Foto: politika.lv
"Mediju tilta" komentārs par Ā. Kleckina recenziju pētījumam "Masu saziņas līdzekļu satura analīze"
Interneta portālā POLITIKA.LV 2001. gada 13. decembrī bija lasāma A.Kleckina pētījuma recenzija Diletantiska rosīšanās mediju pētījumos. Recenzijā tiek kritiski vērtēta aģentūras Mediju tilts veiktā kontentanalīze par tēmām: bilingvālā izglītība, valodas jautājumi, nacionālo minoritāšu politika un pašreizējā situācija. Raksta kritika ir balstīta uz pētījuma veicēju matemātisko metožu izmantošanu, kā arī analīzes un faktu interpretācijas trūkumu. ES Phare un Naturalizācijas pārvaldes izsludinātā konkursa noteikumi paredzēja veikt datu izpēti, nevis dot gatavus integrācijas jautājumu risinājumus.
Jā, Mediju tilts pēdējo trīs gadu laikā ir veicis ap 200 dažādus mediju pētījumus gan vietējiem, gan starptautiskiem klientiem. Mediju tilts 2001. gadā piedalījās Eiropas Savienībās Phare Sabiedrības integrācijas projekta rīkotajā konkursā par tiesībām veikt masu saziņas līdzekļu satura analīzi. Starp citu, šajā konkursā piedalījās arī LU Sociālo zinātņu fakultātes piedāvājums. Šajā fakultātē darbojas arī A.Kleckins. Pēc pieteikumu izskatīšanas un izvērtēšanas starptautisko ekspertu komisija pētījumu uzticēja veikt Mediju tiltam, nevis pārējiem pretendentiem.
Minētā Phare Sabiedrības integrācijas projekta konkursa noteikumi paredzēja pētījuma ietvaros veikt kontentanalīzi. Klasisko kontentanalīzes definīciju jau 1953. gadā ir piedāvājis Bernards Berelsons: “Kontentanalīze ir komunikāciju satura objektīvs, sistemātisks un kvantitatīvs apraksts”. Kontentanalīzes rezultāti parasti tiek izteikti skaitļos, procentos, līknēs. Šī mediju analīzes metode atšķirībā no daudzām citām neparedz komentēt un interpretēt pētījumā iegūtos datus, un tā atbilsts pētījuma metodikai.
Mediju tilts veica pētījumu un izpildīja līguma prasības, vadoties pēc ES Phare Sabiedrības integrācijas projekta konkursa noteikumiem un kontentanalīzes principiem. Masu saziņas līdzekļu satura analīzes pētījuma mērķis bija noskaidrot kopīgās un atšķirīgās iezīmes pētījumā noteikto tēmu atspoguļojumā medijos, noteikt to faktisko stāvokli, kas tika arī veikts. Tādēļ apgalvojumi, ka pētījumā vajadzētu sniegt skaidrus argumentus un idejas par problēmām un to risinājumu, ir nepamatoti, jo to neparedzēja ES Phare konkursa noteikumi. Šīs prasības arī strikti noteica pētījumā izmantoto metodiku un nepieļāva kādas interpretējošas vai kontekstuālas atkāpes.
Lasītājiem var rasties jautājums, kāda nozīme šādiem un līdzīgiem pētījumiem un kāpēc starptautiskās organizācijas to veikšanai atvēl ievērojamus naudas līdzekļus. Tādi pētījumi ir nepieciešami, lai iegūtu maksimāli objektīvu faktisko informāciju un pierādījumus. Tomēr naivi būtu domāt, ka viens tamlīdzīgs pētījums mums visiem izskaidros Latvijā notiekošos procesus sabiedrības integrācijas jomā.