Raksts

Medijs skatītājam un pilsonim


Datums:
24. novembris, 2009


Autori

Rita Ruduša


Foto: Kaustav Bhattacharya

Kādēļ mēs pastāvam? Raidorganizācija BBC regulāri šo jautājumu uzdod pati sev, jo saprot, ka ar pirmsākumos formulēto „informēt, izglītot un izklaidēt” mūsdienīgam sabiedriskajam medijam vairs nepietiek.

Katru dienu, braucot no Aktonas uz Hemersmitu un atpakaļ, pa autobusa logu vēroju BBC pilsētiņu. Pelēku, ne pārāk izteiksmīgu biroju ēku puduris, pašiem savs Starbucks, milzīgas antenas uz jumta, pārblīvēta divriteņu novietne, pastāvīga turp-atpakaļ skrienošu darbinieku straumīte, un – pats interesantākais – sabiedrība. Nav bijis neviena vakara, kad pie ieejas durvīm nestāvētu vairāki desmiti visraibāko cilvēku, pacietīgi gaidot rindā uz kādu no daudzajiem raidījumiem, kurā piedalās members of the public jeb sabiedrības pārstāvji. Piedalīties var jebkurš, atliek tikai aizpildīt anketu attiecīgā raidījuma mājas lapā[1].

„Sabiedrība” ir atslēgvārds, bez kura neiztiek neviens no BBC pašrefleksijas un plānošanas dokumentiem. Britu sabiedrisko mediju krusttēva Džona Rīta (John Reith) 20.gados formulētā BBC misija – informēt, izglītot un izklaidēt – joprojām ir aktuāla, taču šodienas BBC saprot, ka ar trim plikiem „i” vairs nepietiek. Katram „i” ir vairāki apakšpunkti, kuri tiek regulāri pārskatīti, mainoties auditorijas prasībām un mediju patēriņa paradumiem. Nemainīgs lielums paliek tikai viens – sabiedrība kā sabiedriskā medija darbības jēga. „BBC pastāvēšanas jēga ir kalpot sabiedrības interesēm,” vēstī BBC Harta[2]. Iespējams, sabiedrisko mediju veterāna pašrefleksijas secinājumi būs noderīgi, domājot arī par Latvijas televīzijas un Latvijas radio nākotni.

Neatkarīgs naudasmaks

Grafiks BBCSāksim ar naudu, lai gan par to gan pati BBC, gan sabiedrība diskutē vismazāk. BBC finanšu avots ir televīzijas licence, kas jāpērk ikvienai mājsaimniecībai, kuras īpašumā ir vismaz viens televizors. 2008.-2009.gadā licences maksas apjoms ir 139,5 sterliņu mārciņas gadā[3] vienai mājsaimniecībai jeb aptuveni 48 mārciņas uz vienu iedzīvotāju (kas ir 55 reizes vairāk, nekā, piemēram, gadā no nodokļu maksātājiem saņem sabiedriskie mediji ASV).

Ilustrācija: Mēneša licences maksas sadalījums, sterliņu mārciņās, kopējā summa 11,63 mārciņas.

Par iekasēto naudu BBC uztur astoņus televīzijas kanālus, desmit radiostacijas un lielu interneta portālu. Taču licences maksa nesedz tikai saturu vien – neliela daļa tiek novirzīta pārejai no analogās uz digitālo televīziju, investīcijām modernajās tehnoloģijās un administratīvajiem izdevumiem, ieskaitot arī licences maksas administrēšanu. Ne visi licences maksātāji spēj pateikt, kam viņu 140 mārciņas tiek tērētas – pašas BBC veiktais pētījums rāda, ka tikai 44% var spontāni atbildēt uz jautājumu par maksas sadalījumu, taču precīzāk fokusēti jautājumi šo skaitli palielina līdz 86%. Un ne visi ir arī mierā ar to, cik liela licences naudas daļa aiziet raidorganizācijas vadošo darbinieku un populārāko raidījumu vadītāju algās.

Konservatīvā partija, kurai ir pamats cerēt uz uzvaru 2010.gada parlamenta vēlēšanās, domā, ka licences maksa jāpārskata, jo uzskata, ka tagadējā summa ir nesamērīgi liela un situācija, kad BBC augstākās amatpersonas saņem lielāku algu par premjerministru, ir absurda. Britu valdības vadītāja alga ir 194 254 mārciņas gadā, bet šovasar publicētās BBC vadītāju algas rāda, ka teju pussimts augstākā līmeņa menedžeru saņem virs 200 000 un ģenerāldirektora Marka Tomsona (Mark Thompson) alga ir pat trīskārt lielāka, nekā cilvēkam, kurš vada valsti (647 000 mārciņas gadā).

BBC apzinās abas minētās problēmas. Raidorganizācija ir jau paziņojusi, ka atlaidīs 114 no 634 augstākā līmeņa vadītājiem, spērusi pirmos soļus lielāka finanšu caurspīdīguma virzienā un solījusies veicināt sabiedrības izpratni par licences naudas izlietojumu. Bet diskusijas par licences maksu kā tādu gan nav plānots ierosināt. Pati BBC un vairākums sabiedrības domā, ka licence nodrošina maksimālu sabiedriskā medija neatkarību no politiķiem un ir optimāla finansējuma formula. Sabiedriskās domas aptaujas rāda – 43% britu saka, ka licences maksa ir labākais finansējuma variants, 30% uzskata, ka to varētu aizstāt ar līdzīgu, taču – atšķirībā no licences maksas – brīvprātīgu abonementa maksu pēc komerctelevīziju abonementu parauga, bet 24% domā, ka finansējumam jānāk no reklāmām. Licences atbalstītāju skaits nav nomācošs vairākums, taču BBC ir novērojusi augšupejošu tendenci – pirms pieciem gadiem licenci atbalstīja tikai 31% iedzīvotāju, bet pēdējos gados atbalsts ir būtiski kāpis. Jāpiebilst, ka Lielbritānijā nav praktiski neviena, kas domātu, ka sabiedriskais medijs būtu jāfinansē no valsts budžeta, piešķirot likumdevējiem tiesības ik gadu lemt par finansējuma apjomu.

Radošs sargsuns

„Mēs maksāsim par licenci, bet jūs mums par to pretī dosit interesantus raidījumus” – varētu domāt, ka ar to skatītājiem un klausītājiem pietiek, jo ko gan citu kā kvalitatīvu informāciju un izklaidi var prasīt no radio un televīzijas. Taču BBC ir izpētījusi, ka auditorija vēlas, lai sabiedriskā raidorganizācija būtu kas vairāk par ierindas elektronisko mediju. BBC padomes priekšsēdētājs Maikls Laionss (Michael Lyons) lekcijā Karaliskajā televīzijas asociācijā atzīmēja, ka ir pierādījumi tam, ka sabiedrība vēlas dziļāku saikni. „[Skatītāji] sagaida, ka BBC tos uzrunās ne tikai kā auditoriju, bet arī kā pilsoņus,” teica Laionss. Aģentūras DCMS pētījums parādījis, ka sabiedrība augstu vērtē raidorganizāciju ne tikai tādēļ, ka tā piedāvā augstas kvalitātes programmas, bet arī tādēļ, ka BBC ir neatkarīgs, izglītību un pasaules procesu izpratni veicinošs medijs, kas ir mediju sektora radošais līderis ar būtisku lomu informētas demokrātijas un politiķu atbildības veicināšanā, kā arī britu kultūras popularizēšanā. Šis birokrātiskais teikums, iespējams, būs vieglāk uztverams, ja to ilustrēšu ar trim prioritātēm, kuras, pēc auditorijas domām, šodienas BBC vajadzētu izvirzīt kā galvenās. Tātad, sabiedrībasprāt, BBC vispirmām kārtām vajadzētu nodrošināt: „interesantus plaša spektra raidījumus”, „daudz svaigu ideju” un „lai auditorija Apvienotajā Karalistē zinātu un saprastu to, kas notiek pasaulē”. Interesanti, ka arī pusaudži un divdesmitgadnieki, kuri veido mazāko BBC patērētāju grupu, domā, ka viens no svarīgākajiem BBC uzdevumiem ir skaidrot procesus pasaulē, un viņi ir gatavi maksāt naudu par to, lai BBC to turpinātu darīt.

Dialogu ar klausītāju un skatītāju kā pilsoni BBC uztver nopietni – un auditorijas fiziskās līdzdalības iespēja ir tikai neliela daļa no tā. Pienākums „uzturēt pilsonisko sabiedrību” tika formulēts jau BBC pirmsākumos pagājušā gadsimta 20.gados. Iesākumā aiz šī formulējuma slēpās elementārs uzdevums – objektīvi informēt par notiekošo un dot iespēju izteikties dažādu viedokļu paudējiem. Taču, Laionsa vārdiem, lai „atbalstītu informētu diskusiju par to, kā mēs – kā moderna valsts – pārvaldām sevi un kā pieņemam sarežģītus likumdošanas lēmumus”, nepietiek tikai ar objektīvām ziņām par valsts institūciju darbu. Jo, kā teikts BBC padomes 2007. gada ziņojumā, vienkārši objektīva informācija draud radīt „institucionālās noslieces” risku, citiem vārdiem, tendenci uzmanības centrā izvirzīt Vestminsteru un Dauningstrītu un lēmumus, kas tajās tiek pieņemti. Ar šo risku BBC plāno cīnīties, izstrādājot formulu nevalstiskā sektora aktoru iesaistei debatē (Laionss: „mums jāattīsta jūtīga antena, kas uztver pilsoniskās sabiedrības vibrācijas”) un atgādinot sev, ka raidorganizācijas uzdevums ir būt par sargsuni varai. Lai, pildot šos pienākumus, nošautu arī otro zaķi, respektīvi prioritāti „piedāvāt daudz svaigu ideju”, BBC ir sev izvirzījis ambiciozu mērķi. „Mēs gribam būt visradošākā organizācija pasaulē,” vēstī medija mājas lapa.

Investīcijas saturā krītas

Uzsvars uz daudzveidību, izglītību, radošumu un sargsuņa funkciju saskan ar sabiedrības izvirzītajām prasībām un BBC pamata misiju, taču ar to 21.gadsimta sabiedriskajam medijam var būt par maz. Kritiķi norāda uz vienu trūkumu BBC pašrefleksijas dokumentos – tajos pārāk maz uzmanības veltīts investīcijām oriģinālajā saturā. BBC zina, ka auditorija to ciena tieši oriģinālo raidījumu dēļ – lai tā būtu analītika, dokumentālās filmas vai vēsturiskie seriāli -, un vārdos sola turpināt tiem atvēlēt lauvas tiesu līdzekļu. Taču darbos sāk iezīmēties pretruna ar vārdiem – šodien tikai 72% licences maksas līdzekļu tiek novirzīti saturam. Pirms diviem gadiem šis skaitlis bija 76%. Viens no skaļākajiem trauksmes zvana zvanītājiem, producentu kompānijas Nutopia direktors Pīters Bazalgets (Peter Bazalgette) komentārā Financial Times norāda, ka šī tendence bīstama. „Ziņas un informatīvie raidījumi ir mūsu demokrātijas vitāli svarīga sastāvdaļa. Televīzijas filmas un dokumentālās filmas dod artavu nācijas kultūras dialogā.” Ja šī satura proporcija turpinās kristies, zaudētāji būs visi.

Otrs trūkums ir modernās tehnoloģijas. Lai gan BBC jaunais produkts – televīzija un radio pēc pieprasījuma portālā BBC iplayer – tiek uzskatīts par neapšaubāmu veiksmes stāstu, tajā vēl ir daudz nepilnību. Vidējais mājokļos pieejamā interneta ātrums netiek līdzi video kvalitātei, raidījumu lejupielādēšanas iespējās trūkst konsekvences (piemēram, vienas un tās pašas filmas pirmās divas sērijas var ielādēt portatīvajā pleijerī, bet pēdējās divas – nē) un iplayer lietotāji „izkrīt” no licences maksas likumdošanas rāmja. Ja mājās nav televizora, bet BBC tiek patērēts ar iplayer starpniecību, tad licences maksas iekasētājiem nav likumīga pamata pieprasīt 140 mārciņas.

BBC var kritizēt ne tikai par iplayer nepilnībām un krītošajām investīcijām saturā, bet arī par pārlieku lielo uzsvaru uz norisēm galvaspilsētā, nepietiekami plašo sabiedrības pārstāvniecību raidījumos (piemēram, tajos ir uzkrītoši maz austrumeiropiešu un cilvēku ar īpašām vajadzībām) un citiem trūkumiem. Bet svarīgi ir tas, ka sabiedriskais medijs ir gatavs sabiedrības kritikā ieklausīties un uz to reaģēt. Dialogs ar sabiedrību ļauj uzturēt augstu uzticības līmeni – 77% britu domā, ka BBC ir institūcija, ar kuru tautai būtu jālepojas. Un jautāti, vai viņiem pietrūktu šī medija, ja tas pārstātu eksistēt, 86% atbild apstiprinoši.

________________________

[1] Sabiedrības iesaistes piemērs – anketa dalībai populārajā politisko diskusiju programmā Question Time http://news.bbc.co.uk/1/hi/programmes/question_time/1858613.stm

[2] Karaliskā harta (Royal Charter) ir BBC darbību regulējošais likums, kuru papildina Vienošanās (Agreement) par raidsabiedrības uzdevumiem un redakcionālo neatkarību. Tagadējā redakcijā harta ir spēkā kopš 2007.gada 1.janvāra: http://www.bbc.co.uk/info/purpose/charter/

[3] Spending you licence fee, BBC http://www.bbc.co.uk/info/licencefee/

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!