1. Kā ar Latvijas interesēm un LPP pausto decentralizācijas ideju saskan LPP iecerētā darbība Eiropas tautas partijas grupā, kura 2002.gada novembrī prezentēja federālas Eiropas konstitūcijas projektu?
Latvijas Pirmās partijas nostāja attiecībā uz pilnvaru sadalījumu ES ir pausta LPP 4000 zīmju programmā – “LPP vēlas nevis supervaru, bet gan rīcības spējīgu Eiropu, kas pēc solidaritātes principa dala atbildību un pienākumus starp savienību, dalībvalstīm un pašvaldībām. Varas sadalei starp ES institūcijām un dalībvalstīm ir jābalstās decentralizācijā. ES kompetencē ir jābūt tikai tiem jautājumiem, kuros Eiropas Savienība var rīkoties efektīvāk nekā individuāla dalībvalsts”. Šī nostāja atbilst arī kopējai Latvijas nostājai šajā jautājumā. Latvija līdz šim nav atbalstījusi federālas Eiropas veidošanu. Latvija atbalsta tādu pilnvaru sadalījuma principu, kur ES iegūst tikai tās pilnvaras, kuras valstis tai deleģē. Veidojot pilnvaru sadalījumu, būtiski ievērot tā dēvēto subsidiaritātes principu, kurš nodrošina varas tuvumu un pieejamību cilvēkam. Kopumā skatoties lielākais vairums dalībvalstu valdību iebilst pret jēdziena “federāls” lietošanu, tādējādi izslēdzot federālas Eiropas veidošanos tuvākajā nākotnē.
Tas, ka LPP Eiropas Parlamentā darbosies Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā (EPP – ED), nenozīmē piekrist visiem šīs grupas lēmumiem. Strādājot EPP – ED grupā, deputātam ir tiesības un iespējas izteikt savu viedokli, un, ja tas būs pārliecinošs, tas tiks ņemts vērā. Tas nozīmē, ka valsts ietekmi nenosaka tikai deputātu skaits, tas ir arī pārliecināšanas jautājums. Turklāt EP pastāv būtiska atšķirība starp politisko frakciju un nacionālo parlamentu partiju struktūrām. EP noteikumi nosaka, ka nevienam deputātam nav saistošs mandāts partijas frakcijas balsojumā, tādējādi arī frakcijas disciplīna nav tik stingra kā nacionālajos parlamentos, un atsevišķos balsojumos deputāti balso atšķirīgi politiskās frakcijas kopējai nostājai. Viedoklis par konkrētiem jautājumiem frakcijā tiek pieņemts diskusiju rezultātā, nevis uzspiests no frakcijas vadības puses. Līdzīgi kā citās ES institūcijās arī EP ir liela nozīme neformālajiem kontaktiem un sadarbībai ar lobiju grupām, kas vairo EP deputātu lomu būtisku jautājumu ietekmēšanā.
Oskars Kastēns
Latvijas Pirmās partijas deputātu kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs
2. Kā LPP aizstāvētā imigrācijas politikas nodošana katras dalībvalsts kompetence ir savienojama ar Šengenas līguma sistēmu un brīvu darbaspēka kustību ES?
LPP uzskata, ka imigrācijas politikai ir jābūt katras ES dalībvalsts kompetencē. Latvijas Republikā ar 2003. gada 1. maiju stājies spēkā Imigrācijas likums, kas nosaka ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos valstī .
LPP atbalsta brīvu darbaspēka kustību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, vienlaikus dalībvalstis ir tiesīgas noteikt nacionālo politiku, lai novērstu nelegālo nodarbinātību. Ir svarīgi, ka katra dalībvalsts ir tiesīga ieviest papildus nosacījumus, kuri atbilst konkrētās valsts tā brīža imigrācijas procesiem valstī un ir pieļaujami saskaņā ar ES prasībām.
Oskars Kastēns
Latvijas Pirmās partijas deputātu kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšsēdētājs
3. Kā LPP deputāti Eiropas Parlamentā plāno nodrošināt Latvijas izglītības politikai nepieciešamās ilgtermiņa reformas?
Latvijas izglītības ilgtermiņa attīstības pamatnostādnes – cilvēkresursu attīstība, uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana un nostiprināšana – lielā mērā sakrīt ar Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem izglītībā. Latvijas Pirmās partijas deputātiem Eiroparlamentā, darbojoties Kultūras, jaunatnes, izglītības, mediju un sporta komitejā, būs iespējams piedalīties lēmumu pieņemšanā, lai Eiroparlamenta lēmumi izglītības jomā būtu efektīvi un papildinoši attiecībā uz Latvijas nacionālo politiku, kā arī izvērtēt Eiropas Komisijas iniciatīvas ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības līmenī.
Juris Radzevičs
Latvijas Pirmās partijas deputātu kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrs