Raksts

Par būtisko


Datums:
27. novembris, 2013


Autori

Dace Akule


Zolitūdes traģēdija ir atmodinājusi Latvijas sabiedrību no miega. Kā pēc melnas nakts rīta saulē ļoti skaidri redzami kļuvuši neatliekamie darbi, ko ikviens Latvijas iedzīvotājs un Latvijas piederīgais var darīt, lai pieminētu traģēdijā bojā gājušos, kā arī cietušo un viņu tuvinieku un glābšanas darbos iesaistīto ciešanas un pārdzīvojumus.

Šajā blogā iezīmēšu, manuprāt, būtiskāko, ko mēs vairs nevaram atļauties nedarīt, jo tad mēs nesalabosim tos sistemātiskos brāķus, kas radīja apstākļus Zolitūdes traģēdijas iespējamībai.

1. Atbildīgi jāizvēlas politiķi, tādējādi izveidojot Saeimu, valdību un pašvaldības, kurās ievēlēto vairākums vēlētos un būtu spējīgs pieņemt lēmumus sabiedrības ilgtermiņa interesēs, nevis primāri vadītos pēc politiskā tirgus apsvērumiem vai šaurām biznesa interesēm, vai vienkārši nodarbojas ar populismu, turoties pie siltiem krēsliem pēc ievēlēšanas, pateicoties dārgām reklāmas kampaņām. Politisko partiju programmas uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gada rudenī nedrīkst būt daiļliteratūras sacerējumi noteiktajā formātā (4000 zīmēs) vai formalitāte. Tām jābūt priekšvēlēšanu kampaņas galvenajam elementam, ļaujot politiķiem piedāvāt savu redzējumu par būtiskākajiem darbiem, lai salabotu sistemātiskos brāķus un nodrošinātu sabiedrības attīstību, kas ievēlēšanas gadījumā arī būs darba uzdevumi vēlētāju pārstāvju darba līgumā ar vēlētājiem.

2. Jāinvestē zināšanās un jāizmanto pētījumi par būtiskākajām problēmām un sistemātiskajiem brāķiem, kas kavē sabiedrības attīstību vai apdraud tās drošību (piemēram, lielākā daļa 2003.gadā veiktā pētījuma secinājumi un priekšlikumi, lai mazinātu korupcijas riskus būvatļaujas izsniegšanas procesā, joprojām ir ignorēti). Mums ir jārada un jāizmanto pētījumos balstīti priekšlikumi, kā uzlabot rīcībpolitiku, likumdošanu vai tās īstenošanu, analizējot citu valstu pieredzes un to, vai citur ieviestie risinājumi ir derīgi arī Latvijai. Mums ir jāinvestē pētījumos un priekšlikumu ietekmes izvērtējumos pēc būtības, ne ķeksīša (ailītes aizpildīšanai likumdošanas anotācijā), izvirzot pētniecības iepirkumos nepamatoti augstas kvalitātes prasības pret nepamatoti zemu atlīdzību vai neiespējamiem izpildes termiņiem.

3. Jāinvestē ierēdņos, kuri tad (pateicoties pietiekamām apmācībām un atlīdzībai) būtu spējīgi un motivēti izstrādāt un īstenot priekšlikumus, balstoties uz pētījumu rezultātiem un spētu redzēt priekšlikumu īstenošanas ietekmi uz citām jomām. Piemēram, tad nebūtu iespējama situācija, ka aptuveni 17 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir atteikušies no parlamenta vēlēšanu tiesībām, jo viņi – nezinot par savas izvēles sekām – atteikušies no pases par labu elektroniskajām identitātes kartēm kā galveno personas apliecinošo dokumentu.

4. Jāsamazina rīcībpolitikas un likumdošanas izmaiņu biežums, jo tas noved pie haosa ne tikai konkrētajā sfērā, bet arī sabiedrībā (piemēram, Būvniecības likuma grozījumi, kas Saeimā tika pieņemti šī gada pavasarī un pēc tam atcelti jau mēnesi vēlāk, vai Imigrācijas likums, kura grozījumus Prezidents atgrieza Saeimai). Tas arī rada bezatbildību, jo lēmumu pieņemšana notiek vidē, kurā tiek sagaidīts vai cerēts, ka lēmumi ilgi nepaliks spēkā vai, ja nu gadīsies brāķis, tad to ātri varēs salabot. Bet šādā procesā tiek izšķērdēti iesaistīto institūciju, pilsoniskās sabiedrības, mediju un sabiedrības resursi – laiks un enerģija, ko mēs varētu ieguldīt būtisku darbu darīšanā. Tāpēc jaunas rīcībpolitikas un likumdošanas vai esošās rīcībpolitikas un likumdošanas grozījumu pamatā jābūt pētījumu rezultātos balstītiem priekšlikumiem. Tāpēc jānosaka termiņi, kad noteiktās likumdošanas vai rīcībpolitikas ietekme tiks izvērtēta, balstoties uz pētījumiem, nepieciešamības gadījumā veicot grozījumus.

5. Jāinvestē pilsoniskajā sabiedrībā, kas nepieciešama kā līdzsvars lēmumu pieņemšanas un īstenošanas uzraudzības procesā, ja nu dažādu iemeslu dēļ politiķi un ierēdņi nespēj vai nevēlas pieņemt vai īstenot lēmumus sabiedrības ilgtermiņa interešu vārdā (arī, ja vēlēšanu programmās vai valdības rīcības plānos vai citos rīcībpolitikas dokumentos tas ticis solīts). Tāpēc nepieciešams caurskatāms un strukturāls atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, nevis finansējuma dalīšana savējiem pa sānu durvīm (kā 2014.gada budžetā iezīmētās kvotas) vai prasība, lai pilsoniskā sabiedrība lēmumu pieņemšanā piedalās uz brīvprātīgā darba principiem vai, izmantojot ES vai citu finansiālu atbalstu.

6. Jāpārdomā, vai jau šodien, nākamnedēļ vai nākamajā gadā mūsu organizācijas, uzņēmumi un institūcijas neplāno darīt ko nebūtisku, nodarbinot sevi ar galvenokārt tikai sev interesanto, nevis tiešām risināt sabiedrības attīstībai svarīgus jautājumus. Nav runa par neadekvātām prasībām visu uzmanību veltīt tikai tam, kas pierādāmi tieši saistīts ar Zolitūdes traģēdijas cēloņu izskaušanu vai fokusu tikai uz primārajām sabiedrības vajadzībām (fizioloģiskās un drošības vajadzības), bet gan par veselīgu revīziju, uzdodot sev jautājumu, ko no plānotā tiešām nepieciešams darīt sabiedrības attīstībai būtisku jautājumu risināšanā? Ja nepieciešams, jāmaina pirms traģēdijas tapušie organizācijas, uzņēmumu vai institūciju dokumenti un plānotais budžets.

7. Jāpieprasa sabiedriskajiem medijiem turēt fokusu uz būtisko – kvalitatīvu saturu par sabiedrības attīstībai svarīgiem jautājumiem, nevis ētera piepildīšanu ar nesvarīgo (piemēram, vakardienas LTV Sastrēguma stundā par politisko atbildību uzspiežot fokusu uz personālijām). Sabiedriskajiem medijiem ir jāpalīdz sabiedrībai atkal neiemigt, notrulināt savu uzmanību, aizmirstot vai izvairoties domāt par būtiskāko, izvēloties individuālas izdzīvošanas stratēģijas, lai arī tās ir pretrunā sabiedrības ilgtermiņa interesēm.

8. Rūpīgi jāizvērtē savas rīcības sekas plašākā perspektīvā vai tā būtu politiķu, mediju, braukšanas ātruma vai nodokļu maksāšanas izvēle, vai iepirkšanās veikalos, kuriem nerūp savu darbinieku un klientu drošība. Mums ir jāizmanto šī iespēja kļūt par labākiem cilvēkiem – izskaust sevī pārdrošību, bezatbildību un alkatību – un veidot labāku Latviju.

Mēs esam spējuši pēc labākās sirdsapziņas palīdzēt tiem, kurus traģēdija skārusi personīgi, kā arī turpinām prasīt atbildību no privātā sektora, valsts un pašvaldības. Vēlu mums visiem palikt modriem un nepazaudēt uzmanību uz būtisko!


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!