2025. gada 25. septembrī publicēts jaunākais Migrantu integrācijas politikas indeksa (MIPEX) ziņojums, kas analizē imigrantu integrācijas politiku Eiropas Savienības (ES) valstīs.

MIPEX ir starptautiski atzīts rīks, ko izstrādājusi Migration Policy Group (MPG) sadarbībā ar Barselonas Starptautisko lietu centru (CIDOB). Ar visaptverošu indikatoru palīdzību tas mēra imigrantu integrācijas politiku astoņās galvenajās jomās: darba tirgū, izglītībā, ģimenes atkalapvienošanā, pastāvīgās uzturēšanās tiesībās, piekļuvē pilsonībai, politiskajā līdzdalībā, pretdiskriminācijā un veselības aprūpē. Jaunākais pētījums aptver 27 ES valstis laika posmā no 2020. gada līdz 2024. gada sākumam.

Ziņojums par MIPEX rezultātiem ES valstīs pieejams šeit.

Infografikas ar MIPEX rezultātiem ES valstīs pieejamas  šeit.

Latvijas rezultāti un galvenie secinājumi

Latvijas sniegums MIPEX indeksā ir novērtēts ar 36 no 100 punktiem, kas raksturo valsts integrācijas politiku kā “drīzāk nelabvēlīgu”. Rezultāts ir zemāks par ES vidējo rādītāju visās astoņās analizētajās jomās. Īpaši zemi rezultāti ir:

• Izglītībā (26/100), kas liecina par sistēmiska un organizēta atbalsta trūkumu imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā.
• Darba tirgus mobilitātē (33/100), kas norāda uz mērķētu pasākumu trūkumu, lai veicinātu iebraucēju iekļaušanos darba tirgū atbilstoši viņu kvalifikācijai.

Ziņojumā secināts, ka atbalsta pasākumi vairākās jomās tiek īstenoti kampaņveidīgi, nevis sistēmiski. Kopš 2020. gada Latvijas kopējais vērtējums nav būtiski mainījies.

Situācijas konteksts: imigrācijas dinamika Latvijā

Šie rezultāti jāvērtē kontekstā ar pieaugošo imigrāciju Latvijā, kas palielina ārvalstu pilsoņu īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā.

• Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem uz 2024. gada 31. decembri Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi[1].
• Eiropas Migrācijas tīkla dati[2] liecina, ka trešo valstu pilsoņu skaits ar tiesībām uz nodarbinātību ir pieaudzis no 6 609 personām 2013. gadā līdz 19 825 personām 2024. gadā.

Šie dati apliecina, ka, saglabājoties pieaugošām migrācijas tendencēm, nepieciešamība pēc efektīviem integrācijas risinājumiem, piemēram, darba tirgus integrācijā un latviešu valodas apguvē kļūst arvien aktuālāka. Pretējā gadījumā Latvijas pilsoņi  aizvien biežāk saskarsies ar jauniem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem būs grūtības atrast darbu, apgūt latviešu valodu vai orientēties Latvijas nodokļu sistēmā. Ilgtermiņā tas ir risks sabiedrības saliedētībai un var sabiedrībā radīt  saspīlējumus.

Salīdzinošais ziņojums publicēts 2025. gada 25. septembrī. Aktuālā informācija un valstu profili ir pieejami vietnē mpex.eu. Kontaktpersona jautājumiem par Latvijas rādītājiem indeksā: Providus vadošā pētniece Dārta Pelse darta.pelse@providus.lv

[1] https://www.km.gov.lv/lv/treso-valstu-pilsoni

[2] https://www.emn.lv/wp-

content/uploads/2025/07/EMN_zinojums_210x297mm_lv.pdf