Raksts

NVO komentāri par struktūrfondu rādītāju sistēmu


Datums:
24. novembris, 2004


Autori

Providus


Komentāri ES struktūrfondu Uzraudzības komitejai.

ES struktūrfondu Uzraudzības komitejai.

Komentāri

Rādītāju apkopojuma tabulai (Pielikums Nr.1)

2004. gada 1. novembrī

Sagatavoja:
Alda Ozola-Matule

Ietekmes rādītāji:

Vide ir viens no horizontālajiem VPD mērķiem, taču piedāvātajā rādītāju sarakstā tas nav atspoguļots! Ar tiem diviem rādītājiem, kas šobrīd ir iekļauti sarakstā, nav pietiekami, jo tie ir saistīti tikai un vienīgi ar 1.1. pasākuma īstenošanu, taču ietekmei uz vidi ir jābūt pozitīvai vai neitrālai arī visos pārējos VPD pasākumos.

Tādēļ pie Horizontālajiem politikas programmas līmeņa ietekmes rādītājiem Vides sadaļā ir jāiekļauj plašs rādītāju saraksts, kas ļautu novērtēt ietekmi uz vidi visos programmas pasākumos, kas pozitīvi vai negatīvi ietekmē piesārņojuma slodzes vidē, pretējā gadījumā vispār nevar uzskatīt, ka vide ir horizontāls VPD mērķis. Ar rādītāju palīdzību nepieciešams novērtēt, kādu ieguldījumu VPD ieviešana (un ES fondu, kā arī nacionālais finansējums) devusi vides kvalitātes uzlabošanā un ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā.

Sorosa fonda – Latvija komentārs
par struktūrfondu uzraudzības rādītāju sistēmu

Horizontālie politikas programmas līmeņa ietekmes rādītājs vienādo iespēju nodrošināšanai pašlaik ir izvēlēts tikai viens – Sieviešu vidējās darba samaksas izteiktās, kā daļa no vīriešu vidējās darba samaksas (2001. gadā 78,5%)

Uzskatām, ka būtu lietderīgi šīs politikas programmas līmeņa ietekmes rāditājus papildināt ar vēl dažiem:

1) sieviešu un vīriešu nodarbinātībās līmeņa atšķirība
(2003. g. vecuma grupā 15-64 g. : 66,1 – 57,9 = 8,2 %)

2) nepilnu laiku nodarbināto sieviešu īpatsvars kopīgajā nodarbināto sieviešu skaitā
(2003. gadā – 12,1% )

Pamatojums:

Joint Assessment of Employment Policy Priorities in Latvia (EU – Latvia, February 6, 2003)

”Lielu lomu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespēju pilnveidošanā ieņem elastīgu darba līgumu formu piemērošana, iespēja strādāt nepilnu darba laiku. Salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijā situācija ir sevišķi neapmierinoša. Nepilnu laiku nodarbināto sieviešu īpatsvars kopīgajā nodarbināto sieviešu skaitā (12,1% – 2003. gadā) ir gandrīz 3 reizes mazāks kā ES-15 vidēji . Sakarā ar ierobežotām alternatīvās bērnu aprūpes iespējām Latvijā, sociālajiem partneriem jāpalielina sava loma elastīgu darba līgumu formu pieejamības veicināšanā.”

Statistika – nodarbinātības līmenis, % (Personas vecumā 15-64)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!