Foto: Foto - G. Dieziņš © AFI
Tikko pieņemtais Biedrību un nodibinājumu likums, kas kalpo kā sava veida “konstitūcija” nevalstiskajām organizācijām, aizsāk grūtu procesu, kura gaitā līdz 2006.gadam jāievieš moderna juridiskā bāze, lai veicinātu efektīvu trešā sektora darbību Latvijā.
Saeima ir pieņēmusi Biedrību un nodibinājumu likumu, kas kalpo kā “konstitūcija” nevalstiskām organizācijām jeb pamatdokuments, kurš ieviesīs juridisku skaidrību nevalstisko organizāciju izveidē, darbībā un likvidācijā.
Likums ir mūsdienīgs, tā normas veidotas, ņemot vērā jaunākos juridiskās tehnikas paņēmienus, citu valstu pieredzi un normatīvos aktus, kā arī ārvalstu konsultantu ieteikumus. Ar likumu tiek regulētas tikai tās lietas, kurās ir svarīgi aizsargāt biedrus (piemēram, pie statūtu grozīšanas ir obligāti nepieciešams 51 biedra kvorums) vai trešās personas (piemēram, skaidra organizatoriskā struktūra), visu pārējo atstājot organizācijas ziņā – kur un kā tieši darboties, utt.
Jaunā likuma izveides mērķis ir nodrošināt efektīvu, caurspīdīgu un juridiski korektu nevalstisko organizāciju darbību, kā arī sniegt atbildi uz patreiz pastāvošām dažādām problēmām, kuras nevar atrisināt ar vēl spēkā esošo likumu “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām”.
Viena no lielākajām problēmām, ko spēkā esošās normas neļauj risināt, bet jaunais likums ļauj, ir iespēja izveidot nodibinājumus jeb fondus. Līdz šim fondiem bija jādarbojas bezpeļņas organizāciju SIA vai akciju sabiedrību formā (būtībā uzņēmējdarbības formā), vai pat sabiedrisko organizāciju atklāto sabiedrisko fondu formā (šajā gadījumā tā ir sabiedriska organizācija, tikai ar nosaukumu “fonds”). Tagad jaunais likums tiem dos iespēju reģistrēties juridiski korektā un pasaulē pazīstamā formā – kā nodibinājumam vai fondam, nošķirot tos gan no komersantiem, gan biedrībām. Jaunais likums ļaus nodibinājumam vai fondam veikt savas aktivitātes, piesaistot dažādu finansētāju līdzekļus un izmantot iespēju saņemt valsts atlaides nodokļu nomaksai (saņemot sabiedriskā labuma organizācijas statusu).
Likums dos iespēju nevalstiskajā sektorā iesaistīt brīvprātīgos un segt izdevumus, kas radušies brīvprātīgajiem veicot uzņemtos pienākumus. Tiks dota arī iespēja legāli atlīdzināt izdevumus un izmaksāt atlīdzību organizācijas valdes locekļiem, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt.
Līdz šim spēkā esošais likums “Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām” neregulēja sabiedrisko organizāciju likvidācijas un reorganizācijas procesus, tādejādi atstājot to pašu organizāciju ziņā, kas nereti noveda pie strīdiem organizācijas biedru starpā un kreditoru tiesību ignorēšanas. Jaunais likums noteiks vienotus noteikumus šiem procesiem, lai aizsargātu organizācijas mantu no izšķērdēšanas likvidācijas vai reorganizācijas procesā, kā arī aizstāvētu ikviena biedra un kreditora tiesības.
Ir paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2004.gada 1.aprīlī. Par to, kāds būs pārreģistrācijas periods un pārreģistrācijas kārtība, vēl jālemj Saeimai tuvākajā laikā, izskatot Biedrību un nodibinājuma likuma spēkā stāšanās kārtības likumu.
Biedrību un nodibinājumu likums ir tikai sākums garam un grūtam ceļam nevalstiskā sektora sakārtošanā. Vēl plašas diskusijas ir paredzamas saistībā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likuma izskatīšanu Saeimā un grozījumiem dažādos nodokļu likumos, jo tie nozīmēs valsts budžeta ienākumu pārdali un dažu nevalstisko organizāciju pielīdzināšanu citām nevalstiskām organizācijām. Ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu tiks nodefinētas tās jomas, kuras valsts uzskata par prioritārām un tādām, kurās darbojošās organizācijas jāatbalsta ar dažādiem nodokļu atbrīvojumiem un samazinājumiem, iepretim situācijai, kas ir patreiz, kad viens vai divi Finanšu ministrijas ierēdņi izlemj, kuras organizācijas saņem valsts atbalstu un kuras nē. Tikai tad, kad spēkā būs Biedrību un nodibinājumu likums, Sabiedriskā labuma organizāciju likums un grozījumi nodokļu likumos, būs pilnībā sakārtota juridiskā bāze efektīvai un drošai nevalstisko organizāciju darbībai Latvijā un Eiropā. Ir paredzēts, ka ar 2006.gada 1.janvāri nevalstiskās organizācijas Latvijā darbosies saskaņā ar modernām un aktivitātes veicinošām tiesību normām.