Raksts

LASI! Pilns grozs brīvdienām


Datums:
16. maijs, 2013


Autori

Providus


Šajā nedēļā piedāvājam Ivetas Kažokas atlasītus resursus par matemātiķu dusmām uz viņu ģēnijiem, bezmaksas kursiem internetā un Andželīnas Džolijas personīgo stāstu par krūšu vēzi un viņas drosmīgajiem soļiem.

Par ko matemātiķu pasaule ir noskaitusies uz savu ģēniju Shinichi Mochizuki, kurš, iespējams, 2012.gadā atrisināja vienu no sarežģītākajām matemātikas problēmām? Par to, ka neviens šo risinājumu nespēj saprast (izdomāti milzums jauni matemātiski koncepti; aptuvenais laiks, kas būtu vajadzīgs saprašanai – gads; pagaidām nav matemātiķu, kas risinājuma pārbaudei būtu gatavi atvēlēt tik ilgu laiku), bet Mochizuki pat nemēģina ko darīt lietas labā – atsakās no skaidrojumiem, lekcijām. Fascinējošs ieskats ļoti neparastā pasaulē!

Vēl nesen es apzināti informatīvi norobežojos no ziņām par Sīriju. Cilvēkam ir tikai tik daudz kognitīvo resursu, cik ir, un nevar interesēties par VISU. Bet šo tik ļoti izskaidrojošo rakstu tomēr izlasīju: New Yorker standarts ir nemainīgi augsts, cerēju, ka ar vienu rakstu iegūšu pietiekamu priekšstatu. Cerības attaisnojās – konkrētais teksts veltīts ASV ārpolitikas dilemmām Sīrijas kontekstā. Galvenais jautājums: kādēļ Obamam, par spīti visām Sīrijā notiekošajām šausmām, tik sarežģīti pieņemt lēmumu par militāro intervenci?

Andželina Džolija NYT par to, kādēļ vēža profilaksei izšķīrusies veikt krūšu audu izņemšanu – mastektomiju. Manuprāt, grūti izdomāt labāku veidu kā pievērst sabiedrības uzmanību kādai problēmai un iedrošināt to risināt, kā kādas tik ļoti publiskas personas personiski aprakstīts piemērs. Protams, viņai bija arī tiesības par šo operāciju klusēt, bet Džolija izvēlējās šo tik personisko lietu padarīt par iedvesmas avotu citām sievietēm līdzīgā situācijā. Raksts kā piemērs šovbiznesa zvaigznes sociāli atbildīgai rīcībai.

Dārgie lasītāji, – esat ļoti uzmanīgi, kad atsaucieties uz kādiem sociālās psiholoģijas eksperimentiem, pat ja tie aprakstīti mācību grāmatās! Ne visam tur aprakstītajam var ticēt.

Vēl viens no New Yorker dižtekstiem – šoreiz veltīts masīvajiem interneta kursiem (MOOC). Vairāk nekā citos rakstos aprakstīts un vērtēts tradicionālo, “klātienes” augstskolu satraukums par šo jauno parādību.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!