Foto: R.Ruduša
Mūsu vēstījums ASV valdībai — redziet, te taču ir musulmaņu kopiena, kurā ir labi izglītoti profesionāļi. Padariet viņus par saviem partneriem!
Pilns intervijas teksts angļu valodā
Jūs esat veicis pētījumu par ASV dzīvojošajiem musulmaņiem[1]. Kas bija pētījuma galvenie secinājumi par “vidējā Amerikas musulmaņa” raksturīgākajām iezīmēm?
Projekta gaitā mēs nonācām pie piecām galvenajām Amerikas musulmaņu kopienas iezīmēm. Taču, pirms es ķeros pie to aprakstīšanas, gribēju piebilst, ka neviens tā īsti nezina, cik Amerikā ir musulmaņu, jo šis jautājums tautas skaitīšanās netiek uzdots. Ir dažādas aplēses — daži saka, ap sešiem miljoniem. Bet citi zinātnieki to apstrīd un domā, ka tie ir trīs miljoni. Interesanti, ka arī Holivuda atsaucas uz Amerikas musulmaņiem — filmā “Siriāna” viens no varoņiem min skaitli 10 miljoni. Tātad, mūsu ir no trim līdz desmit miljoniem (smejas). Taču zinātnieku vidē valda vienprātība jautājumā par to, ka musulmaņu skaits pieaug. Kā jūs varat konstatēt pieaugumu?
Ja mēs saskaitām mošejas, cilvēkus, kas apmeklē lūgšanas, imigrāciju, dzimstību un tos, kas konvertējušies islāma ticībā, tad visi rādītāji liecina, ka skaits pieaug. Bet, atgriežoties pie Amerikas musulmaņu kopienas raksturīgajām pazīmēm, pirmā no tām ir daudzveidība. Pētījuma laikā mēs cilvēkiem jautājām, kur viņi ir dzimuši. 36 procenti teica, ka dzimuši ASV, bet 64 procenti citur, viņi nāk no kopumā vairāk nekā 80 valstīm. Nevienā citā valstī musulmaņu kopienā nepastāv tik liela daudzveidība. Varētu teikt, ka Amerikā dzīvo musulmaņu pasaules neliela kopija. Citas raksturīgās pazīmes ir tādas, ka vidusmēra musulmanis ir ar labāku izglītību un augstākiem ienākumiem, nekā vidusmēra amerikānis.
Turklāt viņi ir arī aktīvi un politiski apķērīgi.
Ko nozīmē “politiskā apķērība”?
Pirmkārt, Amerikas musulmaņus ir grūti iespiest divu kategoriju — republikāņu un demokrātu — rāmjos. Dažos jautājumos Amerikas musulmaņi ir ļoti konservatīvi. Piemēram, jautājumos, kas skar ģimeni un laulību, viņu uzskati sakrīt ar evaņģēlisko kristiešu un republikāņu partijas viedokli. Bet citos jautājumos, piemēram, par vispārējo veselības aprūpi, imigrāciju, labklājību un cīņu ar nabadzību, musulmaņi pauž ļoti liberālus uzskatus, kuri ir tuvāk demokrātiem.
Kā tādā gadījumā viņi izdara savu politisko izvēli?
2000.gadā, kad toreizējais gubernators [Džordžs] Bušs startēja vēlēšanās pirmo reizi, lielākā daļa musulmaņu imigrantu nolēma balsot par viņu. Bet 2004.gadā — pēc 11.septembra, pēc tam, kad bija sācies karš pret teroru un karš Irākā, pēc tam, kad tika pieņemts anti-terorisma likums (the Patriot Act[2]) un notikušas musulmaņu deportācijas — musulmaņi nolēma atbalstīt demokrātu kandidātu. Kad notiek Senāta vai Kongresa vēlēšanas, viņi katru reizi vērtē individuāli.
Vai šiem cilvēkiem, kuri nāk no tik dažādām kultūrām, ir spēcīga piederības sajūta Amerikas musulmaņu kopienai?
Es domāju, ka jā. Islāma centru loma Amerikā ļoti atšķiras no tā, kāda tā ir dzimtenē. Dzimtenē mošejas ir vietas, kur notiek lūgšanas, bet citā laikā tās ir slēgtas. Bet Amerikā islāma centri un mošejas lielā mērā ir daudzfunkcionāli objekti. Tie tiek izmantoti gan lūgšanām, gan saviesīgiem pasākumiem, ekonomiskām aktivitātēm, izglītībai, svētdienas skolām, gan arī politiskām aktivitātēm. Pēc 11.septembra parādījās jauni izaicinājumi — propaganda, stingri valdības pasākumi. Kopienā radās arvien pieaugoša pārliecība, ka mums jāturas kopā, lai jaunos izaicinājumus pievarētu.
Vai 11.septembris dziļi ietekmēja Amerikas musulmaņu kopienu?
Jā, tieši tā. Nebūtu bijis 11.septembra, iespējams, Amerikas musulmaņu kopienai būtu nepieciešami vēl divi gadu desmiti, lai sāktu interesēties par norisēm sabiedrībā, lai masveidā iesaistītos. Zinātnieki uzskata, ka ir piecas pakāpes jebkuras kopienas iesakņošanās procesā Amerikā. Pirmā pakāpe — imigranti parūpējas par savu finansiālo nodrošinājumu un nodibina dievnamus, otrā pakāpe — viņi mēģina nodot savas idejas, tradīcijas un reliģiju nākamai paaudzei, trešā pakāpe — viņi parūpējas par tiem, kas palikuši dzimtenē, ceturtā —gādā par jautājumiem, kas skar viņu kopienu Amerikā, piemēram, diskrimināciju, un piektā pakāpe iestājas tad, kad kopiena ir spēcīga un nobriedusi un sāk reaģēt uz sabiedrības problēmām, piemēram, vardarbīgu policijas rīcību, bezpajumtniekiem — visi jautājumi kļūst par viņu rūpēm. Mūsu pētījumi rāda, ka normālos apstākļos Amerikas musulmaņiem būtu bijuši vajadzīgi vēl divdesmit gadi, lai sasniegtu piekto pakāpi. 11.septembris deva grūdienu un paātrinājumu. Piemēram, nesen pirmais melnādainais musulmanis tika ievēlēts Kongresā.
Vai jūs uzskatāt to par tiešu 11.septemba un tam sekojošo notikumu rezultātu?
Lielā mērā tas tā ir. Bija liels spiediens, diskriminācija, mediju uzmanība un propaganda pret musulmaņiem. Taču musulmaņi atbildēja ar to, ka arvien vairāk iesaistījās sabiedrības dzīvē, dibināja apvienības un tika ievēlēti.
Saskaņā ar jūsu pētījumu ASV ārpolitika tādās jomās kā karš pret teroru un politika Irākā ir krasā pretrunā ar to, ko musulmaņu kopiena saredz kā pareizo risinājumu. Vai musulmaņu līderi uztur dialogu ar valdību un mēģina skaidrot savu skatījumu?
Šī ASV politikas joma — karš pret teroru un Irāka — ir ne tikai pretrunā ar to, ko vēlas musulmaņi, bet arī pretrunā ar amerikāņu vērtībām un to, ko domā Amerikas tauta. Tas nav musulmaņu jautājums; lielākā daļa amerikāņu ir iestājušies pret šo politiku. Mēs esam mēģinājuši nodot šādu vēstījumu — redziet, te taču ir musulmaņu kopiena, kurā ir labi izglītoti profesionāļi. Viņus var izmantot, lai būvētu tiltu starp Amerikas ārpolitiku un musulmaņu pasauli. Padariet viņus par saviem partneriem! Taču partnerattiecības nozīmē, ka par politiku būtu jādiskutē. Diemžēl neviena pazīme neliecina, ka notiktu diskusija. Valsts departaments un politikas veidotāji ir sapratuši, ka musulmaņu kopiena ir ļoti svarīga, taču viņu vēlme joprojām ir panākt, lai musulmaņi justos apmierināti, nemainot politiku. Nedomāju, ka tas ir iespējams.
Kādā rakstā laikrakstā “The Los Angeles Times” apgalvots, ka Amerikas musulmaņu ietekme ir proporcionāli lielāka, nekā to skaits. Vai jūs piekristu šādam apgalvojumam?
Tas ir interesants jautājums, kuram ir vairāki aspekti. Amerikas musulmaņi sūta naudu uz mājām, tādējādi palīdzot vietējai tautsaimniecībai. Tā nav tikai nauda — piemēram, ārsti no ASV atver slimnīcas Bangladešā. Amerikas musulmaņi piedalās arī musulmaņu pasaules iekšējā diskusijā, kura ir sākusies vēl pirms 11.septembra. Ko viņi iemācās Amerikā? Piemēram, to, ka viņiem jābūt iecietīgākiem, vairāk tendētiem uz kompromisu. Viņiem ir jābūt tolerantiem pret citiem musulmaņiem. Islāmā ir piecas dažādas mācības — četras sunītu un viena šiītu. Citur ir grūti iedomāties to, ka vienas doktrīnas pārstāvis varētu noturēt lūgšanu citas skolas mošejā. Bet Amerikā imāmam jābūt tolerantam. Iecietības un kompromisu ir vairāk un diskusijas var notikt par jebkuru tēmu.
Ja Amerikas musulmaņu kopiena ir attīstībā “pārlēkusi” divām desmitgadēm, tad kur tā, jūsuprāt, būs pēc vēl diviem desmitiem gadu?
Es ceru un es lūdzos, lai viņi, kā kopiena, kļūtu par paraugu visiem pārējiem musulmaņiem. Un lai viņu balsis tiktu labāk sadzirdētas Amerikas politiskajā arēnā. Es ceru, ka islāma pētnieki Amerikā dos lielu artavu diskusijām islāma iekšienē.
______________
[1] “Muslims in the American Public Square: Shifting Political Winds and Fallout from 9/11, Afghanistan, and Iraq”. Project MAPS, Center for Muslim-Christian Understanding, Gergetown University , USA.
[2] “An Act to deter and punish terrorist acts in the United States and around the world, to enhance law enforcement investigatory tools, and for other purposes.” Stājies spēkā 2001.gada 26.oktobrī