Foto: André ...
BBC nediskutē par to, vai stāstīt par kultūru un cik daudz. Runa ir par to, cik radoši, izcili un mūsdienīgi to darīt.
Šī raksta uzdevums ir turpināt diskusiju par kultūras raidījumiem sabiedriskajā televīzijā, aplūkojot britu sabiedriskās raidorganizācijas BBC pieredzi. Varbūt varētu sākt ar atbildi uz pamata jautājumu, proti, ko tad skatītāji un klausītāji saprot ar jēdzienu „kultūra”? BBC raidījuma Culture Show pašreklāmas rullītī pazīstamas personības un nejauši garāmgājēji uz šo jautājumu sniedz visplašākā spektra atbildes[1]: „kultūra ir tā, kuras dēļ mēs atceramies dažādas civilizācijas”, „kultūra ir vitrāžas baznīcu logos”, „ir lietas, ko tu dari, lai būtu paēdis un sausām kājām, bet viss pārējais ir kultūra”, „kultūra ir tas, kas liek tev domāt”, „kultūra ir kaut kas nedaudz garlaicīgs — katrā ziņā garlaicīgāks par futbola spēli.”
Šos piemērus izvēlējos ne tikai labskanīgo citātu dēļ, bet arī tādēļ, ka tie labi raksturo vienu no BBC kultūras programmu politikas pamata elementiem — kultūras vai, precīzāk, kultūru daudzveidību. Culture Show reklāma, protams, neatklāja neko jaunu — katram cilvēkam jēdziens „kultūra” nozīmē ko citu, vienas definīcijas šim jēdzienam nav un nevar būt, īpaši tik daudzslāņainā un etniski raibā sabiedrībā, kāda ir Lielbritānijā. Ieliekot visu lielo definīciju raibumu savā mājas lapā, BBC atgādina gan sev, gan skatītājam — „BBC pastāv, lai kalpotu sabiedrības interesēm”[2], un, būdami raibas sabiedrības kalps, mēs nevaram ignorēt daudzveidību. Katrs televīzijas licences[3] maksātājs sagaida, ka BBC atspoguļos arī to kultūru, kuru par savu uzskata tieši viņš.
Tātad, daudzveidīgais darba devēju (proti, licences maksātāju) pieprasījums ir viens no kultūras raidījumu politikas aspektiem, bet otrs — ne mazāk būtisks — ir pārliecība, ka BBC kā organizācija pati ir kultūras nesēja un tās bagātinātāja, nevis pasīva „aktuālu kultūras dzīves notikumu” atreferētāja. BBC uzskata, ka tās vietu britu kultūrā nodrošina trīs elementi — radoši izcils oriģinālais saturs, mērķtiecīga jauno talantu izkopšana un pastāvīgi centieni uzrunāt jaunu auditoriju, veicinot tās interesi par kultūru un līdzdalību tajā. Vai tajās.
Jāpiebilst, ka BBC darbību regulējošajos un stratēģiskās plānošanas dokumentos vārdu salikumu „kultūras raidījums” neatrast. Culture Show (iknedēļas raidījums par aktuālo mākslā, arhitektūrā, kino, grāmatniecībā) ir viens no nedaudzajiem raidījumiem, kura nosaukumā ir tieša norāde uz kultūru — atsevišķa šķirkļa „kultūra” nav nedz BBC ziņu lapā, nedz portālā BBCiplayer, kur var pēc pieprasījuma noskatīties un noklausīties BBC radio raidījumus un filmas. Kultūra nav ieslēgta vienā skaidri definētā kategorijā vai iespiesta vienā raidījumā, bet nonāk pie skatītāja un klausītāja caur dažādu žanru raidījumiem, kurus regulē nevis kultūras raidījumu mērķi, bet organizācijas vērtības un „sešas jēgas” jeb seši BBC pastāvēšanas mērķi, proti[4]:
BBC vērtības
BBC ir neatkarīgs, objektīvs un
godīgs medijs.
Viss, ko darām, tiek darīts
auditorijas labad.
Mēs lepojamies ar to, ka
nodrošinām kvalitāti.
Radošums ir BBC dzinējspēks.
Mēs cienām cits citu un godinām
daudzveidību, lai ikviens no
mums darītu labāko, kas ir viņa
spēkos.
Mēs esam viena organizācija: izcilas
lietas notiek strādājot kopā.
1. spēcināt pilsoniskumu un pilsonisko sabiedrību;
2. veicināt izglītību un zināšanu apguvi;
3. stimulēt radošumu un kultūras izcilību;
4. pārstāvēt Lielbritāniju — tās tautības, reģionus un kopienas;
5. veicināt Lielbritānijas klātbūtni pasaulē un pasaules klātbūtni Lielbritānijā;
6. palīdzēt sabiedrībai gūt labumu no jaunajām komunikāciju tehnoloģijām un to sniegtajiem pakalpojumiem un uzņemties līdera lomu digitalizācijas procesā.
Jaunākajā plānošanas dokumentā (hartai pievienotā Vienošanās par raidsabiedrības uzdevumiem un redakcionālo neatkarību) pie trešā sabiedriskā mērķa, kurš vistiešāk skar kultūras tematiku, norādīts vien tas, ka BBC, to īstenojot, „starp citiem uzdevumiem”, būtu jāveltī uzmanība filmu stratēģijai un jānodrošina ar raidlaiku sports, ieskaitot tādu sportu, kas interesē minoritātes. Tas arī viss.
Arī gleznas un skolēnu teātris
Šķiet, ka vistuvāk BBC izpratnei par kultūras klātbūtni raidījumos ir viens no raksta sākumā minētajiem citātiem: „Ir lietas, ko tu dari, lai būtu paēdis un sausām kājām, bet viss pārējais ir kultūra.” Kultūra ir gan nesen rādītā dokumentālā filma par Franča Pētera Šūberta īso mūžu, gan raidījums par Lesiju un citiem dzīvniekiem, kurus kino padarījis slavenus, gan stāsts par Mediči ģimenes ieguldījumu mākslas attīstībā, gan arī Čārlza Dikensa romāna Mazā Dorita ekranizējums un daudzsēriju filma Izmisušie romantiķi par dumpīgo mākslinieku kopas Pirms Rafaela Brālība draudzību, mūzām un gleznām. Bet kultūra, protams, ir arī regulārie raidījumi Booktalk, Book Cafe, Arts Extra, E24 un citi, kas veltīti konkrētām kultūras nozarēm, un arī vispārīgākie Culture Show un Culture Zone. Raidījumu žanri ir dažādi, tāpat kā garums, skatītāju un klausītāju līdzdalības iespējas un producēšanas izmaksas, bet latiņa ir visiem vienāda — spilgts radošums un izcilība.
Taču nepietiek ar to, lai esošie raidījumi tiektos pēc izcilības. BBC vadība saprot, ka pie tehnoloģijām un daudzveidīgām komunikāciju iespējām pieradinātajai auditorijai ir pastāvīgi jāpiedāvā jauni veidi, kā BBC produktus patērēt. BBC ģenerāldirektors Marks Tomsons pērn paziņoja, ka „inovatīvas partnerattiecības” turpmāk būs atslēgvārds kultūras klātbūtnei BBC un BBC klātbūtnei kultūrā. Sadarbojoties ar Public Catalogue Foundation (nevalstiska organizācija, kas izveidota ar mērķi izveidot digitālu katalogu ar visiem valsts īpašumā esošiem mākslas darbiem), BBC līdz 2012.gadam padarīs publiski pieejamus pilnīgi visus 200 000 valstij piederošos mākslas darbus, 80% no kuriem patlaban glabājas fondos un nav apskatāmi. Sadaļa BBC mājas lapā Your Paintings ļaus ar vienu klikšķi piekļūt jebkurai no tūkstošiem gleznu un uzzināt ko vairāk par tās vēsturi un autoru. BBC vadītājs sola arī vairāk dzejas, taču nevis tradicionālā deklamācijas formātā, bet gan ceļojumu konkrēta dzejoļa vēsturē — dzejoli izvēlētos kāds sabiedrībā pazīstams cilvēks un pats dotos meklēt tā saknes. BBC turpinās uzrunāt arī tradicionālos medijus nepatērējošo jauno auditoriju, piemēram, projektā The Romeo Project ļaujot divām skolām kopīgi uzvest kādu no Šekspīra lugām, kuras pirmizrāde notiktu vienā no lielajiem Londonas teātriem. Iespējams, Šekspīrs skolas teātru uzvedumā nav nekas inovatīvs. Bet BBC klātbūtne šādā projektā — gan.
Pie ambicioziem formulējumiem nepieradušam medijam izcilības un inovācijas kritēriji var izklausīties pārspīlēti — vai tad nepietiek ar to, ka sabiedriskais medijs nodrošina pamata funkcijas (to vidū — arī kultūras atspoguļošanu), teiksim, pēc vislabākās sirdsapziņas vai „finansiālo iespēju robežās”? BBC gadījumā — nē, nepietiek. Milzīgajai raidorganizācijai uz pirkstiem skatās ne tikai licences maksātāji, kuri vēlas saņemt preci, kas ir samaksātās naudas vērta un atbilst tehnoloģiski advancētā laikmeta prasībām, bet arī politiķi, kuriem neliek mieru BBC apgrozītie miljoni, un citi mediji, īpaši ietekmīgais kreisi-liberālais laikraksts The Guardian, kas iestājas par maksimāli efektīvu iedzīvotāju naudas izlietojumu. Tādēļ būt izcilam, radošam un inovatīvam ir izdzīvošanas un ilgtspējas jautājums.
____________________________
[1] Culture Show pašreklāmas video pilnā apjomā var noskatīties šeit: http://www.BBC.co.uk/cultureshow/cultureis/
[2] Citāts no Karaliskās hartas (Royal Charter). Karaliskā harta ir BBC darbību regulējošais likums, kuru papildina Vienošanās (Agreement) par raidsabiedrības uzdevumiem un redakcionālo neatkarību. Tagadējā redakcijā harta ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra: http://www.BBC.co.uk/info/purpose/charter/
[3] BBC finanšu avots ir televīzijas licence, kas jāpērk ikvienai mājsaimniecībai, kuras īpašumā ir vismaz viens televizors. 2008.-2009.gadā licences maksas apjoms ir 139,5 sterliņu mārciņas gadā vienai mājsaimniecībai jeb aptuveni 48 mārciņas uz vienu iedzīvotāju; http://www.BBC.co.uk/abouttheBBC/licencefee/
[4] BBC Public Purposes: http://www.BBC.co.uk/abouttheBBC/purpose/public_purposes/