Raksts

Par komandējumiem


Datums:
07. janvāris, 2013


Autori

Dace Akule


Foto: Frank Keheren

Manā darbā ietilpst visai regulāra ceļošana uz citām valstīm, lai piedalītos konferencēs un tikšanās, plānotu vai īstenotu starptautiskus projektus. Tāpēc es esmu no tiem cilvēkiem, kuri zina - komandējumi nav izklaide.

Nereti tieši komandējumos ir risks strādāt visintensīvāk, tāpēc, ka:

1. Papildus pasākumiem, kas ir komandējuma tiešais mērķis, nereti tiek saplānotas vai uz vietas, izmantojot iespējas satikt vajadzīgos cilvēkus, noorganizētas vēl citas darba tikšanās. Turklāt nav izslēgts, ka cilvēks arī cenšas paturēt ‘roku uz pulsa’ par to, kas notiek mājās (Latvijā), piemēram, seko līdzi ziņām, atbild uz steidzamiem darba e-pastiem vai sniedz komentārus medijiem.

2. Laiks, ko cilvēks pavada, lai nokļūtu no vienas valsts uz otru, arī ir darba laiks. Piemēram, var nākties izlidot ļoti agrā rīta stundā (lidojums plkst. 6:20, tātad, ierašanās lidostā ap plkst. 5:30), lai ar tiešo reisu paspētu uz Briseli, kur ap plkst. 9:00 sākas darba pasākumi. Tad visu dienu strādāt, un ap plkst. 20:00 tikties darba vakariņās, kas beidzas ap plkst. 22:00, vai arī jau tajā pat vakarā atgriezties Rīgā ar vēlo tiešo reisu, ierodoties mājās pēc pusnakts. Šajā gadījumā cilvēks var būt nostrādājis pat 18 stundas, ja viņam nav izdevies (paša izvēles vai apstākļu dēļ) parūpēties, ka daļa no šī laika tiek veltīta nevis darbam, bet gan atpūtai (piemēram, pagulēt lidmašīnā, izmantot saulainu pusstundu pastaigai pilsētā vai panākt, ka darba tematiem tiek veltīta tikai daļa vakariņu laika, utt.).

3. Arī regulāra atrašanās ceļojumos nav nekāda izprieca – tā nogurdina kaut vai lidostās un lidmašīnās pieejamā ierobežotā veselīgā ēdiena un dzēriena, kā arī laika pavadīšanas aktivitāšu dēļ. Ir jāizvēlas no tā, kas ir pieejams, maksājot par to augstāku cenu (tāpēc arī ir dienas naudas!) vai arī ļoti labi jāsagatavojas, lai ceļošana būtu pēc iespējas patīkamāka un veselību netraucējoša. Piemēram, var nākties plānot, lai visas ēdienreizes neietver sviestmaizes vai līdz nēsāt lazdu riekstu proviantu, lai cukura līmeņa samazināšanās asinīs nav jārisina tikai ar pārsaldinātām konfektēm vai bulciņu. Var nākties neaizmirst somā ielikt arī sev tīkamu ārpus-darba literatūru, lai varētu atpūsties, un rūpīgi izplānot garderobi, lai tā būtu ne tikai profesionāla, bet arī ceļošanai ērta (iedomājieties, cik ērti ir nodzīvot vienos apavos un vienā uzvalkā no agra rīta līdz pusnaktij?)

Citiem vārdiem sakot, es zinu, kas ir komandējumi. Tomēr, dzirdot arvien jaunas detaļas par Kultūras ministres komandējumu uz Austrāliju, arī man rodas vairāki jautājumi. Ja Kultūras ministre tos atbildētu, iespējams, viņa varētu kliedēt radušās aizdomas par komandējuma lietderību.

1. Kāda bija komandējuma mērķa pasākumu un tikšanos intensitāte?

Ja darbam veltītais laiks ir vismaz 8 stundas dienā, tad mums kā vēlētājiem būtu jāmet pie malas fantāzijas par gulšņāšanu Austrālijas saulainajās pludmalēs.

Ministrei nav jāstrādā garākas darba stundas nekā ikvienam no mums, un nav arī aizliegts darba dienu vakarus un nedēļas nogales pavadīt tādā kompānijā un tādā atpūtā, ko viņa izvēlas.

2. Vai komandējuma mērķa pasākumus un tikšanās nebija iespējams saplānot ekonomiskāk, taupot valsts budžeta līdzekļus? Bažas, ka ministre ir izvēlējusies izmantot iespēju atrasties Austrālijas saulē ilgāk, nekā to prasa komandējuma mērķis, tiks kliedētas, ja ministre pamatos, kāpēc daļa komandējuma tika pavadīta lētākā, un daļa – dārgākā viesnīcā.

Tāpat aizdomas par nepamatoti ilgu komandējumu atkritīs, ja ministre pastāstīs, ka valsts budžeta līdzekļi nav ieguldīti, lai segtu izdevumus par uzturēšanos Austrālijā dienās, kad nebija paredzētas darba tikšanās.

Piemēram, ka komandējuma dienas naudas nav izmaksātas par Ziemassvētkiem vai 1.janvāri, ja tajos nav bijušas saplānotas darba tikšanās, tātad, atrašanās Austrālijā nav bijusi nepieciešama un šajās dienās nav notikusi ceļošana darba dēļ.

3. Vai valsts budžeta līdzekļi nav izmantoti, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar ministres vīra klātbūtni komandējumā (piemēram, viesnīcas, transporta, ēdināšanas izmaksas)?

Ir gluži cilvēcīgi meklēt alternatīvu – vīra pievienošanos ministrei svētku laikā Austrālijā – ja komandējums bija nepieciešms tieši tad, kad ministre varētu būt vēlējusies atpūsties ar ģimeni Latvijā.

Taču tikai papildus informācija spēs pārtraukt spekulācijas par to, vai ministres vīra klātbūtni komandējumā nav daļēji finansējuši arī nodokļu maksātāji.

Nobeidzot, es saprotu, ka ministrei nav viegli uzklausīt aizdomās balstītus jautājumus, ja – gluži iespējams – viņa Austrālijā un varbūt pat svētku dienās pamatotu iemeslu dēļ ir intensīvi strādājusi, turklāt, tā saukto ‘sauso atlikumu’ jeb rezultātu no katra komandējuma tik tiešām nevar uzreiz ierakstīt Excel failā. (Piemēram, nebūtu pamatoti gaidīt no ministres paziņojumus, ka ar vienu tikšanos Austrālijā viņa pārliecinājusi kādu radošo industriju pārstāvi investēt Latvijā, radot simtiem jaunu darba vietu vai, ka divu nedēļu tikšanās viņa pārliecinājusi visus Adelaides latviešus tuvākajā laikā atgriezties Latvijā, tādējādi, ļaujot nedaudz atslābt tiem, kas uztraucas par mūsu demogrāfiju. Parasti ir nepieciešamas vairākas tikšanās, lai no iepazīšanās tiek līdz kopīgām projektu idejām, finansējuma un iespējām tās īstenot.)

Taču domāju, ka vairums vēlētāju negaida no ministres pārstrādāšanos, tai skaitā strādāšanu svētkos un izdegšanu, kas var novest pie neadekvāti augsta sava darba nozīmes vērtējuma un neadekvātām reakcijām, kad šķiet, ka intensīvo darbu reti kurš novērtē.

Ministrei ir jāsaprot, ka viņas darba devējs – vēlētāji – ar mediju starpniecību tikai vēlas saprast, ka konkrētais ministres darbs – komandējums uz Adelaidi – ir bijis lietderīgs, un nodokļu maksātāju līdzekļi nav ieguldīti nepamatoti.

Papildinājums 09.01. plkst. 13:00

Pēc NRA publicētās informācijas, atsaucoties uz atskaiti Nacionālās apvienības vadībai, ministre komandējumu dienas naudās saņēmusi 499 LVL. Pēc MK noteikumiem Nr. 969, dienas naudas limits komandējumiem uz Austrāliju ir 32 LVL, tātad, sadalot šo summu, sanāk, ka komandējums bijis 15.6 dienu ilgs, nevis 14 dienu ilgs kā teikts Kultūras ministrijas mājas lapā (ministre izlidojusi 23.decembrī un atgriezusies 5.janvārī).

Visu Latvijai (Twitterī) citēja šo MK noteikumu 31.3. pantu, kas ļauj dienas naudas palielināt noteiktam lokam augstāko valsts amatpersonu, arī ministru kabineta locekļiem (ministriem) par 20%. Taču, šis pants arī saka „Papildu piemaksu pie dienas naudas var noteikt šādiem darbiniekiem”, tātad, piemaksas var noteikt vai arī nenoteikt. Uz šo Visu Latvijai (Twitterī) norādīja, ka “prakse esot tāda, ka tos % liek klāt, ja komandējumā darba kārtība sanāk virs 8 darba stundām un/ vai iekrīt brīvdienās.” Tātad, mēs atgriežamies pie jautājuma – vai šo komandējumu (ja par visām 14 dienām dienas nauda ir segta pilnā apmērā no valsts budžeta) nevarēja saplānot koncentrētāku un tiešām bija pamats prasīt nodokļu maksātājiem segt arī nedēļas nogaļu un 1.janvāra uzturēšanās līdzekļus? Nav runa par naudu, bet gan par principu.

Tāpat, dienas naudas parasti tiek samazinātas, ja daļā no komandējumā paredzētajiem pasākumiem tiek nodrošināti tādi izdevumi kā ēdināšana. Pieņemšana Adelaides Latviešu namā Tālava un tai sekojoša balle, Daugavas vanagu Austrālijas valdes rīkotās brokastis, iespējams, ļāva ministrei arī ieturēties, kas varētu ļaut samazināt attiecīgā laika dienas naudas. Protams, iespējams, ka par šīm detaļām ministre nav zinājusi pirms komandējuma, tāpēc dienas naudas noformētas uz visām 14 dienām un 100% apmērā, un vēlāk samazinātas (to atskaitē mēs varētu uzzināt).

Viss būtu daudz vienkāršāk, ja ministre būtu savu komandējumu saplānojusi tā, lai noteiktas dienas būtu darbam (kur izdevumi tiktu segti no valsts budžeta), pārējās izmantojot iespēju atpūsties (kompānijā, ko ministre izvēlas) un sedzot izdevumus (viesnīcu naktis, dienas naudas) no privātajiem līdzekļiem.

Papildināts 09.01. plkst. 15:00

Paldies Kultūras ministrijai par detalizēto informāciju par komandējuma detaļām. Ar tiem iepazīstoties, secinu, ka:

1.Ministres komandējuma intensitāte ir bijusi vismaz 8 darba stundas dienā, skaitot ceļošanai nepieciešamo laiku kā darba laiku un cerot, ka mazāk noslogotās dienās (ar mazāk konkrētu notikumu kalendāru) ministre ir izmantojusi iespēju kompensēt intensīvāku darba režīmu (arī strādāšanu nedēļas nogalēs).

2.Komandējuma ilgumu pamato gan piepildītā darba programma (kas saistīta ar noteiktiem nepārceļamiem pasākumiem), gan ilgā nokļūšana līdz Austrālijai (arī gandrīz 10 stundu tranzīts Frankfurtes lidostā, kas, iespējams, bija nepieciešams, lai samazinātu lidojuma izmaksas). Saprotams ir arī arguments, ka pārlidojums uz Austrāliju uz īsāku darba vizīti (nevis divas, bet viena nedēļa) valsts budžetam varētu absolūtos skaitļos izmaksāt mazāk, taču atdeve salīdzinot ar ieguldītajiem līdzekļiem arī būtu mazāka (piemēram, ja vienas nedēļas komandējums prasītu mazāk līdzekļus komandējuma dienas naudās un viesnīcās, tad izmaksas par lidojumu paliktu nemainīgas, tātad, divi komandējumi uz Austrāliju (katrs 1 nedēļu ilgs) izmaksātu vairāk nekā viens 2 nedēļu ilgs komandējums).

3.Tā kā dokumentos nav iekļauta arī detalizēta komandējuma izdevumu atskaite, iespējas caurskatāmi pārliecināties par izdevumiem nav. Taču es novērtēju papildus argumentus, kas ļauj saprast viesnīcu izvēli (organizatoru ieteiktas), viesnīcu izmaksu konstantumu neatkarīgi no cilvēku skaita numurā, kā arī apstiprinājumu, ka Ziemassvētku laikā – kad notika minētie neatliekamie pasākumi – lidojumu cenas ir daudz augstākas nekā citkārt.

Manuprāt, „case closed”. Ceru, ka mēs visi no šī stāsta kaut ko vērtīgu iemācījāmies!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!