Trešdienas vakarā, dodoties uz Berlīni, izšķirstīju žurnālu Baltic Outlook, ko katram pasažierim piedāvā Air Baltic, un manu uzmanību ieguva divi veci paziņojumi. Pirmais – Štokenbergs žurnālā tiek pieteikts kā reģionālo lietu ministrs, kas nu jau viņš vairs nav. Otrais – aviokompānijas lidojumu kartē joprojām eksistē tāds kopums kā Serbija un Melnkalne. Tā kā žurnāls iznāk katru otro mēnesi (nākamais gaidāms decembrī), tad Štokenberga novecojušais tituls vien ļāva ar gandarījumus aizdomāties par politiskajām norisēm Latvijā, kas kopš 18.oktobra tik tiešām bijušas neparasti straujas un visai iedvesmojošas. Bet par to, ka Air Baltic publicētajā kartē Melnkalne nav neatkarīga valsts - kas tā ir jau vairāk nekā gadu – esmu sašutusi un gatava ne tikai rakstīt šo blogu, bet pat pievērst šim faktam aviokompānijas atbildīgo uzmanību.

Tajā pat trešdienas vakarā pie vakariņām Berlīnē savu atklājumu pārrunāju arī ar Nenadu, kas nāk no Melnkalnes, un, protams, nebija sajūsmā. Arī čehs Davids nebija sajūsmā un atgādināja pirms divām nedēļām Briselē piedzīvoto, kad kāds francūzis Eiropas Parlamenta plenārsēžu zālē viņu auditorijai iepazīstinājis kā Čehoslovākijas pilsoni.

Bet, atgriežoties pie Melnkalnes – šādai kļūdai vai vienaldzībai nevajadzētu nākt no Latvijas, kas pati nesen atguvusi neatkarību un tāpēc īpašu solidaritāti izjūt pret citām neatkarību atguvušajām vai ieguvušajām valstīm. Bet tieši Latvijas valstij pieder kontrolpakete Air Baltic akciju. Tāpēc jocīgi, ka, piemēram, neviens no ārlietu ministrijā strādājošajiem, kas regulāri lido darba darīšanās, nav pamanījis šo kļūdu un nav paspējis nobrīfēt aviokompāniju.

Rītdien domāju par šo faktu painformēt arī manu labu draugu, kas strādā Melnkalnes ārlietu ministrijā. Varbūt no viņa var iegūt informāciju par iespējām, kā Air Baltic varētu tikt pie precīzas Eiropas kartes…