Mediju kluba koncepcija

LR Tieslietu ministrija un ANO Attīstības programmaProjekts “Atbalsts valsts programmas “Sabiedrības integrācija Latvijā” īstenošanai”LR Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments

MEDIJU KLUBS

Nepieciešamības pamatojums

Pilsoniskas demokrātiskas sabiedrības veidošanos ietekmē likumdošanas, izpildvaras, tiesu varas un mediju līdzsvarota attīstība un kalpošana sabiedrības vajadzību un interešu īstenošanai. Sabiedrības integrācijas un saliedēšanās procesā mediju kvalitātes un preses brīvības izaugsme ir ne tikai līdzeklis, bet arī patstāvīgs mērķis, kura sasniegšana, pirmkārt, atkarīga no mediju attiecībām ar sabiedrību; otrkārt, no mediju attiecībām ar valsts politisko, ekonomisko un tiesisko sistēmu; treškārt, no mediju darbības veselīgas pašrefleksijas, atbilstoši profesionālās ētikas un darbības kvalitātes standartiem.

Patlaban Latvijas mediji, pēc komunikāciju zinātnieku atzinuma, lielā mērā seko politiķu, nevis sabiedrības izvirzītai dienas kārtībai. Iezīmējās mediju atsvešinātības tendence no mērķauditorijām. Mediji vāji pilda diskusiju veicinātāju lomu par iedzīvotāju vairākumam aktuāliem jautājumiem. Tas rada nelabvēlīgas sekas pilsoniskas sabiedrības attīstībā, jo ne visām sociālām grupām un personām publiskā telpa ir vienādi pieejama. Publiskās telpas pieejamības kontekstā aktualizējusies krievu un latviešu mediju sadarbības, informācijas apmaiņas nepieciešamība, jo diemžēl tālāk par informatīvās telpas sašķeltības konstatāciju publiskās diskusijas nesniedzas.

Spilgti minētās problēmas apliecināja mediju darbība pirms 8.Saeimas vēlēšanām – pamatā mediji atspoguļoja politiķu diskusijas par politiķu izvirzītu dienas kārtību. Mediji, tai skaitā tie, kuri tiek finansēti no valsts budžeta bija pārslogoti ar politisko reklāmu, kas ietekmēja vēlētāju izvēli atbilstoši reklāmas tirgus kontekstam – jo lielāka nauda un profesionālāka reklāma, jo lielākas izredzes partijas uzvarai. Priekšvēlēšanu cīņa demonstrēja attālināšanos no politisko partiju programmu un darbības analīzes medijos, par labu reklāmu veidotiem stereotipiem un klišejām.

Pilsoniskās sabiedrības veidošanā pieaugoša loma ir vietējiem medijiem: pagastu, pilsētu, rajonu avīzēm, radio, TV. To skaita eksplozija liecina par topošās pilsoniskās sabiedrības vajadzību pēc arvien kvalitatīvākas komunikācijas. Vairākums no vietējiem medijiem ir pašvaldību veidotu iniciatīvas grupu ziņā, to rīcībā ir ļoti skopi resursi.

Mediju kluba iecere ir radusies kā ilgstošu novērojumu un žurnālistu aptaujāšanas rezultāts. Tie liecina, ka latviešu valodas pratēju un tai skaitā krievvalodīgo iedzīvotāju, divu ne tikai pēc nostājas, bet it īpaši pēc satura atšķirīgu informatīvo telpu veidošanās ir lielā mērā mediju darbības sekas. Latvijas sociālā un reģionālā informatīvā atsvešinātība arī ir būtisks šķērslis saliedētas sabiedrības veidošanā.

Pētot minētās situācijas izveidošanās cēloņus, tika noskaidrots, ka to nebūtu pareizi reducēt vienīgi uz kādu tajā ieinteresētu spēku apzinātu rīcību. Situācija lielā mērā tiek uzturēta un atražota stihiski, un tas cieši saistāms ar cilvēcisku un profesionālu kontaktu deficītu dažādu žurnālistu starpā. Pašu žurnālistu atsvešinātība un nepietiekama informētība par to sabiedrības grupu un mediju, kuriem viņi paši nepieder, dzīvi, rūpēm, cerībām un bažām, tiek tālāk tiražēta viņu publikācijās un izplatīta viņu mediju auditorijās.

Mediju kluba iniciatori

Žurnālistu un mediju ekspertu grupa;

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte;

Sabiedriskās politikas portāls politika.lv;

LR Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departaments.

Mediju kluba mērķi

Pilsoniskas, demokrātiskas, aktīvas un vienotas Latvijas sabiedrības veidošanās veicināšana – izveidojot regulāru kontaktu telpu plašsaziņas līdzekļu pārstāvju savstarpējai komunikācijai par sabiedriski un profesionāli aktuāliem jautājumiem.

Mediju lomas pieaugums pilsoniskas demokrātiskas sabiedrības procesos un sabiedrības integrācijā, brīva no savrupības saziņa.

Plašsaziņas līdzekļu neatkarīgas attīstības sekmēšana, attīstot tiešus kontaktus un sadarbību starp to darbiniekiem, veicinot mediju ētikas normu un vispār augstu profesionālo standartu ieviešanu mūsdienu žurnālistikā

Atbalsts žurnālistiem to profesionālajā darbā, sniedzot tiem metodisku un informatīvu palīdzību, sekmējot viņu izglītības iespējas.

Mediju kluba uzdevumi

Veidot regulāru dialogu starp mediju profesionāļiem: darbiniekiem, mediju politikas veidotājiem, komunikāciju zinātniekiem un profesionālo asociāciju biedriem, lai attīstītu preses brīvību;

Sekmēt mediju dialogu ar varu un sabiedrību, veicināt medija- vidutāja starp varu un sabiedrību – lomu;

Sekmēt komunikāciju starp krievu un latviešu valodā komunicējošiem medijiem, kā arī starp nacionāliem, reģionāliem un vietējiem medijiem;

Analizēt mediju darbības kvalitāti un sekmēt mediju kritikas attīstību kā vienu no žurnālistu profesionālās ētikas un žurnālistikas kvalitātes priekšnoteikumiem;

Analizēt mediju un to auditoriju mijiedarbību, tai skaitā balstoties uz mediju diskursa pētījumiem;

Analizēt un dot iespēju iepazītie ar viedokļu dažādību Latvijas medijos, likumsakarībām un cēloņiem, nākotnes perspektīvām.

Mediju kluba ilgtspējība un rezultāti

Izveidots stabils, aktīvs, autoritatīvs Latvijas mediju profesionāļu klubs/ organizācija, kuras galvenais mērķis ir veicināt plašsaziņas līdzekļu kvalitatīvu dalību pilsoniskas, demokrātiskas un saliedētas Latvijas attīstībā.

Mediju kluba norise

Mediju klubs ir atsevišķi anonsēti publiski pasākumi, katrs ar konkrētu tematiku, saistītu ar mediju profesionālo darbību, sabiedrības aktualitātēm vai valsts attīstības norisēm.

Mediju kluba tikšanās ilgums nepārsniedz 2, 5 stundas. Mediju kluba tikšanās vada kluba iniciatori vai viņu uzaicinātās personas.

Mediju kluba norises laiks un vieta

Mediju klubs notiek reizi mēnesī, trešdienās, viesnīcā Reval Hotel Latvija.

Pirmā tikšanās – 2002. gada 11.decembrī plkst.15.00

Otrā tikšanās – līdz 2003. gada 31. janvārim

Trešā tikšanās – līdz 2003. gada 15.februārim

Ceturtā tikšanās- līdz 2003. gada 15. martam

Mediju kluba tēmas

Mediju un pilsoniskas sabiedrības attīstība sabiedrības integrācijas kontekstā. Drukāto mediju diskursa analīze.

Latvijas žurnālistu kvalitātes standarti: universāli vai etniskās kultūras diktēti?

Preses ētika. Igaunijas Laikrakstu izdevēju apvienības pieredze efektīvā mediju ētikas ievērošanas uzraudzībā (Tarmu Tammerk).

‘’Šarlotes projekts’’.

Ziņu kvalitāte un atšķirības (Dans Fellners, ASV).

Mediju kluba dalībnieki

Mediju (centrālo un reģionālo) redakciju kolēģiju pārstāvji, žurnālisti, komunikāciju zinātnieki, politologi, sociologi un citas uzaicinātās personas, citi interesenti. Dalībnieku kopumu veido iniciatīvas grupa.

Mediju kluba finansējums

Mediju kluba tikšanās līdz 2003. gada aprīlim tiek finansētas LR Tieslietu ministrijas un ANO Attīstības programmas Latvijā projekta “Atbalsts valsts programmas ‘’Sabiedrības integrācija Latvijā’’ īstenošanai” ietvaros.