Latvijas Nevalstisko organizāciju priekšlikumi Valdības deklarācijai

Nosūtīti 2006. gada 2. novembrī Valsts kancelejas vadītājai G.Veismane un Īpašo uzdevumu ministrei sabiedrības integrācijas lietās K. Pētersonei.

Priekšlikumus sniegušas šādas organizācijas:

Biedrība “Integrācija sabiedrībai” cietušo atbalsta centrs
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS
Projekts “Pēdas”
Vides izglītības fonds “Par sakoptu Latviju”
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība “Mozaīka”
Biedrība “Latvijas Pilsoniskās alianse”
Jūrmalas aizsardzības biedrība
Asociācija “Dzīvesprieks”
“Latvijas bērnu forums”

_______________________

Latvijas Nevalstisko organizāciju (NVO) priekšlikumi Valdības deklarācijai iesniegti 02.11.2006.

Sabiedrības līdzdalība, integrācija un iesaistīšana politikas veidošanas procesā:

Nodrošināt informācijas pieejamību par valsts institūciju rīcībā esošo informāciju.

Nodrošināt budžeta finansējuma piešķiršanu NVO programmām un pamatdarbības īstenošanai, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības tradīciju attīstību Latvijā.

Veicināt pašvaldību atklātos konkursus nevalstisko organizāciju finansējuma piešķiršanai un atbalstīt reģiona nevalstisko organizāciju sadarbības aktivitātes.

Attīstīt konsultācijas ar NVO, ieviešot prasību tiesību aktu projektu anotācijās sniegt pamatojumu, ja to izstrādes laikā konsultācijas ar NVO nav notikušas;

Ieviest sabiedrisko apspriežu un uzklausīšanas praksi politikas veidošanas procesā.

Atbalstīt un veicināt NVO un minoritāšu, tai skaitā nacionālo minoritāšu līdzdalību sabiedriskajā politikā saskaņā ar demokrātiskās pārvaldības principiem un starptautiski uzņemtajām saistībām, tai skaitā Ietvara konvenciju par nacionālām minoritātēm.

Pārskatīt sapulču un gājienu normatīvo regulējumu, samazinot birokrātiskos šķēršļus pilsonisko brīvību realizēšanai.

Paplašināt pašvaldību iedzīvotāju ar likumu garantētās iespējas ietekmēt pašvaldībai būtisku lēmumu pieņemšanu. Līdz 2008. gadam izstrādāt normatīvo regulējumu vietējo referendumu organizēšanai.

Nodrošināt tādus struktūrfondu sadales mehānismus, kas ļauj biedrībām un nodibinājumiem līdzvērtīgi piedalīties finansējuma apguvē, nodrošinot avansa maksājumus un līdzfinansējuma iespējas.

Izstrādāt mehānismus, kā, strādājot pie nacionālajām pozīcijām ES jautājumos, savlaicīgi un pēc būtības konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām un interešu grupām, nodrošinot, ka šis process ir caurskatāms un ir skaidra valsts iestāžu atbildība konkrētu jautājumu risināšanā.

Atbalstīt Latvijas biedrību un nodibinājumu dalību ES nevalstisko organizāciju sadarbības tīklos.

Izveidot likumisku pamatu sporta klubu atzīšanai par komersantiem.

Veicināt sabiedrības līdzdalības tradīcijas stiprināšanu valsts pārvaldes institūcijās.

Radīt priekšnoteikumus līdztiesīgai valsts, uzņēmējdarbības, nevalstisko organizāciju un plašsaziņas līdzekļu darbībai pilsoniskās sabiedrības veidošanā Latvijā.

Stiprināt Latvijā iecietīgu, demokrātisku un pilsonisku sabiedrību, kas balstās uz tiesību ievērošanu, pārstāvības iespējām, atzīšanu un cieņu.

Cilvēktiesības:

Turpināt īstenot valsts programmu neiecietības mazināšanai, lai izskaustu stereotipus un aizspriedumus, kā arī novērstu naida noziegumus pret 6 diskriminācijas pamata veidiem: dēļ rases/etniskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes, reliģiskās/politiskās pārliecības.

Izglītot sabiedrību iecietības jautājumos, mazinot aizspriedumus un stereotipus par dažādību. Mazināt informācijas telpu nošķirtību, pamatojoties uz kopīgām pamatvērtībām un savstarpēju cieņu.

Pilnveidot Latvijas normatīvos aktus, lai ievērotu Eiropas Savienības un starptautiskās tiesības diskriminācijas novēršanā un iedzīvināt šīs normas, veicot interaktīvu darbību, informējot sabiedrību un valsts amatpersonas, kā arī atbalstot nevalstiskā sektora iniciatīvas šajā jomā.

Sociālie jautājumi:

Ieviest 3 veidu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu modeļus, lai, izvērtējot jaunieša individuālās vajadzības, būtu iespējams nodrošināt konkrētam jaunietim atbilstošāko pakalpojumu un viņš pēc iespējas veiksmīgāk integrētos sabiedrībā:

Modelis Nr.1 Sociālā rehabilitācija + profesionālā izglītošana (jaunietis saņem abu veidu pakalpojumu vienā institūcijā).

Modelis Nr.2 Pārejas veida modelis – pusceļa māja, t.i. sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā jaunietis uzturas 1-3 gadus, pakāpeniski sagatavojoties patstāvīgas dzīves uzsākšanai, savukārt izglītību iegūst vispārizglītojošā skolā vai profesionālās izglītības iestādē.

Modelis Nr.3 Sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā jaunietis apgūst terminētu, uz konkrētu problēmu risināšanu orientētu sociālās rehabilitācijas programmu (rehabilitācijas kursa ilgums: 3-6 mēneši).

Izstrādāt metodiskus ieteikumus sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām par bērnam un jaunietim piemērotākā pakalpojuma veida izvēli.

Rehabilitācijas institūcijas speciālistiem pilnveidot sadarbību ar izglītības iestāžu pedagogiem maksimāli pozitīvas bērna attīstības nodrošināšanai.

Pusceļa mājas finansējumu veidot analoģiski dienas centriem personām ar garīga rakstura traucējumiem – centra izveides gadā no valsts budžeta finansējot 80% izdevumu, pirmajā darbības gadā – 60%, otrajā gadā – 40%, trešajā gadā – 20% apmērā un turpmākajos gados pilnībā pārejot uz pašvaldības finansējumu.

Profesionālās izglītības iestādes nodrošināt ar sociālajiem pedagogiem.

Veikt socioloģisko pētījumu par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepieciešamību un veidiem profesionālās iestāžu audzēkņiem.

Veikt socioloģisko pētījumu (sadarbībā ar izglītības iestādēm un Nodarbinātības valsts aģentūru) par nepieciešamajiem pakalpojumiem jauniešiem, kā arī par darba devēju pieprasītākajām profesijām, lai izglītības iestādes varētu sagatavot darba tirgū pieprasītus speciālistus.

Pilnveidot ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniedzēju un izglītības iestāžu sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru un potenciālajiem darba devējiem;

Izveidot vienotu datu bāzi par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Paredzēt materiālu atbalstu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, kas, sasniedzot pilngadību, turpina mācības.

Nodrošināt bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam atbalstu profesijas izvēlē (piemēram, caur bāriņtiesām/pagasttiesām).

Valsts pārvalde:

Uzlabot valsts pārvaldes struktūru, izskaužot liekos posmus, nodrošinot valsts pārvaldes darba atklātību un palielinot efektivitāti, kā arī paplašinot sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldes politikas plānošanas un īstenošanas procesā.

Izveidot un īstenot skaidru, konsekventu un caurredzamu valsts pārvaldes darbinieku atalgojumu sistēmu, izslēdzot manipulācijas iespējas valsts personāla politikā.

Pārskatīt kritērijus, pēc kādiem tiek iecelti valsts un pašvaldību pārstāvji uzņēmumos ar valsts vai pašvaldību kapitālu. Nodrošināt, ka šajos amatos tiek iecelti tam profesionāli vispiemērotākie kandidāti.

Mediji:

Neatkarīgi, profesionāli mediji, kas uzņemas sabiedrības interešu sargsuņu lomu, ir demokrātijas izdzīvošanas jautājums. Veicināt mediju neatkarību un plurālismu, nodrošinot tam adekvātu tiesisko regulējumu. Atbalstīt mediju darba caurskatāmību, nosakot, ka medijiem ir jāatklāj savi īpašnieki.

Būtiski palielināt finansējumu sabiedriskajām raidorganizācijām un izveidot Eiropas labākajiem standartiem atbilstošu raidorganizāciju darbības pārraudzīšanas mehānismu, garantējot mediju redakcionālo neatkarību.

Vide un ilgtspējīga attīstība:

Veicināt sabiedrības izglītošanu, informēšanu un izpratni par ilgtspējīgu attīstību un ilgtspējīgas attīstības principu integrēšanu dzīvē un iesaistīt nevalstiskās organizācijas šajā darbā.

Izmantot starptautisko organizāciju (UNDP, Olimpiskā Solidaritāte, Agenda 21, Baltic 21 u.c.) esošo pieredze, lai popularizētu un veicinātu informācijas pieejamību par sporta un vides izglītību.

Uzlabot valsts, pašvaldību, akadēmiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbību ilgtspējīgas sabiedrības modeļa veicināšanā.

Nodrošināt esošās Latvijas valsts ilgtspējīgās attīstības pamatnostādņu un politikas dokumentu ieviešanu pilnā apjomā.

Iekļaut mācību iestāžu un skolu programmās praktisku zināšanu kopumu par vides aizsardzību un cilvēka veselību, integrējot cilvēka veselības aspektus vides izglītībā, kā loģisku saikni.

Uzlabot sabiedrības izpratnes veicināšanu un tiesībsargājošo iestāžu attieksmi pret Vides aizsardzības likumdošanu, tai skaitā sodu piemērošanu Latvijā.

Veikt mērķtiecīgus pasākumus, lai radītu labvēlīgus apstākļus kūrortu sekmīgai attīstībai.

Nodokļu politika:

Pazemināt nekustamā īpašuma nodokli no 1,5% līdz 0,5%, kā arī atrast saprātīgu risinājumu nekustamā īpašuma nodokļa reālam pieaugumam kadastrālo vērtību aktualizācijas rezultātā. Nodrošināt, ka Jūrmalas un Rīgas iedzīvotājiem nav spiesti piespiedu kārtā mainīt savas dzīvesvietas, nespējot nomaksāt augstos nekustamā īpašuma nodokļus.

Veidot taisnīgu nodokļu politiku, kas veicina pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas.

Palielināt summu pie kuras saimnieciskās darbības veicējam jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam.

Tieslietas:

Vispusīgi atbalstīt un sekmēt alternatīvos strīdu risināšanas veidus, tajā skaitā mediāciju un izveidot ārpustiesas domstarpību risināšanas juridisko ietvaru.
Izvirzīt par prioritāti mazināt noziedzīga nodarījuma izraisītās sekas.
Veicināt nozieguma iesaistīto pušu rehabilitāciju un reintegrāciju sabiedrībā.
Finansiāli atbalstīt NVO, kuras sniedz juridisku, psiholoģisku un cita veida palīdzību un atbalstu gan noziedzīgas darbības izdarījušajam, gan to rezultātā cietušajām personām.
Īstenot ANO rekomendācijas par atjaunojošās tiesvedības ieviešanu noziedzības un recidīvisma samazināšanai Latvijā.
Kā krimināltiesību politikas virsmērķi atzīt:
-noziedzības radikālu samazināšanu;
-cietušā interešu aizstāvību;
-taisnīgu, ātru, efektīvu sodu piemērošanu, notiesātās personas resocializāciju. (Mērķa sasniegšanai sadarbojas visas valsts institūcijas, tiesas un NVO).
Attīstīt nepārtrauktu un vienotu resocializācijas procesu:
a) izstrādāt resocializācijas sistēmas attīstības koncepciju, iekļaujot resocializācijas sistēmā Ieslodzījumu vietu pārvaldi, Valsts Probācijas dienestu, Juridiskās palīdzības aģentūru un nevalstiskās organizācijas, kuras sniedz rehabilitācijas pakalpojumus notiesātajām personām;
b) izdarīt grozījumus likumos – Krimināllikumā, Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka nosacīti notiesātām personām un pirmstermiņa nosacīti no soda atbrīvotām personām obligāti jāpiedalās uzvedības korekcijas programmās sociālās rehabilitācijas centros;
c) izstrādāt sociālās rehabilitācijas attīstības plānu, iekļaujot tajā valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju izveidotos sociālās rehabilitācijas centrus uz vienlīdzīgiem noteikumiem, paredzēt valsts finansējumu visu veidu sociālās rehabilitācijas centriem.
Nodrošināt tiesu varas neatkarību no valsts pārvaldes.

Informācija sabiedrība:

Nodrošināt pieeju internetam kā lielpilsētās, tā arī mazpilsētās un pagastos.

Izglītība:

Atbalstīt neformālās izglītības attīstību.

Veicināt pilsonisko izglītību, izmantojot neformālās izglītības metodes un nevalstisko organizāciju ekspertīzi.

Labklājība:

Veicināt labklājības izaugsmi laukos, novēršot jauniešu aizbraukšanu darbā uz ārvalstīm, radīt priekšnosacījumus, lai palielinātu jauniešiem motivāciju darboties sava pagasta (mazpilsētas) attīstībai.

Mazināt sociālo nevienlīdzību.

Veselība:

Īstenot pasākumus sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, lai nodrošināt cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanu.

Veicināt cilvēku izpratnes veidošanu par veselīgu dzīves veidu.

Stiprināt cilvēku garīgo un fizisko veselību.

Nodrošināt cilvēku adekvātu prasību pilnvērtīgai dzīvei nodrošināšanu.

Nodrošināt sabiedrības veselības politikas ietekmi pārējās valsts politikās.

Organizācijas, kas sniedza priekšlikumus:

Biedrība “Integrācija sabiedrībai” cietušo atbalsta centrs;

Sabiedriskās politikas centrs ‘PROVIDUS’;

„Projekts Pēdas”;

Vides izglītības fonds „Par sakoptu Latviju”;

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība ’Mozaīka’;

Biedrība ‘Latvijas Pilsoniskās alianse’;

Jūrmalas aizsardzības biedrība;

Asociācija ‘Dzīvesprieks’;

‘Latvijas bērnu forums’.

Priekšlikumus apkopoja biedrība ‘Latvijas Pilsoniskā Alianse’