18.septembra rīts, un mēs jau (provizoriski) zinām, ko vēlas aptuveni 56% balsstiesīgo vēlētāju. Aptuveni 29% balsu ieguvis Saskaņas Centrs, 21% - Zatlera Reformu Partija un 19% - Vienotība. Manuprāt, šīm trim partijām tad arī ir jācenšas izveidot valdošo koalīciju trīs iemeslu dēļ.

Pirmkārt, Saskaņas centra kreisums var palīdzēt valdībai pieņemt kreisākus lēmumus – ja ne izpildīt pilnīgi visus saukļus, ar kuriem SC uzvarēja vēlēšanās, tad vismaz valdības diskusijās ienest citas idejas, kas var likt nonākt pie citiem kompromisiem. Piemēram, ja nevaram veikt pensiju indeksāciju, jo tas apdraud visas sistēmas ilgtspēju, tad vismaz būs spiediens ātri šo sistēmu reformēt, lai valdība var vēlētājiem teikt – mēs strādājam, lai pēc būtības veiktu uzlabojumus tā, lai būtu labi ne tikai šodienas, bet arī nākotnes pensionāriem. Tāpat nav izslēgts, ka, esot valdībā, Saskaņas centrs būs spiests savam vēlētājam atzīt, ka realitātē viņu idejas izpildīt nevar, jo valsts budžets ir ierobežots. Sēžot opozīcijā, pie šāda secinājuma nonākt nav iespējams.

Otrkārt, 20 gados kopš Latvija atguva neatkarību Saskaņas centrs var būt pirmā koalīcijas partija, kas pārstāv daudzus tā sauktos krievvalodīgos iedzīvotājus. Tas var palīdzēt veidot saliedētāku sabiedrību ne tikai tāpēc, ka valdības partneriem vajadzētu spēt mierīgi sarunāties un censties saprast vienam otra pozīcijas, bet arī tāpēc, ka pēdējos gadus SC neuzņemšana valdošajā koalīcijā daudzos vēlētājos var būt pastiprinājusi pārliecību, ka lemšanas tiesības Latvijā ir tikai latviskajiem Latvijas pilsoņiem. Sak’ – naturalizējies, balso, bet tik un tā Tavi pārstāvji sēdēs mūžīgajā opozīcijā. Nacionālā izlīguma koalīcija var šo pārliecību lauzt, bet tikai tad, ja koalīcijas veidošanas process norit mierīgi – bez verbālām dūru vicināšanām par okupācijas atzīšanu. Var pajautāt uzbrūkoši, eksaminējoši, bet var pajautāt arī mierīgi – kā nesenajā Latvijas Radio Labrīta programmā, kurā Urbanovičš atzina okupāciju.

Treškārt, šī koalīcija var panākt brīnumus, pateicoties Zatlera Reformu Partijas ‘jaunajām asinīm’ – idejām par sen vajadzīgām reformām, gan pateicoties Vienotības pieredzei un turēšanās pie stabilitātes, tai skaitā fiskālās disciplīnas, lai ieviestu Eiro 2014.gadā. Ar to enerģiju, apņemšanos, zināšanām un pieredzi var panākt ļoti daudz gan izglītības, gan veselības, gan valsts pārvaldes, gan integrācijas un citās jomās. Kad uzzināsim 11.Saeimas deputātu vārdus (kam vēlētāji būs ielikuši plusiņus, kurus – izsvītrojuši), mēs varēsim pārliecināties, ka esam ievēlējuši deputātus, kas katrs deg par izmaiņām kādā no šīm un vēl citām būtiskajām jomām, kurās tad viņš/ viņa varēs darboties ar savu koalīcijas kolēģu atbalstu. Turklāt, Satversmes grozījumu veikšanai šai koalīcijai arī pietiek balsu.

Pieļauju, ka daudziem šie uzstādījumi var nepatikt. Daži var norādīt uz Maskavas roku, SC deputātu vājajām latviešu valodas zināšanām, un tā tālāk. Bet tie vēlētāji, kas izvēlējās vakar piedalīties vēlēšanās, ir izteikuši savu gribu. To atkal ignorēt nebūtu veselīgi. Turklāt viņiem – Latvijas pilsoņiem – šie argumenti vai nu nav bijuši svarīgākie vai viņi dažas lietas vienkārši nezina. Atstājot SC opozīcijā, šīs lietas tā arī var palikt neatklātas ne tikai plašākai sabiedrībai, bet arī SC vēlētājam, kas nevarēs savus deputātus pēc būtības novērtēt darbībā.