Raksts

LPP: skumju vietā jaunība


Datums:
25. maijs, 2004


Autori

Jānis Ikstens


Foto: G. Dieziņš

Laikam jau apzinoties, ka otro Kristus parādīšanos nesagaidījušās cienījama vecuma latviešu kundzes acumirklī nav gatavas balsot par LPP, partijas stratēģi paklusām atgriežas pie dažām Jaunās partijas pārbaudītajām liberālajām vērtībām.

Grūti iedomāties, ka kāds no portāla politika.lv intelektuālās publikas nebūtu vismaz reizi paironizējis par Aināru Šleseru. Un izejmateriāla netrūkst – sākot jau ar leģendāro “skaistumu no iekšām”. Bet atšķirībā no trauslajiem un nervozajiem intelektuāļiem, Šlesers ir izlicies nedzirdam šīs piezīmes un neatlaidīgi virzījies pretī savam oligarha mērķim. Jo viņš ir comeback kid*. Tam pakļauta arī jau atkal revidētā Latvijas Pirmās partijas priekšvēlēšanu platforma.

Kaut cēlais, bet politikā riskantais sauklis “Vīrs un vārds!” joprojām rotā LPP uzstādījumus pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tajos grūti sazīmēt to partiju, kas ar zemenēm dzīves pabērniem nobruģēja ceļu uz 8.Saeimu. Latvijas garīgā atdzimšana, kurai bija nepieciešams miljons godīgu siržu, atkāpusies ES fondu naudas apgūšanas priekšā. Netaupīšanu uz sociālo izmaksu rēķina aizstājusi jaunu darbavietu radīšana. Bet patriarhālais atbalsts sievietēm un vēršanās pret abortiem ir pavisam izčibējuši. Vien apelēšana pie kristīgajām vērtībām palikusi nemainīga. Taču ar to vien vēl nepietiek, lai partija varētu valkāt “mūsdienīgas centriskas, uz konservatīvām vērtībām balstītas partijas” uzplečus (ja nu tomēr tādus izdotos radīt).

Laikam jau apzinoties, ka otro Kristus parādīšanos nesagaidījušās cienījama vecuma latviešu kundzes acumirklī nav gatavas balsot par LPP, partijas stratēģi paklusām atgriežas pie dažām Jaunās partijas pārbaudītajām liberālajām vērtībām. Piemēram, bezdarba problēmas risinot ar uzņēmējdarbības veicināšanu vai veidojot atvērtu sabiedrību ar decentralizētu pārvaldi, kas respektētu indivīda tiesības. Šai estētikā labi iekļaujas arī apņemšanās novērst “draudus Latvijas iedzīvotāju valodas, reliģiskajai, reģionālajai, un kultūras identitātei”, ja vien šīs tēzes autors negatavojas startēt uz TB/LNNK. Savukārt LPP sākotnēji propagandētās “konstruktīvās attiecības ar visām kaimiņvalstīm” tagad pārtapušas “labu attiecību veidošanā ar kaimiņvalstīm, kuras nav ES dalībvalstis”, paverot plašu darba lauku no TSP pārbēgušajam pieciniekam. Tiesa gan, LPP apgalvo, ka nevēlas pieļaut NATO transatlantiskās saiknes vājināšanos un dubultu aizsardzības struktūru veidošanos.

Interesanti, kā ir mainījusies partijas līderu izpratne par valstij prioritārajām jomām. Ja 2002.gadā tās bija informācijas tehnoloģijas, mežsaimniecība un kokrūpniecība, kā arī lauksaimniecība, zivsaimniecība un tūrisms, tad šobrīd lielākā vērība esot pievēršama transportam, izglītībai un zinātnei, kā arī iekšlietām. Šai kontekstā gan īsti nav saprotams, kā partija ielēks jau raiti ejošajā vilcienā, kas ved uz “Latvijas augstākās izglītības iekļaušanu vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā”.

Par spīti dažādām dīvainībām, straujām pārvērtībām un vīra vārda neturēšanai, LPP platforma labi atbilst Eiropas Tautas partijas programmai nākamajiem pieciem gadiem. Īpaša sakritība vērojama tieši saimnieciskās aktivitātes veicināšanas blokā, kaut LPP tikpat kā nerunā par Lisabonas stratēģijas īstenošanu un – pretstatā ETP – izvairās no jebkādiem cipariem par finansējuma līmeni pētījumu un attīstības vajadzībām. Arī ETP tīkamā publiskā un privātā partnerība, kā arī lielais uzsvars uz patērētāju interešu aizsardzību mūsu polituzņēmējiem paslīdējis garām. Kaut iekšlietu sfēras prioritātes un imigrācijas politika šķiet gandrīz pilnībā pārņemtas no ETP, sociālās iekļaušanas problemātika nav šķitusi svarīga mūsu vakardienas kristiešiem. Un var tikai brīnīties, kāpēc cīnītāji pret oligarhiem ir pilnībā izlaiduši jautājumu bloku, kas saistīti ar ES pārvaldes sistēmas caurskatāmības un atbildīguma palielināšanu, kā arī ES institucionālajām reformām. Vēlētāji var atgādināt gan par šiem, gan arī par citiem baltajiem plankumiem partijas darbībā.

____________
* teiciens angļu valodā – lietots, lai apzīmētu personU, kas negaidīti atgūst vai nostiprina savu zaudēto ietekmi.


LC: mēs zinām, kā

PCTVL: za ģeržavu obidno

TSP: par sociāldemokrātisku Lieleiropu

ZZS: kā lemsiet, tādi būsim


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!