Būvniecības valsts kontroles birojs ir nozīmīga valsts iestāde būvniecības procesa kvalitātes uzraudzībā, un tam uzticētie pienākumi ir būtiski, veicinot drošu un ilgtspējīgu būvniecību Latvijā.
Līdz 2009.gadam Latvijā darbojās Valsts būvinspekcija (turpmāk VBI), kuras uzdevums bija veikt būvniecības valsts kontroli un būvniecības valsts ekspertīzi, kā arī kontrolēt likumu un citu normatīvo aktu prasību izpildi attiecībā uz būvizstrādājumu kvalitāti[ 1 ].
VBI darbs tika vērtēts negatīvi. Eksperti norādīja, ka nav skaidra uzdevumu un pienākumu sadala starp VBI un pašvaldību būvvaldēm, tādejādi notika funkciju pārklāšanās. VBI nebija pietiekošas kapacitātes veikt efektīvu būvniecības procesu kontroli, kā arī VBI pieņemto lēmumu kvalitāte bija zema.
Vairākos pētījumos, tai skaitā Ekonomikas ministrijas pasūtītajos, tika ieteikts stiprināt inspekcijas lomu, vietu un noteikt skaidru pienākumu un atbildības sadalījumu starp VBI un pašvaldībām.
2009.gadā inspekcija tika likvidēts un tās funkcijas tika sadalītas starp vairākām valsts institūcijām – pašvaldībām, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju.
2010.gadā Valsts kontrole sagatavoja Ziņojumu „Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas”, kur konstatēja šokējošas lietas:
• pašvaldību būvvaldes neveic būvniecības procesa kontroli, būvinspektori ierodas objektos par 71% mazāk kā VBI laikos;
• pašvaldību veiktās būvdarbu kontroles ir formālas vai nekvalitatīvas.
Toreiz tika apspriesti vairāki varianti – iespēja veidot reģionālās būvvaldes, kuras uzraudzītu noteiktu būvju grupu būvniecības procesus; iespēja atjaunot valsts būvinspekciju, un citi.
2013.gada 21.novembrī notika Zolitūdes traģēdija, un Saeimā atkal atsākās sarunas par būvniecības procesa kvalitātes nodrošināšanu. Tika uzsvērts, ka:
• valstī nav efektīva mehānisma kā uzraudzīt nozīmīgs būvniecības procesus, secinot, ka pašvaldības netiek galā ar uzliktiem pienākumiem;
• vēl joprojām ir augsti korupcijas riski būvatļaujas izdošanas procesā;
• gadījumos, ja pašvaldība ir arī pasūtītājs, būvniecības procesa kontrole ir neefektīva vai tādas nav vispār.
Tad Saeimas komisijā tika nolemts, ka tiks veidots Būvniecības valsts kontroles birojs, kuram likumdevējs noteicis šādus uzdevumus:
• Uzraudzīt noteiktu kategoriju būvju būvniecības procesus un ekspluatācijas drošumu;
• Organizēt būvprojekta ekspertīzes noteiktos gadījumos;
• Reaģēt uz sabiedrības sūdzībām būtiskos un nozīmīgos gadījumos.
Izveidojot Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk BVKB), tika uzsvērta tā loma veikt aktīvu rīcību, sekmējot būvju drošumu un veicinot kvalitatīvu būvniecības procesus. Tomēr pirmajos biroja pastāvēšanas mēnešos sākusies diskusija par nepieciešamību mazināt uzrauga funkciju apjomu.
Tie ir tādi:
• Būvniecības uzraudzības sistēma, kas paredzēta Būvniecības likumā, ir vērsta uz to, lai novērstu Valsts Kontroles Ziņojumā „Būvniecības uzraudzības un kontroles funkciju īstenošana pēc Valsts būvinspekcijas reorganizācijas” un citos pētījumos konstatētās problēmas attiecībā uz efektīvu un jēgpilnu būvniecības procesu uzraudzību. Ja BVKB neveiks būvniecības procesu uzraudzību pilnā apmērā jeb kā to paredz Būvniecības likums, nozīmīgu būvju būvniecības procesa uzraudzību turpinās veikt pašvaldības, pieļaujot līdzīgas problēmas, kā tas konstatēts Valsts kontroles Ziņojumā, kas var novest līdz nākošai traģēdijai.
• Mainot BVKB funkciju apjomu, izslēdzot noteiktas būvju kategorijas no biroja atbildības apjoma vai mainot pienākumu tvērumu, BVKB darbība līdzināsies Valsts būvinspekcijai, kuras darbu eksperti un nozares pārstāvji atzina kā neveiksmīgu;
• Mainot BVKB funkciju apjomu, samazinot pienākumu tvērumu, BVKB kļūs par administratīvo slogu jeb vēl vienu iestādi, kas var iesaistīties būvniecības procesā jebkurā brīdī, tādējādi radot neskaidrības gan funkciju sadalē starp pašvaldību būvvaldēm un BVKB būvinspektoriem.
Uzskatu, ka BVKB jāturpina darbs atbilstoši Būvniecības likumā noteiktajam, tai skaitā veicot noteiktu būvju būvniecības procesa uzraudzību pilnā apmērā, jeb tā kā to paredz spēkā esošais Būvniecības likums. Lai celtu būvniecības procesa un tā rezultātā radušos būvju kvalitāti, politikas plānotājiem jārod risinājumi, kā:
• stiprināt pašvaldību būvvalžu kapacitāti (piemēram, nosakot pašvaldību būvinspektoru regulāras mācības un paredzot obligātu civiltiesisko apdrošināšanu);
• uzlabot vai pilnveidot būvspeciālistu kvalifikācijas pārbaudes mehānismus (jāpārvērtē izglītības iestāžu mācību programmas, jāpārvērtē sertifikācijas noteikumi);
• uzlabot publiskā iepirkumu procedūras, padarot tās efektīvākas un jēgpilnākas.
Šāds risinājums atvieglotu gan tiesu darbu, jo, iespējams, tiesvedībā nonāktu mazāks skaits lietu, gan būtu efektīvāks mehānisms, kā ātri un profesionāli atrast atbildes uz problēmjautājumiem.
Ņemot vērā faktu, ka pašvaldību būvinspektori ir būvniecības procesā iesaistītās personas, kuru profesionalitāte un zināšanas netiek īpaši uzraudzītas, aicinu arī izvērtēt ideju par BVKB kā iestādi, kas regulāri nodrošinātu pašvaldību būvinspektoru mācības un iespējams, sertifikācijas procesus.
(Atzinums "Par Būvniecības valsts kontroles biroja lomu un vietu"pdf)
Šis raksts ir veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild biedrība „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS”.
Raksts sagatavots projekta „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros.
NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.