Foto: politika.lv
31. oktobrī tika publiskots Sorosa fonda - Latvija un sabiedrības par atklātību Delna īstenotajā projektā Atklāti par 8. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm tapušais pētījums Iespējamās slēptās reklāmas gadījumu analīze medijos pirms 8. Saeimas vēlēšanām. Pētījuma kopsavilkuma sadaļā “Latviešu reģionālā prese” starp 33 pētītajiem reģionālajiem laikrakstiem lasāma informācija, ka Talsu Vēstis pārkāpumu skaita ziņā ir otrajā vietā. Analizētāji konstatējuši deviņus “iespējamus slēptās reklāmas” gadījumus. Šo informāciju publiskojis laikraksts Diena (1. novembrī), kurā arī paziņots: “Talsu Vēstis simpatizējušas LC un TB/LNNK.”
Pieminētajā kopsavilkumā rakstīts: “Publikācijas vairāk raisa aizdomas par neprofesionālismu, slinkumu vai neziņu nekā par konkrētām naudas attiecībām laikraksta — politiķa starpā.”
Tā kā Talsu Vēstīm deviņkārt piedēvēta slēpta reklamēšana vai neprofesionālisms un slinkums, uzskatām, ka nevaram klusēt.
Vispirms jau pētījuma autori īsti nesaprot, kas ir reģionālais laikraksts un kādi ir tā uzdevumi, ja var izdarīt, piemēram, šādu secinājumu: “(..) jāsecina, ka daudzos rakstos pietrūka žurnālista analītiskā darba — netika konfrontēti partiju solījumi ar padarīto, netika uzdoti precizējoši jautājumi un nebija faktu, kas liktu apšaubīt deputātu kandidātu solījumu patiesumu.” Analizēt valsts iekšpolitiskos procesus, salīdzināt partiju solījumu atbilstību darbiem utt. ir nacionālo laikrakstu kompetence. Katra rajona preses izdevumam tas nebūt nav jādara, un tādām lietām gluži vienkārši arī nav vietas, jo ir pietiekami daudz, ko rakstīt par vietējām problēmām, ikdienas dzīvi, un mūsu galvenais uzdevums demokrātiskā valstī ir “skatīties uz nagiem” vietējo pašvaldību politiķiem.
Daži piemēri par “sliktajām” publikācijām. Pētnieki pārmet, ka rakstā “Politika un alus, Kostanda un torte” par pasākuma raksturotājiem izmantoti tikai deputātu kandidāti, bet nav prasīti klātesošo cilvēku viedokļi. Vai tāpēc jāizdara secinājums, ka mēs tos “slēpti reklamējam”? Publikācijā neitrāli un spilgti ilustrēts tas, kas notika apvienības Centrs priekšvēlēšanu pasākumā, citēti pikantākie kandidātu izteikumi, viņu lāsti citiem konkurentiem. Redakcija uzskata, ka secinājumus katrs var izdarīt pats. Mēs cienām savus lasītājus, kuri spēj novērtēt, kas ir kas, un šajā atreferējumā par konkrētu notikumu viedokļi no malas nav nepieciešami. Žēl, ka to nesaprot pētījuma autori, kuri cenšas saskatīt žurnālistu uzpirkšanu, neprofesionālismu un slinkumu.
Par ko mums piedēvē simpātijas pret tēvzemiešiem? Tiek minētas divas publikācijas par aizsardzības ministra Kristovska vizīti pie Talsu zemessargiem. “Tie laikrakstā tika publicēti vienā nedēļā, un to pamatā ir Ģ.V. Kristovska uzruna un ministrijas viedoklis. Šādi raksti liedz lasītājiem gūt priekšstatu par problēmām zemessardzē un saprast, vai ministra piedāvātā reforma vispār ir nepieciešama, tie vienīgi atstāj iespaidu par Kristovski kā lietpratīgu zemessardzes reformētāju,” uzskata pētījuma autori.
Pirmā bija informācija par ministra vizīti, un virsraksts “Kristovskis slavē sevi un mierina Talsu zemessargus” vien jau nav glaimojošs ministram. Otrā bija šīs tikšanās laikā ministra teiktās runas konspektīvs atreferējums, bet blakus tam — publikācija “Kristovskim nav taisnība”, kurā bijušais Zemessardzes Talsu bataljona komandieris visai skarbi oponē ministram. Neņemt vērā šādus apstākļus, mūsuprāt, nav vairs tikai pētnieku neprofesionālisms, bet ir tīša ļaunprātība. Un vēl, publikācija nebūt nebija problēmraksts par Zemessardzi. Lēmums par šīs struktūras reorganizāciju pieņemts jau sen, un militārās struktūrās neapspriež priekšniecības pavēles, kur nu vēl tās komentētu avīzē, bet ministra pārstāvētā partija nav pieminēta ne vienā, ne otrā rakstā. Taču pētījumā tie nodēvēti šādi: “vienpusēja viedokļu atlase, parādot partiju vai deputāta kandidātu pozitīvā gaismā”.
No kurienes secinājums, ka Talsu Vēstis simpatizē arī Latvijas ceļam?
“Īpaši laikrakstā Talsu Vēstis jāizceļ raksts “Pilsētas sakoptībai un iedzīvotāju drošībai”, kur pēkšņi stāstā par salabotām kāpnēm parādās K. Lībane, kura turklāt vēl aģitē par partiju LC,” skan mums adresētais pārkāpums.
Jā, K. Lībane tur parādās un aģitē, un šo rindkopu rakstā iekļāvām ar nolūku, lai talsenieki lasa un vērtē, ka Lībane, kura simts gadu te nav bijusi, pēkšņi pirms vēlēšanām atbrauc un aģitē. Izpētes vērts ir jautājums — vai šāda fakta konstatēšana K. Lībanei un Latvijas ceļam kopumā kalpoja kā reklāma vai gluži pretēji?
Pētījumā kā Latvijas ceļam simpatizējoša atzīta publikācija par Ministru prezidenta pēdējo preses konferenci Rīgā. “Nabadzīgi cilvēki ir pašvaldību problēma” — ir tās virsraksts, kas paņemts no Andra Bērziņa atbildes uz jautājumu, ko viņam uzdeva mūsu korespondente. Jebkuram pašvaldības vadītājam un darbiniekam šāda frāze izraisīs, maigi sakot, nepatiku. Secināt, ka ar tādu publikāciju avīze atbalsta Latvijas ceļu, ir gluži vienkārši muļķīgi. Tas tikai parāda, ka pētījuma autoriem ir mazs priekšstats (vai nav nekāda) par pārvaldes struktūrām un to kompetencēm Latvijā, par ilggadīgām pašvaldību un centrālās varas domstarpībām funkciju un finansējuma sadalē.
Šie piemēri nav Talsu Vēstu attaisnošanās, jo nav jau, par ko.
Šie piemēri, mūsuprāt, gan liecina par pētījuma autoru neprofesionālismu vai slinkumu, varbūt pat ieinteresētību kādu padarīt sliktāku, kādu nepelnīti labāku. Mums radies priekšstats, ka savā starpā nesatiek Rīgas lielās avīzes. Vai tagad to kāds necenšas ievazāt arī reģionu laikrakstu attiecībās? Vai tā ir tikai sakritība, ka pieci lielākie grēkāži ir reģionālie izdevumi, kas nav saistīti ar akciju sabiedrību Diena? Tad ir izņēmums, un atkal seko pieci Dienai nepakļauti laikraksti. Vai tiešām tā sagadījies, ka Dienas izdevumos nolasījušies galvenokārt profesionālākie žurnālisti, bet pārējos — tie neprofesionālie un slinkie?
Divas mūsu žurnālistes, kuru publikācijas pētījuma autori ceļ gaismā kā sliktos piemērus, šajā profesijā strādāja vēl tad, kad šie pētnieki nebija pat dzimuši. Viņas pieredzējušas, kas ir cenzūra, ko nozīmē glavļits, arī Valsts drošības komiteja. Tad bija aktuāli ievērot pareizo ideoloģiju un nelaimīgs bija tas, kurš pat netīšām kļūdījās. Tagad atkal šiem cilvēkiem jādreb, vai neturēs aizdomās kā uzpirktu žurnālistu vai, labākajā gadījumā, nenosauks par neprofesionāli. Kauns!
Uzskatām, ka šāda darbība grauj uzticību presei un ir bīstama demokrātijas procesiem valstī. Talsu Vēstu žurnālisti gan nedomā sūdzēt tiesā pētījuma autorus. Katrs jau var pētīt, ko grib, un secināt, ko grib, un mēs neuzskatām, ka šis pētījums būtu pagalam aizskāris redakcijas profesionālo darbu. Sorosa fonds – Latvija projektu finansēja, un kaut kādi rezultāti jau bija jāparāda. Mūsu žurnālisti uzskata, ka šāds pētījums, vismaz “Latviešu reģionālās preses” sadaļā, vērtējams kā neprofesionāls un paviršs.
Gribētos tomēr cerēt, ka pētījuma rezultāts, tāds, kāds tas ir, nav apzināta ļaunprātība, bet drīzāk ir projektā iesaistīto publikāciju analizētāju situācijas un apstākļu nepārzināšanas, neprofesionālisma un jaunības maksimālisma sekas.
Visiem veiksmīgu abonēšanas kampaņu vēlot,
laikraksta Talsu Vēstis radošā kolektīva vārdā —