Foto: PROVIDUS
Mani trīs iemesli, kāpēc varu lepoties un aizstāvēt Latvijas nacionālo lidsabiedrību.
Nav pirmā reize, kad es sarunās ar darbā un privātajā dzīvē pazīstamiem cilvēkiem aizstāvu AirBaltic, jo, manuprāt, ir daudz būtisku lietu, ko lidsabiedrība dara pareizi, lai gan, protams – kā jau cilvēkiem – ir arī kļūdas (piemēram, es labprāt saņemtu skaidrojumu par salīdzinoši biežajām lidojumu laiku izmaiņām vai pat reisu atcelšanu – tas tāpēc, lai nelaistu gaisā pustukšu lidmašīnu?). Šodien, lidojot no Rīgas uz Amsterdamu, lasot par AirBaltic 20 gadu jubileju, es nu publiski definēšu, kas, manuprāt, ir būtiskākās lietas, kas man mūsu nacionālajā lidsabiedrībā dziļi simpatizē. Uzsvēršu, ka rakstu kā pasažieris un vadītājs, ne kā transporta jomas vai rīcībpolitikas pārzinātājs.
1. Lido ar komfortu. Ja nu šad un tad ar skumju nākas secināt, ka kaut kas pie igauņiem ir labāk, tad lidojumos mēs esam abus kaimiņus izkonkurējuši, jo neviens man nepierādīs, ka no Lietuvas un Igaunijas ir ērtāk aizlidot ar tiešajiem reisiem tur, kur nepieciešams darbam un privātajai dzīvei. Otrs svarīgs ērtuma pierādījums – AirBaltic lidmašīnā nejūtos kā autobusā, kā dažās lētajās aviokompācijās. Jā, lidojumi tagad ir daudz pieejamāki nekā pirms 20 gadiem, un daudziem varbūt lidostā ir sajūta kā autoostā, jo tur ir jābūt visai bieži. Tomēr tādi sīkumi kā iespēja izvēlēties sēdvietu vai ļaut lidsabiedrībai to ierādīt, ir svarīgi.
AirBaltic šādas dillemmas ir atrisinājis ar pieeju, kas ir pasažierim ērta.
2. Maksā par to, ko tiešām vēlies. Kamēr citas “normālās” (ne budžeta) lidsabiedrības turpina “mest virsū” bezmaksas pārtiku un dzērienus, man tiešām patīk, ka es pati varu izvēlēties, ko un kad ēdu, un par to tad arī maksāju. Nav noslēpums, ka nereti lidsabiedrību pārtika nav kvalitatīva – sausas sviestmaizes ar majonēzi – un nereti lidsabiedrību pārtiku ēd tikai tāpēc, ka tā “it kā” ir bezmaksas: “it kā” tāpēc, ka, protams, ka tas ir iekļauts lidojuma cenā – tirgus likumi neļauj “uzsaukt” ēdienu.
Tātad, šāda pieeja ne tikai veicina pārēšanos un pārdzeršanos, bet – ja nu Tu esi viens starp tiem, kurš spēj atturēties no lielāka “bezmaksas” ēdiena un dzēriena patēriņa – Tu taču maksā arī par tiem, kuri pār-patērē, jo tas arī ir iekļauts Tavā lidojuma cenā. Garajos pārlidojumos pilnā pakalpojuma kopa ar ēdināšanu un izklaidi ir forša lieta. Bet, tā kā AirBaltic galvenokārt lido īsākas distances, man patīk, ka lidsabiedrība, ļaujot man pašai lemt, ko un kad ēst, un cik par to maksāt, ļauj man ne tikai rūpēties par veselību un manu maku, bet arī saudzīgi izturēties pret resursiem. Ja tiešām bads piemeklē lidmašīnā, AirBaltic ēdienkartē var atrast arī tādas foršas lietas kā auzu pārslu biezputru! Taču, ja cilvēks paņēmis uz lidmašīnu līdz savu pārtiku, stujarti neskatās ar “baltu aci”, jo mēs taču jau esam klienti – lidojumu esam nopirkuši, un ēst līdzi paņemto veselīgo pārtiku ir cilvēktiesības.
3. Bet galvenais, kāpēc man AirBaltic darbs tiešām šķiet uzslavējams un aizstāvāms, ir tas, kā AirBaltic ļauj man justies, kad es lidoju. Kā latvietei, eiropietei un pasaules pilsonei – un šīs identitātes viena otru neizslēdz un neapdraud, kā to labi zina starptautiskajā lidojumu jomā strādājošie. Lokālpatriotisms kopā ar Eiropas un pasaules elpu – tas ir smalki iestrādāts AirBaltic soļos, sākot no pārtikas piedāvājuma līdz ziepēm labierīcībās, kā arī apkalpes, kura pārvalda vismaz 3 valodas (latviešu, krievu un angļu). Lai gan AirBaltic ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība, tā vārdu “nacionālā” nes ar lepnumu, bet bez šaurpierības, kā nacionālismu dažkārt redzam izpaužamies Latvijas sabiedrībā un politikā. Jā, mēs lepojamies ar Latviju un tās cilvēkiem – visiem, kuri izvēlējušies būt ar šo zemi saistīti. Tomēr Latvijas karogu mēs augstu ceļam ne gluži – tēlaini izsakoties – tērpušies tikai tautas tērpā.
Šo pieeju labi var izbaudīt, lasot AirBaltic žurnālu Baltic Outlook, kas – atkal – ļoti pozitīvi izceļas, salīdzinot ar citu lidsabiedrību piedāvājumu kavēt pasažieriem laiku, lidojot. Baltic Outlook negarlaiko, bet iedvesmo, un neaizvaino inteliģenci, kā dažkārt arī dažādām lapelēm izdodas. Žurnāls ar izceltām Latvijas, Baltijas, Eiropas un pasaules pērlēm kultūrā un mākslā, arhitektūrā, ēdienā, cilvēkos. Piemēram, jaunākajā žurnālā ir tiešām skaista saruna ar Barišņikovu – pasaules pilsoni, kurš joprojām lepojas un uztur saites ar Latviju.
Ekskluzīvā saruna ar Barišņikovu tiešām ir dāvana pasažieriem. Tomēr tas nav vienkārši labs žurnāls – tas gudri pilda AirBaltic tēla spodrināšanas un pakalpojumu piedāvāšanas uzdevumu, sākot no vadītāja ievadvēstules līdz kodolīgajiem stāstiem par AirBaltic darbiniekiem un baudāmām lietām gan Latvijā, gan citos AirBaltic jaunajos vai vecajos galapunktos. Un tieši oktobra žurnālā to var redzēt visspilgtāk, jo tas veltīts AirBaltic jubilejai – svinībās iesaistīta gan komanda, gan pasažieri, kaut vai iepazīstoties ar interesantiem faktiem par kompānijas 20 gadu vēsturi info grafikā, vai mēģinot uzminēt, kurās valstīs ciemojies AirBaltic rotaļu lācītis (foto konkursa pasažieriem rezultāti). Vērtīgi un interesanti, ar idejām par to, kā varētu sagaidīt PROVIDUS 15 gadu jubileju 2017.gadā!
Vienu vārdu sakot, AirBaltic noved pie līdzīgiem secinājumiem, pie kādiem esmu nonākusi, vērojot dažādu uzņēmumu, nevalstisko organizāciju vai institūciju attīstību.
Atcerieties, ka pirms kādiem gadiem lidsabiedrība bija Flika “bodīte”, un par tās darbiem tā lepoties nebija iespējams! Tāpēc ar prieku pievienojos apsveicējiem un saku savu paldies par darbu, kas tiešā un pārnestā nozīmē ceļ mākoņos!
Gauss: «airBaltic» ir tik labā situācijā, kā vēl nekad iepriekš