Foto: A. Jansons
Sieva, māte, māsa, Aņka ložmetējniece – priekšrokas došana šādām sieviešu reprezentācijām masu medijos priekšvēlēšanu laikā liecina par dzimtes stereotipizēšanu, kas nostiprina sieviešu marginalizēšanu politikā. Jaunākās priekšvēlēšanu kampaņas medijos ir demonstrējušas, ka pastāv tikai viena “pareizā” dzimte dažādās profesijās, tajā skaitā politikā, un retie izņēmumi vienīgi apstiprina tradicionālo skatījumu uz dzimtes jautājumiem.
Šādus secinājumus savā pētījumā par mediju diskursu pirms 2002.gada Saeimas vēlēšanām un 2003.gada Valsts prezidenta vēlēšanām izdara LU Dzimtes studiju centrs. Pētījumā analizēti dzimtes stereotipi, sievietes un vīrieša dzimtes attēlošanas paņēmieni medijos, kā arī to ietekme uz varas pārdales procesiem lēmumu pieņemšanā, uz vīriešu un sieviešu iespējām. Jāsecina, ka dzimšu asimetrija ir viena no raksturīgākajām visu varas līmeņu īpašībām, kaut arī sievietes veido lielāko daļu no iedzīvotājiem, kā arī aktīvu elektorāta daļu. Pētījums parāda, ka varas attiecībās nav pārvarēta sieviešu marginalizācija – viņas medijos vairāk parādās kā politiskās darbības saņēmējas. Turklāt medijos tiražētie stereotipi nostiprina sieviešu vēlētāju konformistisku politisku uzvedību, kultivējot nevis racionālus, bet afektīvus motīvus politiskajai izvēlei (“es viņiem ticu” utt.). Pētījuma secinājumi balstās uz preses un raidorganizāciju satura analīzi, aptverot dažādām mērķauditorijām domātos medijus “Diena”, “Lauku Avīze”, “Vakara Ziņas”, “Čas”, “Vesti Sevodņa”, Latvijas radio 1. un 4.programmu, kā arī Latvijas Televīzijas 1.kanālu.
Pētījumā konstatējām, ka vīrieši un sievietes medijos tiek parādīti stereotipiski – politikas un varas sfērā standarts ir vīrietis, bet sieviete nav tik svarīga vai arī ir neredzama. Latvijas mediju kultūrā politikas dzimte veido dominējošās vīrišķības stereotipus:
vara tiek definēta, izmantojot norādes uz fizisku spēku un kontroli, īpaši ķermeņu attēlojumā;
tā tiek definēta, izmantojot profesionālus sasniegumus postindustriālā tirgus sabiedrībā;
tā tiek atspoguļota ar ģimenes patriarhāta jēdzienu palīdzību.
Šajā kārtībā vīriešu daudzveidības un sarežģītības, viņu lomu, izvēļu un emociju dažādība netika vienlīdzīgi atspoguļota un novērtēta. Savukārt sievietes politiķes un viņu sasniegumi tika stereotipizēti kā izņēmumi: sieviete politikā ir ne savā “teritorijā”. Politiķu portretos tika pievērsta uzmanība sievietes personiskajām īpašībām, vīrieša politiķa gadījumā koncentrējoties uz politikas tēmām. Sieviešu atspoguļojums bija stereotipisks un neprecīzs, ar aizspriedumiem un neiecietīgs pret sievietēm, saistīts ar skandalozo – šī tendence padara dažas sieviešu grupas neredzamas. Sievietes joprojām tika aprakstītas saistībā ar viņu izskatu, nevis spējām. Turklāt mediju pieaugošā komercializācija ir padarījusi redzamākus seksualizētus un ar mājsaimniecību saistītus sieviešu tēlus. Savukārt vīriešu attēlojumā salīdzinoši maz uzmanības tika pievērsts viņu ikdienai, lielākoties viņi parādās galvenajās lomās notikumos, kas pārsvarā attiecas uz politiku, ekonomiku un sportu.
Medijos, sevišķi laikrakstos, vērojama arī tā saucamā “dzimtes neitralitāte”, kad politiķu atspoguļojumā dzimtei netiek pievērsta uzmanība, tādējādi padarot par pašsaprotamām un neproblematizējot dominējošās dzimtes attiecības politikā.
Pētījums parāda pilnīgu diskusijas trūkumu par dzimti un par vīriešiem kā ar dzimti apveltītiem – vīriešu problēmām, dažādajiem vīrišķības modeļiem un vīriešiem sociālo problēmu kontekstā. Materiālos parādās labi zināmais mediju paņēmiens – kad problēma ir vispārīgākā un attiecināta uz vīriešiem, piemēram, korupcija, “netīrās spēles politikā”, rakstos ir tendence to parādīt ar indivīda vai grupas stāsta palīdzību, bet ne dzimtes kontekstā.
Pētījums sniedz arī rekomendācijas situācijas uzlabošanai, kā galveno izaicinājumu identificējot mediju vadītāju un kontrolētāju uzrunāšanu, lai ieinteresētu viņus par dzimtes jautājumiem un to intensīvāku atspoguļošanu. Nepieciešams palielināt sieviešu līdzdalību un piekļuvi medijiem, ar izglītības projektiem veicināt līdzsvarotu un nestereotipisku sieviešu attēlojumu, un ar sabiedrisko organizāciju atbalstu aktualizēt diskusiju par dzimtes jautājumiem sabiedrībā. Būtisks uzdevums ir novērst dzimtes noklusēšanu un veicināt dzimtes aspekta ievērošanu, izveidot dzimtes “lasītprasmes” izglītības programmas mediju veidotājiem (ieskaitot žurnālistus), komunikāciju studentiem un mācībspēkiem. Ir nepieciešams regulārs un sistemātisks mediju monitorings no dzimtes perspektīvas, kuru varētu veikt sieviešu organizācijas un dzimtes studiju pētnieki.
Šī publikācija ir tapusi projekta “Masu mediju loma varas pārdalē” ietvaros, kas finansēts no “Eiropas Kopienas Dzimumu līdztiesības pamatstratēģijas 2001.-2005. gadam” līdzekļiem, bet Eiropas Komisija nav atbildīga par autora pausto viedokli un darba tālāko izmantošanu.