Raksts

Latviešu valoda – mērķis vai līdzeklis radio un televīzijā?


Datums:
12. novembris, 2004


Autori

Providus


Foto: E. Rudzītis

Kaut arī šobrīd turpinās jauno radio un televīzijas un sabiedrisko raidorganizāciju likumprojektu sabiedriskā apspriešana, Saeima ir sagādājusi pārsteigumu daudziem elektronisko mediju jomā strādājošajiem, pieņemot kārtējos grozījumus 1995. gada Radio un televīzijas likumā.

Viens no apstiprinātajiem grozījumiem attiecas uz raidījumu valodas regulējumu. Satversmes tiesa jau 2003.gada jūnijā atzina par spēkā neesošu normu, kas ierobežoja svešvalodu lietošanu privātajās raidorganizācijās līdz 25% diennakts laikā. Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi neatbilst vārda brīvībai un demokrātiskā sabiedrībā nav nepieciešami un samērīgi. Šīs atceltās normas vietā Saeima tagad apstiprinājusi jaunu nosacījumu: “Ja ir apdraudēta valsts valodas lietošana vai arī tās lietošana vai izplatīšana raidorganizācijas darbības teritorijā ir ierobežota, Ministru kabinets var paredzēt īpašus noteikumus attiecībā uz raidījumu valodu.”

Raugoties uz šādu formulējumu, rodas jautājums par tā pamatojumu. Kādu motīvu vadīti grozījuma sagatavotāji (TB/LNNK) ir uzskatījuši šādu normu par nepieciešamu? Vai, domājot par īpašu noteikumu ierosināšanu, ir tikusi analizēta radio un televīzijas valodu vides situācija pēc Satversmes tiesas sprieduma? Vai grozījumu izstrādātāji ir paredzējuši, kādi varētu būt Ministru kabineta “īpašie noteikumi attiecībā uz raidījumu valodu”? Ar kādiem paņēmieniem tiek plānots izmērīt latviešu valodas apdraudējumu, kādi ir apdraudējuma kritēriji un kā ir iespējams noteikt valodas ierobežotības pakāpi? Kāpēc šādu noteikumu izstrādāšana uzticēta Ministru kabinetam, nevis Nacionālajai Radio un televīzijas padomei (NRTP), kura kā neatkarīga institūcija ir atbildīga par radio un televīzijas jomas uzraudzību?

2002. un 2003. gadā veiktā politikas analīzes projekta laikā, kura galvenie secinājumi ir apkopoti pētījumā “Valodas lietojums Latvijas elektroniskajos medijos: likumdošana un prakse”, esmu analizējusi Latvijas radio un televīzijas valodu vidi, galveno uzmanību pievēršot svešvalodu lietošanas ierobežojumiem. Līdzšinējā valodas politika elektroniskajos medijos lielāku uzmanību ir pievērsusi formai – raidījumu valodai, nevis saturam. Tomēr jāsecina, ka krievu valodas lietošanas ierobežošana privātajās raidorganizācijās nav tieši saistīta ar latviešu valodas pozīcijas uzlabošanos elektroniskajos medijos – neskatoties uz latviešu valodas zināšanu līmeņa uzlabošanos mazākumtautību pārstāvju vidū, latviešu valodā raidošo radio un televīzijas programmu popularitāti tas nav palielinājis.

Kā liecina NRTP veiktās kontroles par valodas lietojumu medijos, privātās raidorganizācijas ir izmantojušas dažādus paņēmienus, lai apietu agrāk noteikto 25% ierobežojumu, tādējādi mēģinot apmierināt klausītāju un skatītāju vēlmes saņemt informāciju sev vēlamā formā.

Sabiedrības integrācijas mērķu īstenošanas aspektā ir svarīgi atcerēties, ka galvenais uzdevums ir veidot kopīgu informācijas telpu, kurā visi Latvijas iedzīvotāji saņemtu informāciju par notikumiem Latvijā. Tāpēc ir būtiski pievērsties raidījumu saturam un nevis formai, jo tikai kopīgas informācijas telpas apstākļos būs iespējams veidot uz sapratni un savstarpēju cieņu balstītas attiecības starp latviešiem un Latvijā dzīvojošajiem mazākumtautību pārstāvjiem. Bet latviešu valodas saglabāšanas un veicināšanas uzdevumu lai pilda sabiedriskās raidorganizācijas Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.

Prezentējot pētījumu galarezultātu, uz diskusiju par valodu situācijas izmaiņām radio un televīzijā kopš Satversmes tiesas sprieduma ir aicināti NRTP locekļi, Saeimas deputāti, Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās, privāto un sabiedrisko raidorganizāciju vadītāji, integrācijas teorētiķi. Noskaidrosim, vai tiešām visas privātās radio un televīzijas programmas pārsvarā tagad savas programmas veido krievu valodā? Tiks apspriests arī, kādiem jābūt risinājumiem vietās, kur draud latviešu valodas izzušana no elektronisko mediju vides. Šādas diskusijas organizēšana būtu bijusi lietderīga pirms Saeimas balsojuma par Radio un televīzijas likuma grozījumiem, bet ļoti cerams, diskusijas rezultāti tiks ņemti vērā jauno radio un televīzijas likumprojektu izskatīšanā, jo vismaz pagaidām valodu normas jaunajos likumos ir ļoti daudzsološas sabiedrības integrācijas procesu veicināšanai.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!