Lai palielinātu NVO fonda pievienoto vērtību

Atzinums par NVO fonda darbības stratēģiju 2017.-2018.gadam.

Biedrība “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” ir iepazinies ar projektu “Valsts budžeta finansētā NVO fonda darbības stratēģija 2017.-2018.gadam” (turpmāk – dokuments) un izsaka savu vērtējumu.

PROVIDUS konceptuāli atbalsta iesniegto dokumentu, taču norāda uz būtiskiem problēmjautājumiem, kas risināmi pirms dokuments tiek apstiprināts.

Projektu īstenošanas termiņi

PROVIDUS jau vairāk kā trīspadsmit gadus darbojas, pamatojoties uz projektu finansējumu gan nacionālā mēroga, gan ES finanšu instrumentu atbalstītu. Esam uzkrājuši pieredzi gan realizējot projektus paši, gan līdzdarbojoties projektu partneru kapacitātē, tāpēc pamatoti uzskatām, ka projektu īstenošanas termiņš nedrīkst tik ierobežots ar termiņu – viens gads.

Lai jēgpilni un vērtīgi īstenotu aktivitātes, ir nepieciešami vismaz 24 mēneši, nereti pat ilgāks laiks. It īpaši šis attiecas uz interešu aizstāvības jomu vai līdzfinansējuma programmu ārvalstu finanšu instrumentiem.

Attiecībā uz interešu aizstāvības jomu varam minēt tikai divus piemērus PROVIDUS ekspertu līdzdalībai interešu aizstāvības aktivitātēs – sociālās uzņēmējdarbības tiesiskā regulējuma izveidē un būvniecības tiesiskā regulējuma jomā. Darbs pie Saeimā izstrādātā likumprojekta “Sociālās uzņēmējdarbības likums” PROVIDUS ekspertiem ilgst jau 3 gadus, sākot ar brīdi, kad Labklājības ministrijā tika izveidota darba grupa koncepcijas izstrādei. Līdzīga situācija ir gadījumā ar būvniecības tiesisko regulējumu, it īpaši pēc Zolitūdes traģēdijas, kur PROVIDUS aktīvi līdzdarbojās gan tiesiskā regulējuma pilnveidē, gan Saeimas izmeklēšanas komisijā, kas vērtēja Zolitūdē notikušās traģēdijas iemeslus un sekas.

PROVIDUS uzskata – ja valsts interesēs ir nodrošināt, lai aktīvās un zinošās NVO efektīvi līdzdarbotos politikas veidošanas procesos, palīdzot pieņemt zināšanās balstītus un sabiedrības interesēs esošus lēmumus. Tāpēc finanšu atbalstam ir jābūt adekvātam, respektīvi, tas nedrīkst būt ierobežots ar viena gada termiņu, tādējādi radot papildus risku, ka visas iesāktās aktivitātes būs jāpārtrauc, ja finansējums nākošajam gadam dažādu iemeslu dēļ netiek piešķirts.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, PROVIDUS aicina izvērtēt iespēju noteikt NVO fonda prioritātes nevis viena gada griezumā, bet ilgtermiņā, vismaz divu vai trīs gadu griezumā, kas ļautu īstenot projektus ar vismaz 24 vai 36 mēnešu īstenošanas termiņu.

Savukārt, attiecībā uz līdzfinansējuma programmu ārvalstu finanšu instrumentiem varam norādīt, ka mūsu ilggadējā praksē tikai daži projekti ir bijuši tādi, kas tiek īstenoti viena kalendārā gada laikā. Parasti, kā jau minēts iepriekš, projektu īstenošanas termiņš ir 24 vai 36 mēneši. Nereti tieši EK finansētajos projektu konkursu nolikumos ir pat nosacījums, ka projekts nedrīkst būt termiņa ziņā īsāks kā 24 mēneši. Tas nozīmē, ka veiksmes gadījumā, piesaistot ES finansējumu, PROVIDUS atkal nevarēs pretendēt uz NVO fonda programmu, kas paredzēta līdzfinansējuma segšanai, jo projekta īstenošana būs piesaistīta termiņa ierobežojumam – viens kalendārais gads (nepilns).

Pamatojoties uz iepriekš teikto, PROVIDUS aicina izvērtēt iespēju noteikt NVO fonda prioritātes nevis viena gada griezumā, bet ilgtermiņā, vismaz divu vai trīs gadu griezumā, kas ļautu saņemt līdzfinansējumu projektiem, kuru īstenošanas termiņš ir vismaz 24 vai 36 mēneši.

Par līdzfinansējuma fonda nepieciešamību un projektu apjomu

Kā jau dokumentā norādīts, ikvienam projektam, kas tiek finansēts no EK vai ES finanšu instrumentiem, tā saņēmējam ir jānodrošina līdzfinansējums. Līdzīgi nosacījumi attiecas arī uz ārvalstu privāto fondu finansētajiem projektiem, kas uzliek pienākumu iegūt 20-30% no projekta summas kā līdzfinansējumu. Nevalstiskās organizācijas “brīvos līdzekļus” jeb līdzekļus līdzfinansējumam var iegūt vairākos veidos:

1) vācot ziedojumus konkrētām projekta aktivitātēm,

2) nopelnīt tos, pārdodot savus pakalpojumus jeb preces (ja tādas ir),

3) cerēt uz tā saukto “deputātu kvotu”.

Diemžēl praksē ir pierādījies, ka interešu aizstāvības organizācijas nevar cerēt nedz uz ziedojumiem, nedz tā sauktajām “deputātu kvotām” un nereti grūtības sagādā savas ekspertīzes pārdošana, jo pārsvarā “klienti” ir valsts pārvalde, kas nevēlas maksāt par NVO sniegto ekspertīzi. Situācija ar līdzfinansējuma piesaistes problēmām ir radījusi lielas problēmas vairākām aktīvām interešu aizstāvības NVO, it īpaši 2016.gadā, kad Latvijā nav neviena fonda vai programmas, kas tieši sniegtu atbalstu līdzfinansējuma nodrošināšanai ārvalstu finansētiem projektiem. Ja netiks atrasti līdzekļi līdzfinansējuma nodrošināšanai 2017.gadā, var veidoties situācija, kad arī PROVIDUS būs spiests atteikties no ES finansētiem projektiem un tādējādi netiks īstenotas ļoti vērtīgas un sabiedrībai nozīmīgas aktivitātes. Savukārt, vērtējot nepieciešamā līdzfinansējuma apjomu, mūsu praksē ir bijuši gadījumi (vairāki), ka līdzfinansējuma apjoms viena gada laikā var sasniegt pat EUR 50 000.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, PROVIDUS uzsver, ka līdzfinansējuma programma ir īpaši nozīmīga, jo ļauj nevalstiskajām organizācijām īstenot ārvalstu fondu finansētus projektus.

Starptautiskie projekti dod iespēju ne tikai bagātināt zināšanas un paplašināt pieredzi, bet arī īstenot ieceres, kas nepieciešamas Latvijas sabiedrībai, tomēr nacionālais finansējums šādām aktivitātēm nav pieejams.

PROVIDUS aicina noteikt, ka līdzfinansējuma programma noteikti tiek iekļauta 2017.gada NVO fonda plānos, finansējuma apjoma griesti vienam pieteikumam netiek noteikti, bet gan finansējums tiek piešķirts atbilstoši NVO vajadzībām un projekta apmēriem.

Par projekta izvērtēšanas kritērijiem/prioritātēm

Izvērtējot apstiprinātos projektus 2016.gadā, jāsecina, ka starp projektu saņēmējiem ir nevalstiskās organizācijas, kas saņēmušas gan tā sauktās “deputātu kvotas”, gan lielo kapitālsabiedrību ziedojumus, kas faktiski ir finansējums, kas nav ienācis valsts budžetā vai tiek paņemts no valsts budžeta negodīgā un necaurspīdīgā veidā. Apzinoties faktu, ka NVO sektoram Latvijā nav daudz veidu, kā iegūt finansējumu savām aktivitātēm un arī NVO fonda iespējas ir ierobežotas, PROVIDUS atkārtoti aicina aktualizēt jautājumu par tā saukto “deputātu kvotu” aizliegumu un aizliegumu valsts kapitālsabiedrībām dot ziedojumus NVO darbības atbalstam.

Tā vietā gan “deputātu kvotām” paredzētais finansējums, gan no kapitālsabiedrībām saņemtie ziedojumu būtu jāieskaita NVO fondā, tādējādi palielinot NVO fonda iespējas un nodrošinot caurspīdīgu finansējuma piešķiršanas procesu.

Papildus tam norādām, ka 2016.gadā apstiprināto projektu pieteikumi un to daudzveidība (teritoriālā ziņā, nozīmīguma attiecībā uz plašāku sabiedrību, projektu sabiedrisko labumu, utt.) ļauj izdarīt secinājumu, ka projektu piešķiršana ir notikusi bez vienotas vīzijas par prioritātēm vai prioritārām jomām. Neapstrīdot nevienas organizācijas spēju un labo gribu īstenot jēgpilnus un svarīgus projektus, tomēr šķiet, ka ārpus atbalsta ir palikušas interešu aizstāvības organizācijas, kas sniedz ļoti lielu sabiedrisko labumu un veic aktivitātes, kas tieši ietekmē ikviena indivīda dzīvi Latvijā.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, PROVIDUS uzsver, ka gan konkursa nolikumos, gan NVO fonda darbības stratēģijā būtu jāvienojas par prioritārām jomām vai jautājumiem, kas valstij īpaši svarīgi, un jāizstrādā skaidri un saprotami vērtēšanas kritēriji, kas ļaus atbalstīt projektus ar vislielāko pievienoto vērtību un pienesumu sabiedrībai.

PROVIDUS atzinīgi novērtē NVO fonda lomu nevalstiskā sektora stiprināšanā Latvijā un cer, ka mūsu ieteikumi veicinās kvalitatīvākus procesus un palielinās fonda radīto pievienoto vērtību atbalstīto projektu formā jau 2017.gadā.