Raksts

Mēs zinām, ko jūs darīsiet nākamajā sasaukumā


Datums:
15. jūnijs, 2009


Autori

Providus


Foto: Mykle Roventine

Eiropas Parlamentam ir vairāk nekā 50 000 fani portālā [i]Facebook[/i], vairāk nekā 440 000 reizes tika skatīti trīs kampaņas video portālā [i]Youtube[/i], ar Parlamentu “draudzību noslēdza” Madonna, [i]U2[/i], [i]Greenpeace[/i] un Baraks Obama.

Pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām šī gada jūnijā redzējām un lasījām dažādas aptaujas, kurās gan vēlētājiem, gan pašiem no Latvijas ievēlētajiem iepriekšējā sasaukuma deviņiem Eiroparlamenta deputātiem tika vaicāts, ko viņi darījuši Parlamentā un ko par to ir dzirdējuši vēlētāji. Tagad, kad tikko esam ievēlējuši jauno Eiropas Parlamentu, deputātiem jādomā, kā efektīvi informēt vēlētājus par savu darbu un noskaidrot viņu viedokli, bet mums – vēlētājiem sekot līdzi šim darbam, lai varam pilnvērtīgi līdzdarboties tad, kad Parlaments izskata mums svarīgus jautājumus.

Iespējas apsteidz interesi

Vairākos forumos pēdējo gadu laikā ir analizēts jautājums, kāpēc Latvijas iedzīvotāji maz zina par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, kas viņiem būtu jāzina un kādā veidā šo informāciju sniegt. Lūk daži no minētajiem argumentiem, kāpēc par Eiropas Parlamenta darbu neko daudz nezinām:

  • Eiropas Parlamenta darbs ir sarežģīts un procesu gaita ilga;
  • deputāti atrodas tālu no Latvijas – Briselē vai Strasbūrā;
  • Latvijas masu mediju pārstāvniecība Eiropas Parlamentā ir maza;
  • Latvijā ir citas, aktuālākas problēmas par tām, ko lemj Eiropas Parlaments;
  • deputāti nav ieinteresēti runāt ar iedzīvotājiem;
  • par Eiropas Savienības jautājumiem nav īstas politiskas debates pat priekšvēlēšanu laikā;
  • Eiropas Parlaments neuzrunā ikdienas bažas;
  • vēlētājs neredz saistību starp konkrēta deputāta ievēlēšanu un Parlamenta darba rezultātiem.

Neskatoties uz šo it kā intereses trūkumu, 71% Latvijas pilsoņu uzskata, ka Eiropas Parlamentam ir svarīga loma ES un 41% uzticas Eiropas Parlamentam[ 1 ]. Protams, nevaram zināt, cik daudz Latvijas pilsoņu būtu piedalījušies šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja tās nebūtu notikušas vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām. Visā Eiropas Savienībā gadu no gada samazinās pilsoņu līdzdalība Parlamenta vēlēšanās[ 2 ]. Tas ir zināms paradokss, ka palielinoties Eiropas Parlamenta lomai kopš tas pirmo reizi tika ievēlēts tiešās vēlēšanās 1979.gadā, katrās tā vēlēšanas ir samazinājusies vēlētāju interese par šīs institūcijas darbību. Apzinoties līdzdalības mazināšanos un intereses trūkumu par Parlamenta darbu, Parlaments meklēja jaunu pieeju priekšvēlēšanu posmam. Trīs Eiropas Savienības institūcijas pagājušā gada rudenī parakstīja kopīgu deklarāciju par sadarbību komunikācijas jomā[ 3 ]. Šī deklarācija netieši pasaka, ka Parlamenta vēlēšanas ir būtisks leģitimitātes jautājums visam ES darbam. Komisija aizstāv kopīgās ES intereses atsevišķās nozarēs, ES Padome dalībvalstu intereses, bet Parlaments ir vienīgā no trim svarīgākajām institūcijām, kas tieši pārstāv vēlētājus.

Arī ārpus priekšvēlēšanu laika Parlaments ir paredzējis virkni līdzekļu un rīku, kā veicināt deputātu saikni ar vēlētajiem. Iepazīstoties ar Parlamenta gada kalendāru[ 4 ], redzams kur un kā organizēts deputātus darbs un kad viņus var cerēt ieraudzīt Latvijā. Piektdienas ir dienas, kad nenotiek plenārsēdes un politisko grupu sanāksmes un kad deputāti varētu būt pieejami Latvijā. Tirkīza krāsā kalendārā iekrāsotās nedēļas ir laiks, kad deputāti var doties tikties ar vēlētājiem. ES budžetā ir paredzēts finansējums gan politisko grupu, gan Eiropas politisko partiju komunikācijai, gan arī individuālām deputātu komunikācijas aktivitātēm.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas atvieglo saziņu ar Parlamentu, ir valoda[ 5 ]. Katru dokumentu Parlaments publicē visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās (tajā skaitā latviešu), un visiem deputātiem ir tiesības izteikties viņu izraudzītajā oficiālajā valodā. Tāpat Parlamenta mājas lapā ir iespējama piekļuve Parlamenta dokumentiem ar īpaša reģistra palīdzību.[ 6 ] Papildus tam Eiropas Parlamenta mājas lapā ir pieejamas informācijas lapas[ 7 ] par Parlamenta darbību un dažādām ES politikām. Taču atrodoties Briselē, Strasbūrā vai Luksemburgā, katrs var pieteikties apmeklējumam un savām acīm redzēt, kā tad darbojas Parlaments[ 8 ]. Eiropas Parlamenta vietnē ir iespējams sekot līdz plenārsesiju gaitai, bet Parlamenta televīzijā europarltv[ 9 ] skatīties īpašas žurnālistu veidotas programmas, intervijas un diskusijas par Parlamenta darbu un atsevišķiem aktuālajiem jautājumiem. Šī informācija pieejama arhīvā arī skatīšanai vēlāk. Vēlēšanu rezultātu nakts īpašā programma bija sagatavota ar tiešraidēm no vairākām dalībvalstīm, intervijām ar NVO, preses konferenci ar Eiropas Parlamenta grupu vadītājiem un skatoties ļāva novērtēt šī Eiropas notikuma mērogu. Vairākas reizes šajā naktī varēja dzirdēt viedokli, ka labs veids uzlabot komunikāciju un zināšanas par ES jautājumiem būtu Euronews TV kanāls[ 10 ], kam būtu jābūt pieejamam visās dalībvalstīs un oficiālajās valodās. Pašlaik Latvijā tas ir pieejams kabeļtelevīzijas skaitītājiem, pie tam Euronews ir pieejams tikai septiņās valodās (no tām piecas ir ES oficiālās valodas).

Jaunie mediji – jaunas iespējas

Priekšvēlēšanu laikā bez tradicionālajiem komunikācijas un informācijas līdzekļiem, tika meklēti jauni veidi, kā uzrunāt vēlētājus. Piemēram, pirmo reizi tika rīkots Baltijas Pilsoņu forums par Eiropas Parlamentu, kas notika Viļņā[ 11 ], pirmo reizi Eiropas pilsoņi tika aicināti piedalīties vēlēšanās no kosmosa[ 12 ] un pirmo reizi Parlaments izvērsa kampaņu vienlaicīgi 8 interneta platformās: Parlamenta tradicionālajā vietnē, īpašā vēlēšanu vietnē, Parlamenta interneta televīzijā europarltv, Facebook, MySpace, Youtube, Flickr un Twitter. Rezultāts attiecībā uz interesi par Parlamentu internetā bija iespaidīgs – Parlamenta vietni vēlēšanu nedēļā apmeklēja gandrīz 2 miljoni interesentu. Vēlēšanu naktī (no 7. uz 8. jūniju) īpašā vietne, kurā tika publicēti rezultāti, saņēma 120 miljonus pieprasījumu (lapas ielādei). Parlamentam ir vairāk nekā 50 000 fani portālā Facebook, vairāk nekā 100 000 apmeklējumu tika reģistrēti Parlamenta profilā portālā MySpace, vairāk nekā 440 000 reizes tika skatīti trīs kampaņas video portālā Youtube[ 13 ], ar Parlamentu “draudzību noslēdza” Madonna, U2, Greenpeace un Baraks Obama.[ 14 ]

Iepriekšējā sasaukuma deputāti no Latvijas iespēju aicināt pie sevis apmeklētāju grupas no Latvijas, rīkoja dažādus konkursus, lasīja lekcijas, uzturēja mājas lapas u.c. Taču jāsaka, ka kopš iepriekšējā sasaukuma sākuma piecu gadu laikā ir būtiski mainījušies interneta vidē pieejami saziņas kanāli. Aptaujājot iepriekšējā sasaukuma Parlamenta deputātus neilgi pirms sasaukuma beigām, tika noskaidrots, ka 75% deputātu izmantoja personīgās mājas lapas, lai sazinātos ar vēlētājiem, 33% sociālos medijus (piemēram, Facebook, MySpace), 26% elektroniskas ziņulapas, 24% personīgos blogus, 15% video iespējas internetā (piemēram, YouTube) u.c. Par efektīvākajiem veidiem, savukārt, kā sazināties ar vēlētājiem, deputāti uzskatīja TV (69%), dalību pasākumos (51%), tiešas tikšanās (49%), mājas lapas (39%), avīžu rakstus (36%), preses relīzes (32%) un tikai pašās beigās blogus un mikro bologus (piemēram, Twitter) – 12%. Liekas pārsteidzoši, ka 62% iepriekšējā sasaukuma deputātu nekad nebija dzirdējuši par čivināšanu Twitter un nekad neplānoja to izmantot.[ 15 ] Būtu interesanti salīdzināt šos rezultātus ar jaunā sasaukuma deputātu viedokļiem, īpaši no Latvijas.

Izvērtējot astoņu no Latvijas ievēlēto deputātu[ 16 ] saziņas līdzekļus ar vēlētājiem nedēļu pēc notikušajām vēlēšanām var redzēt, ka interneta vidē viņiem ir lielas izaugsmes iespējas. Šobrīd sava mājas lapa ir trīs no astoņiem deputātiem – Inesei Vaiderei, Tatjanai Ždanokai un Sandrai Kalnietei. Attiecībā uz citiem sociālajiem medijiem – četrus no ievēlētajiem deputātiem var sastapt draugiem.lv, vienam var sekot līdz Twitter, nevienu neizdevās atrast Facebook, par septiņiem var iegūt informāciju Wikipedia – pieejamās informācijas apjoms gan būtiski atšķiras.

Protams, interneta rīki nevar aizvietot tradicionālos līdzekļus, taču Latvijā pakāpeniski pieaugot interneta lietotāju skaitam un interesei par dažādiem sociālajiem medijiem, šajā jomā ir iespējams meklēt plašas saziņas iespējas ar iedzīvotājiem. Būtiski, ka internets nodrošina arī iespēju informāciju izmantot atkārtoti, piemēram, deputāta lekciju vai tikšanos ar vēlētājiem translēt internetā, ievietot to pēc tam YouTube un deputāta mājas lapā, bet par galvenajām atziņām un pievienoto videomateriālu informēt Twitter un draugiem.lv utt. Protams, tas darbojas arī pretējā virzienā, kad iedzīvotāji vēlas pievērst deputātu uzmanību kādam būtiskam jautājumam.

Plašāku informāciju par Eiropas Parlamenta darbu Latvijā nodrošina Eiropas Parlamenta informācijas birojs[ 17 ]. Tur arī droši vien tuvākajā laikā varēs iegūt ziņas par deputātu kontaktinformāciju, viņu palīgiem, birojiem u.c., kā arī drīz uzzināsim, kurās komitejās darbosies Latvijas deputāti un kādi būs viņu amati. Šo informāciju, protams, varēs atrast arī Parlamenta vietnē.

Eiropas Parlamenta jauno sasaukumu gaida svarīgu lēmumu pieņemšana ekonomikā un monetārajos jautājumos, klimata un vides jomā, jaunās Eiropas Komisijas apstiprināšana, lauksaimniecības politikas pārskatīšana, ilgtermiņa budžets pēc 2013.gada u.c. Var atrast simtiem iemeslu, kāpēc neinteresēties par šīm lietām. Bet, ja interese par šiem un citiem jautājumiem ir, tad jau šobrīd ir pieejamas plašas iespējas uzzināt par to, kā noris darbs Eiropas Parlamentā, papildus ikdienas mediju piedāvājumam no plerārsesiju dienas kārtībām līdz pat pašu sēžu vērošanai, sazināties ar ievēlētajam deputātiem un izteikt savu viedokli gan viņiem, gan citiem Eiropas Parlamenta deputātiem. Īpaši svarīgi tas būs, ja spēkā stāsies Lisabonas līgums, kas būtiski palielinās Eiropas Parlamenta lomu. Pagaidām gan vēl nav zināms, cik ļoti jaunie Eirodeputāti vēlēsies ieklausīties iedzīvotāju viedokļos, taču zināšanas par norisēm Parlamentā noteikti atvieglos kvalitatīvu iedzīvotāju iesaistīšanos ES lēmumu veidošanā.

_____________________


Eiropai — II šķiras balsojums

Eiroparlaments pamatlīguma gaidās

Labs darbs krīzes laikā

Par drošību — ar tukšiem saukļiem


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!