Foto: PROVIDUS
Ja ļausim sev iegrimt vienīgi mikrolīmeņa jautājumu risināšanā, nav izslēgts, ka globālie izaicinājumi mūs vai nu pārsteigs nesagatavotus vai – sliktākajā gadījumā – iznīcinās.
Šobrīd Parīzē notiekošais ANO samits par klimata pārmaiņām ļāva pieķerties sen iecerētajai apņemšanās padalīties ar vērtīgākajiem resursiem no Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējās tikšanās. Tās notika 2015.gada oktobrī Peru, un man tajās bija iespēja piedalīties, pateicoties īpašai Starptautiskā Valūtas fonda programmai, lai iesaistītu globālu jautājumu risinājumos pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no visiem reģioniem.
Ja to nedarīsim, bet atļausim sev iegrimt vienīgi mikrolīmeņa jautājumu risināšanā, nav izslēgts, ka globālie izaicinājumi mūs vai nu pārsteigs nesagatavotus vai – sliktākajā gadījumā – iznīcinās.
Izcelšu, manuprāt, obligāto literatūru – 3 video, ko iesaku noskatīties ikvienam angļu valodas zinātājam. Tāpat ieteikšu 7 video, kas noteikto jautājumu interesentiem varētu būt noderīgi.
Obligātā literatūra
Social Inclusion: WikiStage & World Bank Group Lima Special Event. Ļoti atraktīvs un dinamisks sociālās iekļaušanas tēmas ieskats no dažādām perspektīvām un dažādos formātos, tai skaitā orķestra priekšnesuma, kurā visi mūziķi spēlē uz pieejamiem (ne dārgiem) instrumentiem. Tiem, kuriem arī šī būs pirmā iepazīšanās ar WikiStage pasākuma formātu, tas līdzinās/ ir tas pats, kas TED talks (atvainojos, ja nepamanīju kādu būtisku atšķirību šajos labajos darbos). Stāsti par “kāpēc” un “datu” spēku, lai izprastu:
• kāpēc sievietes nevēlas dzemdēt bērnus slimnīcas apstākļos, jo to kopiena uzskata par vājumu,
• kāpēc bērni ar īpašām vajadzībām netiek sūtīti skolās, jo kopiena uzskata, ka tādu bērnu esamība ģimenē ir “augstākā sods”,
• kā sabiedrības vairākuma interešu dominance, ignorējot mazākuma intereses, noved pie sabiedrības korozijas – izslēdzošas, nevis iekļaujošas sabiedrības,
• ka invaliditāte nediskriminē – cilvēks bez īpašām vajadzībām jebkurā dienā var kļūt par cilvēku ar īpašām vajadzībām, tādējādi šī sabiedrības mazākuma grupa ir vienīgā, kurai ikviens var pievienoties jebkurā dienā,
• ka izslēdzot cilvēkus no resursiem – tai skaitā informācijas un kontaktiem (piemēram, neizsludinot atklātus konkursus uz darba vakancēm) – mēs veicinām izslēdzošu, nevis iekļaujošu izaugsmi,
• ka mākslas un dzejas instrumenti ļauj sapņot un izdzīvot mūsdienu sarežģītajā pasaulē, un, ka pieeju mūzikas izglītībai un mūziķa karjerai nevajadzētu ierobežot ar nepieejami dārgu mūzikas instrumentu izmantošanu,
• ka korupcija ir “vēzis, kas iznīcina attīstību” un vienīgi mazturīgo iedzīvotāju maksāts “nodoklis”.
Sabiedrībās, kur korupcija tiek uzskatīta par pieņemamu praksi, arī ir lielāka nevienlīdzības akceptēšana.
Future of Food: A Conversation about Shaping a Climate-Resilient Food System. Vai tiešām saruna par to, ko mēs ēdam un ēdīsim, var kvalificēties kā globāls izaicinājums? Aicinu noskatīties šo video, lai saprastu, ka jā. Tas, kā mēs ražojam pārtiku, cik daudz resursu izšķērdējam vai vēl neesam iemācījušies gudri izmantot, ietekmē planētas atjaunojamo un neatjaunojamo resursu pieejamību šai un nākamajām paaudzēm. Tajā pat laikā šobrīd pasaulē ir novērojamas būtiskas asimetrijas – vienā pasaules daļā mēs pārtiku izšķērdējam, kamēr citās sabiedrībās daudzi dzīvo badā vai ar nepietiekamu pārtikas nodrošinājumu labai attīstībai:
• 80 miljoni cilvēku ik dienu cieš no pārtikas nepietiekamības,
• pavāru loma ir nevis apkalpot bagātos, bet gan atrast veidus, kā ilgtspējīgi izmantot pārtikas resursus un ar nepieciešamajām uzturvielām nodrošināt pēc iespējas visus planētas iedzīvotājus, mācot ne tikai gatavot, bet arī ēst ilgtspējīgi, kā arī gatavot daudzveidīgus – visās pasaules malās tradicionālus – ēdienus.
• inovatīvas idejas ļauj agrāk izšķērdētos resursus izmantot noderīgos pārtikas produktos, piemēram, no kafijas pupiņu pārpalikumiem veidot miltus, kurus izmantot maizes un makaronu ražošanā,
• iepazīstināt ar agrāk neizmantotiem vērtīgiem lauksaimniecības produktiem, piemēram, kvinoju, ko agrāk uzskatīja par “vistu barību”, kā arī ļaut rūpēties par mazu saimniecību ilgtspēju, jo Andu kalnos audzētā daudzveidīgu šķirņu kvinoja (graudi un lapas) nekad nebūs tik lēta kā “standarta” kvinoja, ko var audzēt citās vidēs.
• pārtraukt izšķērdēt lauksaimniecības produktus tikai tāpēc, ka kāds gurķis, tomāts vai kartupelis “neatbilst” tirgus noteiktajam standartam,
• no jauna definēt pārtikas ražošanā ieguldīto resursu efektivitāti, ņemot vērā arī lauksaimniecības zemju nolietojumu,
• globālais iedzīvotāju skaita pieaugums prasa vairāk resursu – zeme, ūdens, dabas veltes, u.c. – nekā uz šīs planētas ir pieejami,
• atrast veidus, kā bērnus jau no bērnības pieradināt pie kvalitatīva ēdiena.
Today to 2030. Visbeidzot, saruna par to, kāda būs pasaule 2030.gadā, un ko tieši mēs katrs – ne tikai valdības vai starptautiskās organizācijas – darīsim, lai panāktu iekļaujošāku un ilgtspējīgāku attīstību?
Šī arī ir iespēja izprast šogad ANO izstrādātos ilgtspējīgas attīstības mērķus (sustainable development goals), kas prasa ikviena cilvēka, ģimenes, kopienas, institūciju un uzņēmumu uzvedības maiņu, lai mēs varētu saglabāt šīs planētas resursus arī nākamajām paaudzēm.
Ieteiktā literatūra
Te bez papildus anotācijām katram resursam iesaku iedziļināties sekojošajās tēmās: izglītība, klimata pārmaiņas, attīstības mērķi, laba pārvaldība, jauniešu nodarbinātība un uzņēmējdarbība, globālās ekonomikas izaicinājumi, kā arī atjaunojamās enerģijas attīstība.
• Quality Education for Equitable Growth
• Responding to the Challenges of Climate Change: Conversation on Climate Change
• Ready for Takeoff: Implementing the Post-2015 Development Agenda
• Individual integrity in public sector governance
• Youth Dialogue: Bridging the Unemployment Gap through Education and Inclusion
• Young Entrepreneurs as Drivers of Sustainable Growth
• Structural reforms, inequality and growth
• Unleashing private investment in Renewable energy
• Responding to the Challenges of Climate Change: Energy Pricing-Getting it Right