Raksts

Nav pamata paildzināt sociālās uzņēmējdarbības likuma izstrādi


Datums:
12. oktobris, 2014


Autori

Agnese Frīdenberga


Foto: randihausken

Likuma izstrādes paildzināšana kavēs sociālo uzņēmumu ieguldījumu tādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā kā strukturālais bezdarbs un ienākumu nevienlīdzība.

Sociālā uzņēmējdarbība ir jauns koncepts ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Par sociālās uzņēmējdarbības pioniervalsti var uzskatīt Itāliju, kur jau 1991. gadā tika pieņemts likums par sociālajiem kooperatīviem. Pēdējo divdesmit gadu laikā izpratne par to, kas ir sociālie uzņēmumi un kādas sabiedrībai svarīgas problēmas tie risina, ir mainījusies. Ja 20.gadsmita beigās par sociālajiem uzņēmumiem uzskatīja tādus, kas rada darba vietas īpašām personu grupām – ilgstošajiem bezdarbniekiem vai izbijušajiem cietumniekiem, vai personām ar īpašām vajadzībām, tad tagad sociālie uzņēmumi risina jebkādu sabiedrībai svarīgu problēmu – izglītības jautājumus, vides problēmas, kultūras mantojuma saglabāšanas iespējas, utt.

Latvijā nav likuma, kas definētu kas ir sociālais uzņēmums un kā to nošķirt no ikviena cita komersanta vai nevalstiskās organizācijas. Taču neskatoties uz šo faktu, mums ir vairāki desmiti organizāciju, kuras atbilst sociālā uzņēmuma statusam.

Tie dod iespēju personām ar īpašām vajadzībām iegūt darba un aroda prasmes, sniedz sociālos un rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī piedāvā jauniešiem saturīgas laika pavadīšanas iespējas un veic citus, sabiedrībai svarīgus darbus.

Apzinoties faktu, ka īpašā statusa neesamība neveicina sociālo uzņēmumu izaugsmi un atpazīstamību, 2013.gadā Labklājības ministrijā tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja koncepciju „Par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā”. Šī koncepcija 2014.gada 14.oktobrī tiks skatīta Ministru kabinetā, kur arī lems par tālākiem soļiem koncepcijas iedzīvināšanā. Diemžēl likumprojekta izstrāde, kas veicinātu sociālo uzņēmējdarbību, plānota līdz 2018.gada 1.jūlijam.

Nepieciešamība noteikt tik ilgu termiņu sociālās uzņēmējdarbības likuma izstrādei nav pamatojama ar datu trūkumu par sociālajiem uzņēmējiem Latvijā, jo 2011.gadā PROVIDUS eksperti sadarbībā ar Latvijas Pilsoniskās alianses ekspertiem veica pētījumu, kura ietvaros analizēja ārvalstu praksi un piedāvāja risinājumus sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai Latvijai. Savukārt 2013.gadā Latvijas Rūpniecības un tirdzniecības kamera veica pētījumu, kura ietvaros tika izstrādāta metodoloģija, kā atpazīt sociālos uzņēmumus, izmantojot statistikas datus. Tāpēc Labklājības ministrijas izveidotās darba grupas locekļi – pārstāvji no nodibinājuma „Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS” (iepriekš zināms kā Sorosa fonds – Latvija), biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” un biedrības „Latvijas Samariešu apvienība” – aicina sociālās uzņēmējdarbības likumu izstrādāt līdz 2015.gada beigām (NVO vēstule premjereipdf). Eksperti uzskata, ka likuma izstrādes paildzināšana kavēs esošo uzņēmumu izaugsmi un neveicinās jaunu uzņēmumu izveidi, tādējādi arī kavējot šo uzņēmumu ieguldījumu tādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu risināšanā kā strukturālais bezdarbs un ienākumu nevienlīdzība.

Publikācija portālā providus.lv nodrošināta projekta “PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!