņēmējdarbību; valsts piedalīšanos šajā procesā ierobežo valsts budžeta iespējas; tā rezultātā preču izlaide ar augstāku pievienoto vērtību aug stipri lēnāk nekā ar zemu un vidēju pievienoto vērtību;

zema produkcijas daudzveidība, ap 60% eksporta apjoma veido 3 preču grupas: koksne, tekstils un metāli; visu šo preču grupu sortiments, ar maziem izņēmumiem, raksturojas ar zemu pievienoto vērtību;

novecojusi ražošanas bāze, kuras atjaunošanai pašreizējo prasību līmenī nepieciešamas apjomīgas investīcijas, bet iekšzemes privāto investīciju apjoms ir ierobežots; toties vairāk kā puse ārvalstu investīciju tiek ieguldītas nekustamajos īpašumos, finanšu sfērā, transportā un tirdzniecībā;

lēni izglītības modernizācijas tempi; pašreizējais ekonomiskās attīstības process valstī neizraisa motivāciju apgūt tehnisko un ar to saistītu zināšanu jomu; nepietiekams profesionālo mācību programmu piedāvājums un kvalitāte.

Iespējas:

paātrināt administratīvi teritoriālo reformu un attīstīt reģionu ekonomiskos centrus, izlīdzinot reģionālās disproporcijas;

uzlabot transporta komunikāciju tīklu, palielinot nodarbinātības iespējas nomaļajās valsts un reģionu teritorijās;

pateicoties tīrai videi, attīstīt netradicionālo/bioloģisko lauksaimniecību un akvakultūru;

izmantot potenciālu pievienotās vērtības pieaugumam preču un pakalpojumu eksportā;

augsto tehnoloģiju attīstībai ilgtermiņā;

veiksmīga izglītības sistēmas reforma un motivācijas veidošana tehnisko un ar to saistītu zināšanu apguvei;

tranzīta nozares konkurētspējas pieaugumam saistībā ar transporta tīkla kvalitātes uzlabošanos;

pievienoties lielākam, aizsargātam tirgum un iespēju robežās palielināt Latvijas kā valsts ekonomisko un politisko lomu.

Draudi:

turpinoties stagnācijai ES, tas arvien vairāk negatīvi ietekmēs Latvijas attīstības tempu, jo ES ir apjomīgākais mūsu valsts eksporta partneris;

pastiprinoties Krievijas politiskajam un ekonomiskajam spiedienam uz Latviju, rietumvalstu investori to uzskatīs par pieaugošu riska faktoru;

spēcīga ES un citu valstu ražotāju konkurence, Latvijai tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs;

bezdeficīta budžets, kā to paredz Ministru kabinets, ierobežos valsts investīciju iespējas pētniecībā un attīstībā un neveicinās privāto sektoru palielināt savu finansējumu šajā jomā;

teritoriālo attīstības atšķirību pastiprināšanās starp Latvijas reģioniem;

iekšējās migrācijas pieaugums, virzienā no laukiem uz pilsētām;

ārējās migrācijas pieaugums – “smadzeņu” noplūde uz ārzemēm;

nepietiekamas investīcijas perspektīvo nozaru infrastruktūras attīstīšanā.

Sekmīga attīstība ir iespējama, ja stiprās un vājās puses, kā arī iespējas un draudi savstarpēji kompensējas. To nevar teikt par Latviju. Stipro pušu radītais potenciāls ir nepietiekošs ilgspējīgai attīstībai, jo nespēj pārskatāmā laika posmā sekmīgi realizēt iespējas samilzušo ekonomisko problēmu risināšanai. Līdz ar to nesamazinās vājo pušu negatīvā ietekme un draudu radītās sekas. Tāda ir Latvijas attīstības perspektīva ārpus ES. Līdztekus šai analīzei, argumentētā skaitļu valodā šādas perspektīvas ekonomiskās sekas ir parādītas SIA Konsorts” pētījumā.

Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.