Raksts

Lidotājiem


Datums:
26. oktobris, 2010


Autori

Dace Akule


Tā kā liela daļa no mana darba ir saistīta ar starptautiskiem projektiem un sadarbības partneriem ārpus Latvijas, man diezgan regulāri sanāk lidot. Tāpēc loģiski, ka esmu iemanījusies izstrādāt savas rutīnas, lai lidošana būtu pēc iespējas ērtāka. Tas nozīmē gan to, ka es ātri varu sapakot rokas bagāžas somu, ieskaitot kosmētikas somu, kurā nav aso priekšmetu (piemēram, nagu šķērītes) un šķidrumi iepakoti 100ml trauciņos. Tas nozīmē arī to, ka es rūpējos, lai lidostās būtu jāpavada pēc iespējas mazāk laika un, ja tomēr sanāk gaidīt, es esmu sagatavota ar saturisku nodarbi.

Pagājušajā nedēļā man nācās braukt divos komandējumos, tāpēc mana vēlme pēc komforta bija lielāka nekā parasti. Atrasties regulārā kustībā ir labi, bet arī nogurdinoši, tāpēc pavisam dabiski, ka tādos apstākļos man gribas sevi pasaudzēt un labāk sagatavot ceļam. Tie, kas arī regulāri braukā, mani droši vien sapratīs, bet es ceru, ka arī pārējie nedomās, ka sūdzēties par braukāšanu ir snobisma izpausme.

Tātad, otrdienas vakarā atgriezos no Berlīnes, lai ceturtdienas rītā lidotu uz Maltu. Lidojums prasīja gandrīz 7 stundas, ar gaidīšanu Itālijā, tāpēc es nolēmu izpētīt, vai rokas bagāžā var ņemt līdz adīkli, jo šobrīd strādāju pie projekta „Džemperis”. Zvanīju uz lidostas informācijas dienestu – par metāla adāmajām adatām skaidrs, ka tās var līdz ņemt tikai, nododot somu bagāžā, bet par cita materiāla adāmajām adatām ne informācijas dienests, ne lidostas drošības dienests atbildēt nevarēja. Protams, ka daudzi šajā mirklī atmestu ar roku un – „drošs paliek drošs” – neriskētu. Bet 3 stundas starp lidojumiem ir 3 ļoti garas stundas, ja tās pavadītas ar lasāmvielu un pastaigājoties. Taču 3 stundas starp lidojumiem ir 3 īsas stundas, ja tās pavadītas, adot. Tāpēc es nolēmu riskēt un pārbaudīt hipotēzi, ka ar adāmajām adatām, kas izgatavotas no bambusa koka, mana rokas bagāža drošības kontroli izturēs, un es varēšu katrā mīļā brīdī ceļojuma laikā adīt. Izrādījās, ka jā! Bambusa adāmās adatas neradīja nekādus jautājumus, un es Milānas lidostā vairākas stundas pavadīju, čakli adot. Es gan biju vienīgā, un saņēmu daudzu garāmgājēju izbrīnītus skatus. Tāpēc jāsecina, ka daudzi vai nu neada vispār, vai nezina, ka ar adīkli var īsināt laiku lidojumos, ja ir pareizās adatas!

Bet, kamēr adīklis Rīgas lidostas drošības pārbaudi izgāja bez problēmām, līdzpaņemtie regulārie lidotāji – kosmētikas produkti – satikās ar citu pieredzi. Lidostas drošības dienesta darbiniece man lika uz rokas izsmērēt visus tos produktus, kam nebija marķējuma. Es savu kosmētiku vedu līdz caurspīdīgos trauciņos, kurus ir ērti uzpildīt, tādējādi nodrošinot, ka man līdz ir nepieciešamais daudzums (nevis pārāk daudz) produkta, bet arī, ka man nav jāpērk produkti mazajos iepakojumos, kas nav videi draudzīgs risinājums. Šie mani skaidrojumi lidostas drošības dienesta darbiniecei neinteresēja. Arī apgalvojums, ka pirmo reizi n-to gadu regulārā braukāšanā man tiek izvirzīta tāda prasība, bija „priekš kaķiem”. Viedoklis bija kategorisks – jāpārliecinās, ka produkti nav cilvēkam bīstami, tāpēc, lūdzu, uzsmērējiet tos uz rokas. Kad uz manas rokas bija losjoni un šampūni, uz jautājumu – kur ir kāda salvete, lai satīrītos – tika paskaidrots, ka labierīcības ir 50 metru attālumā. Es atļāvos norādīt, ka es savu roku sasmērēju, izpildot viņas prasību, un tāpēc satīrīties arī ir jābūt iespējai uz vietas – īpaši, kad man ir vajadzīgas abas un tīras rokas, lai pēc drošības pārbaudes saģērbtos (josta, virsjaka) un paņemtu bagāžu. Laimīgā kārtā mūsu dialoga brīdī garām gāja kāda cita lidostas darbiniece, kas bija atsaucīgāka un palīdzēja ar salvetēm, kas turpat vien arī atradās. Bet, protams, mani nepameta jautājumi par to, cik pamatota bija šī prasība izsmērēt kosmētikas produktus uz rokas? Man neliekas, ka protests pret kosmētikas trauciņiem bez marķējuma ir pamatots, jo nekad agrāk nevienā lidostā man nav bijusi līdzīga pieredze. Šķidrumu pārvešanas ierobežojumi taču attiecas uz šķidrumu apjomu – 100ml vienā plastmasas maisiņā, kura tilpums ir 1l – un tas vien ļauj izbēgt no terorisma riskiem, jo pieļautais šķidrumu daudzums ir ļoti ierobežots. Tāpēc, ja rokas bagāžā ieliktie šķidrumi atbilst šīm prasībām – maksimālais 100ml trauciņi, kopumā ne vairāk kā 1l tilpumā – trauciņu saturs vai tā marķējums nav jāpārbauda. Pretējā gadījumā tas būtu skaidrs kosmētikas ražotāju un tirgotāju lobijs – ja cilvēki būtu spiesti rokas bagāžā likt tikai ražotāja marķētus produktus.

Jebkurā gadījumā, es nosūtīšu savu blogu Rīgas lidostai, lai varbūt sagaidītu skaidrojumu par šķidrumu problēmu, kā arī sniegtu viņiem atbildi tiem, kas kādu dienu varbūt arī interesēsies par iespēju adīt lidostā un lidmašīnā.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!