Foto: NEF

Kritizēt ir viegli. Izdomāt, ko darīt - grūtāk. Izdomāt, ko vajadzētu darīt citiem, ir viegli. Izdomāt un apņemties kaut ko izdarīt pašiem - daudz grūtāk.

Šīs pārliecības regulāri atkārtoju savā ikdienā, bet tās trāpīgi ilustrē arī nekonvencionālais ES samits, kurā iespēja piedalīties bija arī man.

Nekonvencionālo ES samitu augusta beigās Austrijā rīkoja Network of European Foundations (NEF) – nevalstisku fondu platforma, kas attīstīta iniciatīvas par un ap Eiropu. Pasākumu rīkoja par godu NEF desmitgades jubilejai, kā dāvanu Eiropai. Dāvana – 50 cilvēku, tā saukto delegātu, sasaukšana no dažādām Eiropas valstīm, lai divas dienas domātu par nākotnes izaicinājumiem un apņemtos izdarīt ko konkrētu, lai mēs varētu dzīvot tādā vidē, kādā vēlamies dzīvot.

Izmantotā metode man ir labi pazīstama, jo ar to iepazinos Eiropas pilsoņu debatēs* (2007. un 2009.gadā), to izmantojām arī Pilsoņu debatēs par integrāciju (2012.gada februārī). Taču atšķirībā no agrāk pieredzētajām diskusijām, šoreiz mēs nedomājām, ko darīt citiem, lai Eiropa attīstītos tādā virzienā, kādā mēs vēlamies. Mēs domājām un apņēmāmies kaut ko konkrētu darīt paši, lai palīdzētu Eiropai attīstīties tā, kā mēs vēlamies. Tas ir daudz grūtāk, jo ir jāaizmirst par uzdevumiem valdībai, deputātiem, institūcijām, organizācijām. Ir jāaizmirst par uzstādījumu „es mainīšos tad, kad citi mainīsies”, bet jāizdomā un jāapņemas ko konkrētu mainīt pašam. (Manai personībai šāds piegājiens der, jo es fokusējos uz risinājumiem un darīšanu, ne bezgalīgu filozofēšanu, vainīgo meklēšanu un citu darītā kritizēšanu. Uzskatu, ka, darot un radot ko konstruktīvu, cilvēks pilnveidojas un aug.)

Bet atgriežos pie nekonvencionālā ES samita. Lai samita vide būtu atklāta un atbrīvota, mums bija jāpieņem, ka diskusijas notiek pēc Chatham House Rules principiem. Mēs ne tikai nedrīkstam identificēt kāda cita samita delegāta teikto vai plānoto, bet pat nedrīkstam dalīties ar dalībnieku sarakstu. Arī samita fona materiāls – pirms pasākuma notikušo delegātu interviju koncentrēts apkopojums par Eiropas pievienoto vērtību, krīzes cēloņiem un nākotnes risinājumiem – tika publicēts bez atsaucēm uz indivīdiem.

Lai samita delegātos atraisītu radošumu, mums tika doti dažādi materiāli pārdomām – izstādes par pagātni un tagadni, piemēram, tā sauktie vārdu mākoņi (word clouds) no Šūmaņa deklarācijas, Tečeres runas Brigē un ASV neatkarības deklarācijas, vai Eiropas valstu veikto kolonizāciju karte, dažādi nākotnes attīstības scenāriji (piemēram, izaugsme), un video ar dažādu domātāju un darītāju viedokļiem par risinājumiem, lai dzīvotu ilgtspējīgā vidē un labklājībā. Turklāt katrs diskusiju posms tika ietērpts iedvesmojošā dizainā, un mēs tikām iedrošināti izmantot īpašas kartiņas, lai uzsvērtu kādas domas raksturu. Piemēram, politiski nekorektas idejas vai izteikumi tika apsauktas par zebrām, neaizskaramas idejas – par svētajām govīm, pārāk nereālistiskas idejas – par paradīzes putniem, vērtīgas idejas – par pūcēm, mīļā miera labad upurētas idejas – par upura jēriem, bet visiem zināmas, taču ignorētas idejas – par ziloņiem istabā. Bet mūsu apņemšanās mēs attīstījām tā saucamajās ‘sēklu kartēs’, pakāpeniski izdomājot, ko mēs gribam darīt jeb sēt, kā arī, kāda vide un kādi resursi ļaus sēklām izaugt un dot augļus. Turklāt pasākuma noslēgumā mums iedeva neaizmirstulīšu (forget-me-not) sēklas kā simbolisku mudinājumu atcerēties, ko esam apņēmušies.

Es pasākumu pametu, apņemoties darīt sekojošo:
1.Caur personiskas pieredzes stāstiem (blogos) popularizēt ilgtspējīgu patēriņu, kas sevī ietver gan sēņošanu, gan rokdarbus, gan gudru un otrreizēju resursu izmantošanu, utt.
2.Caur atgādinājumu, ka mobilitāte ir cilvēktiesības uz labāku dzīvi, panākt labvēlīgāku attieksmi pret jaunpienācējiem Eiropas sabiedrībās.

Kā man un citiem delegātiem izdosies, redzēsim. Bet labāk es cenšos turpināt darīt un radīt, apzinoties, ka man var neizdoties, nekā tērēju savu dārgo laiku, nedarot un neradot.

*Domāju, ka mana profesionālā draudzība ar King Baudouin Foundation, kas ir Eiropas pilsoņu debašu iniciators, arī ir iemesls, kāpēc es biju nekonvencionālā ES samita 50 dalībnieku vidū.