Foto: A.Jansons, AFI
Krievijas pierobežas pagastos iedzīvotāji nostalģiski atceras padomju laikus, kad visu savos dārziņos izaudzēto pārdevuši Krievijā. Daļai cilvēku acīmredzot vēl ir šī nelielā cerība, ka vecie laiki pēkšņi var atgriezties, bet ES šo cerību nojauc.
Lielākā daļa Latgales iedzīvotāju referendumā par Latvijas iestāšanos ES teica „nē”. Pārliecinošāk šis „nē” skanēja tieši tajās Austrumlatvijas pilsētās un pagastos, kur ir izteikts citu tautību iedzīvotāju skaits un zemāks ekonomiskās attīstības līmenis. Taču nenoliedzams ir fakts, ka atsevišķās vietās Latgalē balsojums „par” ES bija vairāk kā pārliecinošs. Tas norāda uz lielu plaisu, kas šķeļ Latvijas sabiedrību.
Valodas plaisa
Neraugoties uz to, ka Latgalē ar katru gadu pieaug jauno pilsoņu skaits, valoda ir viens no nopietnākajiem šķēršļiem, kas traucē krievu valodā runājošajiem iedzīvotājiem reāli iekļauties Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē. Valodas barjera ir nopietna plaisa starp lielu daļu Latgales iedzīvotāju un valsti, kas savus pilsoņus uzrunā pārsvarā valsts valodā. Ikvienam Latvijas pilsonim ir jāzina savas valsts valoda, taču, uzsverot šo taisnību, bieži tiek aizmirsti motīvi un cēloņi, kāpēc liela daļa Latgales iedzīvotāju arī pēc 12 Latvijas neatkarības gadiem izjūt nopietnas grūtības reāli integrēties Latvijas valodas vidē. Visiem zināmais pagātnes mantojums viskrasāk izpaužas tieši Latgalē, un kamēr daļa sabiedrības dzīvos citā valodas un tātad arī informācijas vidē, tikmēr tās uzskati valstij svarīgos jautājumos būs atšķirīgi.
Etniskā plaisa
Lielai daļai Latgales pierobežas iedzīvotāju ir saglabājušās ciešas saites ar savu etnisko dzimteni – Krieviju, Baltkrieviju. Šīs saites ir gan sadzīviskas, gan tīri saimnieciskas. Nereti nākas dzirdēt viedokli, ka Latgales ekonomiskās problēmas varētu atrisināt, ja nebūtu robežas ar Krieviju un varētu brīvi turp vest savas preces. Visbiežāk tas izskan Krievijas pierobežas pagastos, kuru iedzīvotāji nostalģiski atceras padomju laikus, kad visu savos dārziņos izaudzēto pārdevuši Krievijā. Daļai cilvēku acīmredzot vēl ir šī nelielā cerība, ka vecie laiki pēkšņi var atgriezties, bet ES ar savu stingro nostāju robežas un ekonomiskās telpas aizsardzības jautājumos šo cerību nojauc. Nepilsoņi, kas nesteidz iegūt pilsonību, jo pagaidām tā ir vienkāršāk nokļūt austrumu kaimiņzemēs, baidās zaudēt šo privilēģiju pēc Latvijas iestāšanās ES. Protams, nepilsoņi nepiedalījās referendumā, taču šis arguments nebūtu jāizslēdz, analizējot kopējos Latgales „nē” balsojuma cēloņus.
Informācijas plaisa
Tikai informēta sabiedrība spēj pieņemt izsvērtus, apdomātus lēmumus. Taču informācija, gluži kā jebkura prece, mēdz būt dažāda. Un tās dažādību nosaka avots, no kura tā nāk. Ir fakts, ka Latvijas sabiedrība dzīvo dažādās informācijas telpās. Tam ir divi motīvi – valodas un etniskais. Liela daļa Latgales iedzīvotāju informāciju smeļas galvenokārt no krieviski rakstošās, runājošās un rādošās preses. Turklāt pilsētās, kur pieejama kabeļtelevīzija, galvenais informācijas avots ir Krievijas TV kanāli. Kādā no tikšanās reizēm ar iedzīvotājiem pirms referenduma nācās dzirdēt apgalvojumus, ka svarīgāk ir tas, ko par Latvijas iestāšanos ES saka Putins, nevis Latvijas politiķi. Visiem ir zināms, kāda ir lielākās daļas Krievijas TV kanālu informācijas politika attiecībā uz Latviju. Un tas neapšaubāmi būtiski sekmēja Latgales „pret” balsojumu. Te nav runa tikai par laiku pirms referenduma, bet gan par visu informācijas kopumu, kas nāca caur mūsu TV ekrāniem no Austrumu puses 10 gadu garumā. Un ar vienu miljonu dažu mēnešu laikā to atsvērt nav iespējams.
Ekonomiskā plaisa
Ekonomiskā plaisa starp Latgali un Rīgu, Ventspili, citiem rajoniem ir vēl viens nopietns apstāklis, kas sekmējis Latgales „pret” balsojumu. Redzot to, ka valstī nenotiek vienmērīga reģionu attīstība, kas visvairāk jūtams Latgalē, šejienes iedzīvotāji vairs netic, ka pēc iestāšanās ES varētu kaut kas mainīties. Šo plaisu informēšanas kampaņas laikā varēja būtiski mazināt, jo ES politika ir vērsta uz mazāk attīstītu reģionu atbalstu. Taču šķiet, ka šoreiz daudziem Latgales iedzīvotājiem nostrādāja aizsargreakcija, ko radījuši politiķu iepriekš nepildītie solījumi, kas gūzmām birst pirms katrām Saeimas vēlēšanām. Daudziem iedzīvotājiem tas bija vienkārši protesta balsojums, neiedziļinoties argumentos. Turklāt šai plaisai nav ne valodas, nedz etnisks raksturs un tā ietekmējusi arī latviešu sabiedrības nostāju.
Plaisa starp informāciju un derīgu padomu
Informēšanas kampaņai nereti pietrūka lietišķa, skaidrojoša akcenta. Proti, ne tikai pateikt cilvēkiem par tām iespējām, ko sniedz ES Latvijai un konkrēti Latgalei, bet parādīt kā šis iespējas reāli izmantot un, galvenais, nepalaist garām. Sabiedriskā organizācija “Latgale Eiropā”, kas arī iesaistījās informēšanas pasākumos pirms referenduma, savu stratēģiju balstīja tieši uz konkrētu situāciju skaidrojumiem. Piemēram, kas jādara zemniekam ar 2-3 govīm un 10-15 hektāriem zemes, gaidot iestāšanos ES. Te atklājās vēl viena nopietna plaisa – teju vai 90% iedzīvotāju, kas nāca uz tikšanās reizēm, pirmo reizi dzirdēja daudzas praktiskas lietas – kas jādara, lai sakrātu piena kvotas, ka ar zemes grāmatu vien ir par maz, lai pretendētu uz ES maksājumiem utt. Turklāt lauku iedzīvotāji ir nopietni iebaidīti ar pārmērīgajām ES prasībām, kas nu būšot jāievēro saimniecībās. Par to parūpējušies ne jau ES komisāri, bet gan mūsu pašu pārmērīgi centīgie ierēdņi. Bieži vien atklājās, ka paši ES pārstāvji ir pārsteigti un neizprot tās prasības, kas no vietējo dienestu puses tiek izvirzītas Latgales zemniekiem, aizbildinoties ar ES. Atliek minēt, vai tā ir vienkārši pārcenšanās, vai kāda mērķtiecīga rīcība. Taču viens ir skaidrs, ka rezultātā ir mests vēl viens akmens ES dārzā, kas Latgales svaru kausu nosvēra pret ES.
Šobrīd ir skaidrs, ka Latgale kopā ar visu Latviju būs Eiropas Savienībā, turklāt tā būs ES robežreģions. Un tieši tagad valstij būtu jāsekmē, lai ES Reģionālās attīstības fonda un citu fondu līdzekļi pēc iespējas vairāk nonāk Latgalē. Tikai tad, kad Latgales iedzīvotāji sajutīs reālu rīcību, kad parādīsies pirmie ES reģionālās politikas augļi, plaisa starp valsti un Latgales sabiedrību sāks mazināties.